Māris Dzenītis: VID 'shēmo' vairāk nekā uzņēmēji
Foto: LETA

Lai nebūtu pārpratumu, sākšu ar precizējumu, ka nodokļus ir jāmaksā, to jādara savlaicīgi un likumā noteiktajos apmēros. Taču vienlaicīgi - nodokļiem jābūt samaksājamiem, tos saprātīgi jāiekasē, tiem jābūt prognozējamiem, un galvenais - tiem jābūt izlietotiem pārredzami un saprātīgi. Bet tagad par to visu pēc kārtas, gan manas pārdomas, gan arī manis paša pieredzētais.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

VID demoralizē uzņēmējdarbības vidi

Pēc VID ziņām šogad 95 % (!!!) no veiktajiem auditiem ir konstatēti  pārkāpumi. Tātad gandrīz visi pārbaudītie uzņēmumi un privātpersonas valstī ir blēži?

Kā rīkoties uzņēmējam, kurš jau priekšlaicīgi zina, ka ja būs VID pārbaude, noteikti būs arī sodi vai uzrēķini? Vai tas motivē uz godīgu rīcību?

Katrs pieredzējis uzņēmējs ir pieredzējis pretrunas dokumentos. Te noliktava nesakrīt, te nepareizi noformēta pavadzīme. Normāli būtu, ja uzņēmējs šādos gadījumos pats dotos pie VID, skaidrotu situāciju, kopā meklētu risinājumu. Pat daudzkārt kritizētā Ceļu policija bieži piemēro mutisku brīdinājumu, jo prioritāte jau nav sodīšana, bet drošība uz ceļa. Tikmēr nodokļu jomā sistēma ir tāda, kas mudina pat nelielas grāmatvedības kļūdas dēļ, shēmot vai pat viltot dokumetus.

Vai ir adekvāti piemērot 450 tūkstošu lielu uzrēķinu par to, ka dokumentos neprecīzi uzrādīts autopiekabes Nr, pareizāk sakot, kļūdains ir vienu cipars? Būs tiesa, un VID pēc pāris gadiem klusītiņām būs spiests izņemt no saviem "ieņēmumiem" šo summu, bet uzņēmumam līdz pēdējai tiesas instancei būs iesaldēti līdzekļi.

Palicējiem paliek arvien grūtāk

Kā aktīvs uzņēmējs, esmu daudz runājies ar citiem Latvijas uzņēmējiem. Visi atzīst, ka Latvijā palikušajiem iet arvien grūtāk. Jo valsts birokrātiskais un represīvais aparāts nesarūk, tieši pretēji - turpina augt, bet sarūk uzņēmēju un nodokļu maksātāju skaits. Un tad no tiem, kas joprojām darbojas, ir jāizsūc arvien vairāk. Nodokļus celt politiķi neriskētu, jo īpaši pirms vēlēšanām, bet ar piekasīgām pārbaudēm un uzrēķiniem "izsūkt" no esošajiem uzņēmējiem vairāk gan ir iespējams. Tas šobrīd arī notiek.

Kā lai motivē veidot jaunus uzņēmumus? Kā lai motivē atgriezties mājas bijušajiem Latvijas nodokļu maksātājiem? Kāpēc valsts amatpersonu publiskajās runās ir tik daudz pāreizo frāžu, bet vienlaicīgi arī vēlme uz visiem palikušajiem uzkraut vēl lielāku nastu. Nevis palīdzēt, bet vēl vairāk apgrūtināt.

Valsts shēmo rupjāk

VID publiskotā informācija liecina, ka tikai 10,4 % (!!!) no uzrēķinātā ir reāli piedzenami (nekur nevar sameklēt informāciju, cik tad līdz šim ir reāli piedzīts), taču tas nemaina VID taktiku - tiek veikti aizvien jauni uzrēķini, lai valsts budžeta aprēķinos nerastos robs, lai būtu labi starptautisko reitingu aģentūru rādītāji, lai būtu mierīgi starptautiskie aizdevēji un lai ciparos varētu pamatot Latvijas ekonomisko veiksmes stāstu. Bet tā taču ir tāda pati grāmatvedības krāpšana, par kādu uzņēmējus soda ar lielajiem uzrēķiniem.

