Māris Antonevičs, 'Latvijas Avīze': Randiņš ar Sudrabu. Gaidiet!
Foto: Publicitātes foto

Īpatnējas tās attiecības starp valsts kontrolieri (pagaidām vēl...) Ingūnu Sudrabu un viņas politiskajiem pielūdzējiem. Kaut kas no ieilguša randiņa gaidām, kad it kā ir dota cerība, ka "kaut kas tur varētu sanākt", bet konkrēts laiks gan nav precizēts. Sak, nospodrini kurpes, izgludini kreklu un gaidi - viņa nāks. Patiesībā nav precizēta pat attiecību forma.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vai Sudrabas kundze vedīs tautā jaunu partiju ar sevi priekšgalā? Vai kā "bezpartejiska" (latviešiem taču patīk bezpartejiskums, tas dažreiz ir pat tāds kā kritērijs) persona uzreiz tiks iecelta kādā no diviem augstajiem valsts amatiem - par Valsts vai Ministru prezidenti. Trešais - Saeimas priekšsēdētāja - neder, jo tad tomēr jāpieslienas kādai partijai un jāiekļūst parlamentā. Šī paša iemesla dēļ nederēs arī Rīgas domes vadītāja amats, turklāt ir aizdomas, ka Sudraba ar Ušakovu negribētu cīkstēties, drīzāk jau apkampties...

Protams, mūsdienu steidzīgajā pasaulē ne katrs ir gatavs ilgstoši gaidīt nojausmu līmenī apsolīto randiņu, pat ja izslāpusī iztēle sola, ka tas varētu būt kas burvīgs un neatkārtojams. "Rīgā vēl meiteņu daudz," reiz dziedāja kāda popgrupa. Lai par I. Sudrabu netīšām nepiemirstu, mums par viņu tiek cītīgi atgādināts. Vispirms jau ar populārāko amatpersonu reitingiem, kur valsts kontroliere ir pārliecinošā pirmajā vietā, tātad vislabākā. Ir gan kāds sīkums - Sudrabas termiņš amatā strauji tuvojas beigām, un pēc tam viņai it kā vairs nevajadzētu atrasties šajā reitingu tabulā, tomēr ir aizdomas, ka viņa no turienes nepazudīs arī turpmāk.

Otrkārt, par viņas lielo potenciālu labprāt patīk runāt dažādiem ekspertiem un, kas vēl interesantāk - pat politiskajiem konkurentiem, kuri burtiski sagatavo augsni iznācienam. Piemēram, Aivars Lembergs, kurš nespēj gandarījumu par gaidāmajām izmaiņām, cerot, ka tās ietekmēs pašreizējo spēku sadalījumu un galvenokārt kaitēs "Vienotībai": "Ar Sudrabu būs daudz grūtāk nekā ar mani. Jau nākamgad sāks mainīties politiskais klimats." (aģentūrai LETA, 2012. gada maijā) Katrā ziņā, grūti atcerēties kādu, kas Sudrabas iespējas spēlēt ļoti nozīmīgu politisku lomu būtu apšaubījis.

Treškārt, neguļ, protams, arī pati Sudraba. Nupat gadumijas gaidās interneta portālus vairākas dienas pēc kārtas "pārpludināja" viņas atziņas. Daži no virsrakstiem: "Sudraba: savu darbu daru kalpojot, ne vergojot", "Sudraba valsts pārvaldi dēvē par bezjēdzīgu vidi", "Sudraba lepna par darbu Valsts kontrolē". Neko jaunu jau no tā neuzzinājām, taču atgādinājums tika dots.

Bet ko tad īsti varētu saņemt pacietīgie gaidītāji? Nevar noliegt, ka Sudraba savu darbu Valsts kontrolē veikusi labi un centīgi. Esam saņēmuši atskaites un vērtējumus par valsts pārvaldes darbu, kas visbiežāk nav bijušas glaimojošas, bet skarbi kritizējošas. Ir dzirdēts, ka VK revidentu vizītes daudzās valsts iestādēs tiek gaidītas ar lielāku satraukumu, nekā studenti gaida eksāmenus. Sudrabai ir izdevies ne vien uzturēt savu augsto reitingu, bet izveidot konkrētu tēlu, kas ir Valsts kontrole un kādi ir tās uzdevumi. Viņas priekšgājējs Raits Černajs atmiņā vairāk palicis ar vēlmi tikt pie lepnāka auto vai medību stāstiem, ne tiešajiem darba pienākumiem. Pārmest, ka VK atzinumiem nav sekojusi vai par maz sekojusi darbība, lai nebūtības novērstu, Sudrabai nevar, jo tas nav viņas pienākums. Patiesībā tieši uz to balstīta cerība, ka viņa nāks un jaunā statusā turpinās to darbu, ko pati iesākusi.

Tomēr atmetot cilvēcīgo prieku par to, ka kāds drosmīgi un regulāri slāna valdību un iestādes, jo tā sagadījies, ka tas ietilpst viņa pienākumos, būtu jāatzīst, ka Sudraba ir tas pats visai sausais grāmatveža tips, kas stingri turas pie noteiktas kārtības un tieši precīza tās izpilde ir viņas līdzšinējās darbības pamatā. Tātad ieceļot viņu valdības vadītājas amatā ir visas iespējas iegūt otru Valdi Dombrovski.

Atšķirība starp abiem ir viņu politiskajos uzskatos un, kā var noprast, ģeopolitiskajā orientācijā. Dombrovskis to ir skaidri deklarējis vārdos un darbos, arī nupat Vecgada uzrunā slavējot Ziemeļeiropas valstis un atsaucoties uz Igaunijas prezidentu. Sudrabas nostāja ir daudz miglaināka, taču atsevišķi izgājieni liecina par viņas tuvību tam virzienam, kuru līdz šim centies attīstīt "Saskaņas centrs". Ne velti agrāk ir bijušas runas, ka valsts kontroliere varētu iekļauties tieši šajā politiskajā spēkā, kas gan ir mazticams, jo liela daļa potenciāla līdz ar to būtu izniekota. Sudraba ir biežs goda viesis kluba "Formāts A3" pasākumos. Ja kāds nezina, šis klubs rīko tikšanās ar dažādiem Krievijas politiķiem, žurnālistiem, rakstniekiem utt., kas it kā nebūtu nekas peļams. Tikai izrādās, ka uz Rīgu biežāk tiek aicināti lielkrieviski domājoši cilvēki kā Modests Koļerovs, Nikolajs Starikovs, Vladimirs Momontovs un citi tamlīdzīgi. Varbūt arī labi no pirmavotiem uzzināt, ka kaimiņvalstī impēriskās idejas ir ļoti populāras, tomēr valsts kontrolieres regulāra klātbūtne šajos pasākumos izskatās diezgan dīvaini, it īpaši zinot, ka viņa nekad nav izmantojusi iespēju iebilst šovinistiskajiem runātājiem. Viņa nesmādē arī Jāņa Urbanoviča vadīto "Baltijas forumu" un "Jauno vilni" Jūrmalā - abi tiek raksturoti kā pasākumi, kur esot labas iespējas "dibināt kontaktus" ar Krievijā ietekmīgiem cilvēkiem. Tāpēc Sudrabas nokļūšana augstā valsts amatā, varētu nozīmēt ārpolitiskas izmaiņas, un nav ieslēgts, ka vispirms tieši tās, nevis strauju valsts pārvaldes uzlabošanu, uz ko droši vien cer ieilgušā randiņa gaidītāji.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form