Cilvēki, kas iekļūst šādu darbu vervētāju rokās, zaudē savas tiesības, jo tiek ievilināti slazdā ar nepatiesiem solījumiem, iebiedēšanu, vardarbību. To tiesības tiek atņemtas kopā ar personas apliecinošiem dokumentiem, naudu, adresēm un pašcieņu. Šādi cilvēki bez tiesībām kļūst par vergiem, un, tāpat kā senos laikos, vergus tirgū var nopirkt un pārdot, tikai tagad tas notiek nelegāli.
Neticat, ka cilvēku tirdzniecība notiek Latvijā? Ir, protams, vairāki aspekti, kas apgrūtina atklātību par šo tēmu, kā, piemēram, upuru bailes no sabiedrības un saviem vajātājiem, vai valsts institūciju un sabiedrības tieksme ticēt, ka neatzīta problēma neeksistē.
Kā vienmēr, plaukstošs nelegāls bizness liek par sevi manīt tikai ar aisberga galotni, piesedzot vēl prātam neaptveramu cilvēku tirdzniecības tīklu.
Starptautiskā Migrācijas Organizācija (“International Organization for Migration”, IOM) šā gada sākumā paziņoja pētījuma rezultātus, kuri norādīja, ka apmēram 2 000 Baltijas valstu iedzīvotāji, ik gadu kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem. Apmēram puse no šiem cilvēkiem nāk no Lietuvas, pārējie no Latvijas un Igaunijas. Lielākā daļa tiek nodarbināti prostitūcijā.
Vairākas nevalstiskas organizācijas palīdz jauniešiem atgriezties mājās no vietām, kur tie palikuši bezpalīdzīgi, atbalstot gan morāli, gan finansiāli. Šogad nemazums šādām meitenēm palīdzība jau sniegta.
Interpols un citas organizācijas apgalvo, ka Latvijā noteikti pastāv vairāki nelegāli darbā iekārtošanas biroji. Upuri bieži atbild uz sludinājumiem, kuri sola drīzu darbu ārzemēs, un meklē viesmīles, dejotājas vai mājsaimnieces. No Austrumeiropas sievietes tiek vervētas visbiežāk uz Rietumeiropu, bet arī uz daudz tālākiem pasaules nostūriem.
Visbiežāk minētie iemesli, kas veicina upuru "iekrišanu" ir neizpratne par darba līgumiem, kā arī vieglprātīga pases atdošana vervētājiem, kas turpmāk stipri apgrūtina upura neatkarīgu rīcību. Pētījums Latvijā, ko veikusi Starptautiskā Jauniešu Organizācija (“International Organization for Adolescents”, Iofa), kuru atbalsta UNIFEM, rāda, ka tikai 55% Latvijas jauniešu vispār domā, ka cilvēku tirdzniecība Latvijā notiek.
No simtiem aptaujātiem Latvijas jauniešiem 67% atzina, ka noteikti dotos uz ārzemēm strādāt, ja šāda iespēja rastos. Līdz pat 86% jauniešu atzina, ka tie šādā gadījumā būtu satraukti par pašu drošību, bet tikai 22% uzskatīja, ka cilvēku tirdzniecības draudi uz tiem varētu attiekties.
86% aptaujātie jaunieši domā, ka būtu svarīgi pārbaudīt vai piedāvātais darbs vispār ir likumīgs, kamēr tikai 38% uzskata, ka tie spētu noteikt atšķirību starp legālu vai patiesu darba piedāvājumu un nelegālu, nepatiesu piedāvājumu.
Latvijas jauniešiem, kuri vēlas strādāt ārzemēs, ir jāapzinās, ka tie nedrīkst ticēt vieglai peļņai ārzemēs, nedrīkst vieglprātīgi parakstīt līgumus tos nepārlasot un/vai nekonsultējoties ar speciālistiem, nedrīkst atdot nevienam savu pasi, un, ka viņiem jebkurā gadījumā ir tiesības uz palīdzību un tiesībsargājošo iestāžu aizsardzību jebkurā pasaules malā lai kur tie atrastos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