VID amatpersonas atskaitoties par pirmā pusgadā paveikto teica par grupējumu, kurš valstij esot paradā ap11 miljoniem. Ārprātīgs cipars! Teju vai nelielas pilsētas budžets. Bet vai tad šī nauda jau iegūta? Vai tiesa šādus nepamatotus uzrēķinus akceptēs? Kas dod pamatu šādu ciparus ieskaitīt VID pašslavinātajā atskaitē par to, ka pirmajā pusgadā plāns izpildīts par 103%? Un kā izskatās VID "uzzīmētie" 1,47 miljardi EUR nodokļu parādu (https://www.vid.gov.lv/dokumenti/noderigi/statistika/nodoklu%20paradnieki/2014/junijs/zinas%20par%20nodoklu%20paradu%20strukturu%2001%2006%202014.pdf), kuri neatspoguļojās ne bilancē, ne gada pārskatā? Vai tas nav pārmērīgi liels uzpūsts cipars uz 7 miljardu valsts konsolidētā budžeta fona? Turklāt, šī nauda jau nepaliek tikai uz papīra vien - tā parādās oficālajos ieņēmumos, kuru pirmsvēlēšanu gaisotnē politiķi dāsni sadala, lai gan patiesībā šādas naudas nemaz nav.

Kad uzņēmēji šādi manipulē ar peļnu vai zaudējumiem, atkarībā no vajadzības, tad VID par to bargi soda. Kas sodīs VID un par finansēm atbildīgās valsts amatpersonas?

Kur valsts amatpersonu un uzņēmēju vienlīdzība?

Ja no uzņēmējiem (no komersanta valdes) prasa pilnu atbildību, kuru VID ierosina vēl palielināt atticībā uz "uzskaitītiem" nodokļiem, tad arī visām valsts un pašvaldību amatpersonām ir jābūt atbildīgām par pieņemtajiem lēmumiem ar visu savu mantu.

Par uzņēmuma saimniecisko darbību tās valdes locekļi pēc Komerclikuma solidāri  atbild ar visu savu mantu, bet no valsts amatpersonas (kas var operēt ar gandrīz neierobežotām valsts iespējām) atbildība naudas izteiksmē nav gandrīz nekāda. Nav dzirdēts, ka kāda valsts iestāde regresa kārtībā būtu vērsusies pret kādu savu amatpersonu (tas attiecas ne tikai uz VID, bet uz visu valsts aparātu, ieskaitot politiķus). Ja valsts amatpersonas darbības vai bezdarbības rezultātā radušies kādi zaudējumi, to no valsts budžeta sedz visi nodokļu maksātāji. 

Nodokļu izlietojumam jābūt pārskatāmam

Ir bezjēdzīgi moralizēt, apelējot pie nodokļu nemaksātāju sirdsapziņas, ja ik uz soļa skaidri redzama nodokļu maksātāju naudas nelietderīga izlietošana. Bet var arī noskaņot pozitīvi - nedomāju, ka autovadītāji iebilstu par šobrīd spēkā esošajiem visaugstākajiem transporta nodokļiem Baltijā, ja vien zinātu, ka šī nauda pilnībā tiek novirzīta autoceļu uzlabošanai. 

Bet šobrīd, man, kā nodokļu maksātājam joprojām nav skaidrs, kā var valsts ieguldīt bankrotējušos uzņēmumos tik milzīgas līdzekļus, bet izlikt pārdošanā par salīdzinoši niecīgām summām? Kaut vai Liepājas Metalurgs,  Airbaltic, Parex banka vai Hipotēku bankas izputināšana.

