Marija Golubeva: No augstākās izglītības reformas varam iegūt vairāk
Foto: LETA

Par valdības apstiprināto augstskolu reformu diskusijas nerimst ne tikai Saeimā, bet arī medijos un sociālajos tīklos. Gandarī, ka gandrīz visi, pat reformas bargākie kritiķi, piekrīt, ka laiks pārmaiņām jau sen pienācis. Tomēr labi saprotams ir arī kas cits: jādomā ir solis uz priekšu. No augstākās izglītības reformas varam iegūt vairāk. Tāpēc diskusijas ir vietā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

No profesoru iziešanas starptautiskā arēnā nacionālā zinātne necieš

Reforma tiešām skar ļoti būtisku aspektu – augstskolu pārvaldības modeli. Tomēr gribētos redzēt īstenojamies plašāku pārmaiņu spektru.

Augstskolu reforma nevar apstāties pie augstskolu iedalījuma jeb tipoloģijas un padomēm. Universitātes statusam ir jēga, ja tās atbilst starptautiskas konkurētspējas kritērijiem. Šie kritēriji jāpiemēro arī augstākajam akadēmiskajam personālam, proti, jānodrošina, ka katrs universitātes profesors var ne tikai pasniegt lekcijas, bet arī pilnvērtīgi piedalīties globālajā pētniecības darbā.

Uzreiz vietā atspēkot divus klasiskus pārmetumus šādai pieejai. Pirmais no tiem: tas padara akadēmisko dzīvi par mūžīgām sacīkstēm, kur brīvais tirgus iznīcina visu radošo un patieso pētnieku-zinātnieku entuziasmu aizvieto ar reitingiem, otrais: globāli konkurences kritēriji noniecina nacionālo zinātni.

Par pirmo jāsaka, ka pasaules labākajās universitātēs profesoru amata kandidātu atlasi un ievēlēšanu izvērtē ļoti rūpīgi tieši tāpēc, ka pēc tam katrs profesors ilgus gadus veido savas katedras, nodaļas, fakultātes "dvēseli" – pētniecības projektos ap viņu veidojas doktorantu un pēcdoktorantūras pētnieku pudurs, kas veicina zinātnes attīstību un caur publikācijām iepazīstina ar to visu pasauli.

Par otro atbildētu, ka Latvijā jau ir piemēri tam, ka starptautiski atzīti, izcili, globālajā pētniecības arēnā konkurētspējīgi profesori dzīvo un strādā šeit un iegulda daudz spēku zinātnes un zinātniskā pasaules skatījuma popularizēšanā Latvijā. Vai no tā, ka viņi publicē savus zinātniskos darbus angļu valodā un piedalās starptautiskās pētījumu grupās, cieš nacionālā zinātne? Protams, ka nē! Gluži otrādi, nereti šie zinātnieki kļūst par stipriem Latvijas sabiedrības interešu aizstāvjiem cīņā pret dažāda veida šarlatānismu – sākot ar strukturētajiem ūdeņiem līdz 5G sazvērestību teorijām.

Kā valsts var atbalstīt augstākā akadēmiskā personāla izcilību?

Pirmkārt, ieviest visās universitātēs augstas minimālās prasības katra profesora amata kandidāta starptautiskai konkurētspējai zinātnē. Tieši kādus kritērijus tam noteikt, lai diskusijās lemj universitātes un Izglītības un zinātnes ministrija, bet tiem neapšaubāmi jāveido tādu vidi, kur kandidātu zinātniskajam sniegumam un pienesumam būtu noteicošā loma.

Otrkārt, novērst dažādus birokrātiskus šķēršļus, kas pagaidām traucē piesaistīt labus mācībspēkus no citām valstīm pat tad, ja augstskolai pietiek līdzekļu viņu atalgojumam.

Treškārt, universitātēm nepieciešami īpaši, intensīvāki finansējuma piešķiršanas noteikumi zinātnei. Ir jāsaprot: izcila zinātnes attīstība, sasniegumi valsts mērogā nav iespējami bez lielāka valsts finansējuma, kas ļautu piesaistīt gan izcilus profesorus, gan lielāku starptautisku projektu finansējumu.

Ieguvēji no jaunajiem kritērijiem profesoru ievēlēšanā būs arī universitāšu studenti, kuri tiks pie izciliem pētniecisko darbu vadītājiem un pasniedzējiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form