Otra problēma – pēdējos gados, "pateicoties" spekulantu darījumiem ar nekustamo īpašumu, daudzās pašvaldībās ievērojami audzis nekustamā īpašuma nodoklis, kas daudzviet ievērojami bremzē uzņēmējdarbības attīstību. Nav brīnums, ka šobrīd arvien vairāk uzņēmēju uzskata, ka neprasmes vai valstiskās vienaldzības dēļ tiek darīts viss, lai Latvijā nekas nenotiktu.
Trešā, manuprāt, pati smagākā problēma ir neizlēmība valsts un pašvaldību institūcijās. Tieši tā visvairāk kavē attīstību. Situāciju, ar kādu jāsaskaras daudziem uzņēmējiem, var raksturot, pastāstot par mūsu izstrādāto projektu "Kāpa" – vissezonas slēpošanas trasi, kas slēpotājiem un snovotājiem dotu iespēju ziemas priekiem nodoties visu cauru gadu, kā arī viesnīcas, SPA kompleksu, ūdens atrakcijas un tirdzniecības vietas, ko bijām iecerējuši realizēt Jūrmalā. Pēc realizācijas komplekss visu gadu nodrošinātu ar darba vietām aptuveni 1500 iedzīvotāju un visas sezonas laikā piesaistītu Jūrmalai vairāk valsts iedzīvotāju un tūristu. Pirms divarpus gadiem ar "Kāpu" iepazinās Jūrmalas dome, kas projektu atzina par perspektīvu. Izveidojām starptautisku projektēšanas un investoru piesaistes komandu un sākām izstrādāt detālo plānojumu. Organizējām sabiedrisko apspriešanu, rezultāts – aptuveni 3000 jūrmalnieku parakstījās par projekta realizēšanu. Protams, bija arī atšķirīgi viedokļi.
Ir pagājuši divarpus gadi, taču projekta virzībā, kā jau Latvijā ierasts, nekas nav noticis. Sākot ar pašvaldības iestādēm un beidzot ar ministrijām, viss stāv uz vietas, jo daudziem ir bail no atbildības. Pats bēdīgākais ir tas, ka "Kāpas" būvniecībai nav pateikts ne "jā", ne "nē". Nav skaidrs, kāpēc šāda neizlēmība, jo projekta realizācijai netiek prasīts ne santīms valsts naudas. Šis ir vērienīgs objekts, kas nepieciešamo investīciju apjoma ziņā – 300 miljoni eiro – ir pielīdzināms Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai.
Par laimi citās valstīs lietas notiek savādāk, arī uzņēmējdarbības attīstības un investīciju piesaistes ziņā. Kaut vai tajā pašā Krievijā, kas bieži tiek pelta kā stagnējoša valsts. 6. starptautiskajā investīciju forumā "Soči 2007", kas septembra nogalē notika Soču pilsētā, ar Krasnodaras apgabala arhitektūras un pilsētbūvniecības departamenta vadību parakstījām vienošanos, kas apliecina Soču pilsētas gatavību sadarboties un sniegt atbalstu projekta virzībai dažādās institūcijās. Nav brīnums – Sočos 2014. gadā notiks Ziemas Olimpiskās spēles, tāpēc Krievija nesnauž un vēlas piesaistīt pēc iespējas vairāk investīciju, kas sekmēs konkrēto reģionu un visas valsts attīstību. Par "Kāpu" ir ieinteresējušās arī citas valstis: 2007. gada nekustamo īpašumu izstādē Kannās par projektu "Kāpa" aktīvu interesei pauda ne tikai Krievija, bet arī ASV, Austrālija, Apvienotie Arābu Emirāti un citas valstis.
Re, kā sanāk – Latvijā divarpus gadu laikā projekts nav pavirzījusies uz priekšu, bet Soču forumā viss notika dažās dienās. Atliek tikai priecāties, ka vismaz Krievija, kas bieži vien tiek minēta kā investīcijām nedraudzīga valsts, spēj skaidri definēt savus mērķus un nākotnes attīstības vīziju, dodot uzņēmējiem "zaļo gaismu". Iespējams, pēc dažiem gadiem "Kāpa" sliesies Dubajā, bet Latvijā joprojām vēl nebūs pateikts – drīkst vai nedrīkst būvēt.
Vai tiešām nepieciešamas Olimpiskās spēles, lai arī Latvija spētu definēt ekonomiskās attīstības prioritātes un dot skaidru atbildi uzņēmējiem, kas mūsu valstī notiks tuvākajā nākotnē? Iespējams, jā. To jau pierādīja Pasaules čempionāts hokejā, kas 2006. gadā notika Rīgā. Tikai baidoties no starptautiska skandāla un apkaunojuma, Rīgā izdevās uzcelt pasaules līmeņa sporta arēnu, kas pilsētai bija nepieciešama gadiem ilgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
