Foto: Publicitātes foto
Lai gan vasaras vakaros ir daudz iespēju atrast citas interesantākas nodarbes, iespējams, daudzi ļausies nostalģiskam Latvijas televīzijas vilinājumam vēlreiz noskatīties britu daudzsēriju filmu "Šervudas Robins".

Diezgan droši var apgalvot, ka 80. gadu beigās Latvijā tā bija "kulta filma" ne tikai puišeļiem, kuri vēlāk ar pašdarinātiem lokiem un bultām skraidīja pa mežiem. Lielākā daļa tieši no šīs filmas uzzināja par iepriekš maz dzirdēto angļu nacionālo varoni Robinu Hudu. Kā jau filmā, viss skaisti salikts pa plauktiņiem - kārtīgajam zemniekpuisim Robinam, netīšām iesaistoties malumedībās, iznāk nostāties pret sistēmu un vienīgais veids kā paglābties no soda ir bēgt mežā. Tur Robins Huds satiek domubiedrus un līdz viņiem drīz nonāk atskārsme, ka sistēma ir netaisnīga un pret to jācīnās. Patiesībā konflikts ir diezgan lokāls un sistēmu tajā iemieso pat ne tā laika Anglijas valdnieks, bet gan vietējais šerifs un viņa palīgi. Ja filma būtu uzņemta no viņu skatupunkta, viss izskatītos pavisam citādāk un Robins Huds būtu attēlots kā bandītu vai teroristu līderis, bet viņa nogalināšanas "operācija" cildināta tāpat kā pirms dažiem gadiem Sadama Huseina vai Osamas bin Ladena veiksmīgās medības.

Vientuļnieka nostāšanos pret sistēmu ļoti bieži izsauc apbrīnu un simpātijas, it īpaši, ja tas tiek pamatots ar tieksmi pēc taisnīguma. Kā tādi mazi cinīši, kas nolēmuši gāzt vai vismaz sakratīt lielo vezumu! Par mūsdienu Robinu Hudu varētu dēvēt austrālieti Džuljenu Asanžu, kura dibinātais "WikiLeaks" publiskoja "nopludināto" ASV diplomātisko saraksti un daudzus amerikāņu valdībai neglaimojošus faktus. Tiesa, Asanžs šajā gadījumā bija vairāk kā starpnieks un organizators, jo informāciju viņam piegādāja citi "robini", piemēram, amerikāņu karavīrs Bredlijs Menings, kurš nodeva "WikiLeaks" simtiem tūkstošu slepenu dokumentu. Menings šobrīd tiek tiesāts un viņam draud mūža ieslodzījums, kamēr Asanžs atradis patvērumu savdabīgā mūsdienu "Šervudas mežā" jeb Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Starptautiskās aptaujas liecina, ka Asanžam ir daudz līdzjutēju un lielākā daļa respondentu uzskata, ka viņš nav noziedznieks.

Tagad pasaulei ir jauns Robins Huds, kuram just līdzi un pārdzīvot seriāla cienīgā ritmā - amerikānis Edvards Snoudens - bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes darbinieks, kurš atklājis, ka slepenie dienesti izmanto dažādas noklausīšanās un interneta spiegošanas programmas. To, ka šāda noklausīšanās visticamāk notiek, varētu iedomāties arī bez stāstīšanas, taču Snoudens atklājis arī tehniskas detaļas un droši vien varētu pastāstīt vēl vairāk, tāpēc Amerikai ir liela interese viņu pēc iespējas ātrāk izolēt. Tas gan nav tik vienkārši, jo arī Snoudens meklē savu "Šervudas mežu". Vispirms viņš slēpās Honkongā, vēlāk caur Maskavu vēlējās izlidot uz kādu no pretamerikāniski noskaņotajām Dienvidamerikas valstīm, piemēram to pašu Ekvadoru. Šobrīd stāstā iestājusies patiesi intriģējoša pauze, jo "varonis" it kā iestrēdzis Maskavas lidostā.

Nav jau jāklausās tikai ārzemju ziņas - arī Latvijai ir savs cīnītājs par taisnīgumu - Ilmārs Poikāns, zināms arī ar segvārdu "Neo". Viņš savulaik nopludināja informāciju par valsts darbinieku atalgojamu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas kļūdas. Sabiedrībā tas tika uzņemts ar atsaucību, bet sistēma tādas lietas nepiedod. Šā gada maijā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra pret Poikānu izvirzījusi apsūdzību. Viņš gan pagaidām neslēpjas ne vēstniecībā, ne lidostā.

Atgriežoties pie Asanža un Snoudena stāsta, tajā ar laiku parādās detaļas, kuras vairs īsti nevar attiecināt uz viduslaiku balādēm par labo laupītāju. Bet var mēģināt iedomāties kā tas izskatītos. Tātad - Robins Huds un viņa cīņubiedri labu nodomu vadīti cīnās pret angļu varas vietvaldi šerifu, valodas par viņu varoņdarbiem ātri izplatās un par to uzzina viduslaiku Anglijas vēsturiskā pretiniece Francija, kas nolemj šo situāciju izmantot savā labā. Šervudas laupītāji tiek pie sponsoriem un ietekmīgiem aizstāvjiem, bet patiesībā kļūst par marionetēm Anglijas pretinieka rokās. Skaidrs, ka Asanža un Snoudena darbības ļoti priecē ASV ideoloģiskos pretiniekus. Gan citu iemeslu dēļ nekā to iedomājas paši varoņi. Viņiem vajadzētu saprast, ka Krievijas labvēlību viņi bauda tikai tāpēc, ka atklātībā nodotā informācija kaitē ASV interesēm. Ja viņi sāktu izplatīt līdzīgu informāciju par Krievijas varu, varētu jau tagad sākt gaidīt polonija devu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!