Kur tad vēl Pasažieru Vilciena iepirkuma neskaidrie noteikumi vai VID ēkas celtniecība. Un kurš atbildēs par ECT pieņemtajiem lēmumiem, kas bijuši nelabvēlīgi Latvijas valstij un maksājuši lielu naudu no jau tā plānā valsts budžeta?  Kurš atbildēs par VID nepamatotajiem uzrēķiniem nodokļu maksātajiem, kas visnotaļ bieži noved uzņēmumus līdz maksātnespējai, bet vēlāk tiesa pieņem lēmumu, ka šis uzrēķins bijis nepamatots? Piemēru uzskaitījums vien varētu aizņemt veselu rakstu!

15% būtu Latvijā šobrīd pieņemams nodoklis

Par nodokļu apmēru diskutēts jau gari. Uzņēmēji gaužas, ka šādos apstākļos strādāt nevar, valsts savukārt biedē ar vēl lielākiem nodokļiem, aizbildinoties gan ar to, ka valstij naudas nepietiek, gan to, ka citās valstīs nodokļi ir vēl lielāki.

Nodokļu politikai ir jābūt tādai, ka nodokļiem ir jābūt samaksājamiem, tos nemaksāt ir neizdevīgi, bet maksāt izdevīgi!

Uzskatu, ja  atsevišķus nodokļus samazinātu nevis palielinātu, tad ikvienam uzņēmējam, ja vien viņš domā par savu uzņēmējdarbību ilgtermiņā, nebūtu nepieciešamība nodokļus "optimizēt". Šobrīd  daudzos gadījumos uzņēmumi maksā nodokļus no apzināti  samazinātiem skaitļiem (minimālās algas vai niecīgas peļņas daļas).

Aptaujājot uzņēmējus, pavisam droši varu apgalvot, ja samazinātu Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) uz 15% (kāda šobrīd ir Uzņēmumu ienākumu nodokļa likme), un/vai palielinot neapliekamā minimuma slieksni līdz 600EUR, tad lielākā  daļa "pelēko" uzņēmumu nebūtu ieinteresēta maksāt darbiniekiem algas aploksnēs.  Līdzīgi būtu arī  ar PVN, kad pie 15 % likmes (piemēram tāda ir ES dibinātājvaltī Luksemburgā), un iekasējot to tikai no gala patērētāja priekšnodokļa izkrāpšanas shēmas kļūtu nerentablas un uzņēmumiem mazāk būtu jāiesaldē apgrozāmie līdzekļi. 

Abās mūsu Baltijas kaimiņvalstīs ir cita Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Lietuvā - 15 %, bet Igaunijā, kaut arī likme ir  21%, taču  līdzīgi kā uzņēmumiem, reinvestējot ienākumus kāda uzņēmuma akcijās, šis nodoklis nav jāmaksā. Nav jābrīnās, ka daudzi mūsu uzņēmēji sava uzņēmuma  grāmatvedību pārceļ uz Igauniju un Lietuvu,  maksājot nodokļus tur. Līdzīga situācija ir ar autotransportu - liela daļa no tām mašīnām, kas pa Latvijas ceļiem pārvietojas ar kaimiņvalsts numuriem, pieder mūsu bāleliņiem, bet ceļu nodokļi aiziet kaimiņem un rezultātā ceļu kvalitātes atšķirību nevar nepamanīt.

Nodokļiem ir jābūt stabiliem

Ikvienam investoram, kurš potenciāli būtu gatavs ieguldīt Latvijā, viens no pirmajiem jautājumiem ir - vai jūsu nodokļu sistēma ir prognozējama un stabila? Diemžēl nē... Tas atbaida investorus, jo neviens nebūvē ēku, kur apakšā plūstošas smiltis... Taču vietējiem uzņēmējiem nekas cits neatliek, kā mēģināt laikā noreaģēt uz šīm izmaiņām, lai cik vien iespējams maz riskētu ar sava uzņēmuma pamatkapitālu un  investīcijām.

Paskaitīju. Likumi, kas pieņemti 90. gados ir grozīti gandrīz neskaitāmas reizes. Piemēram -  likums "Par nodokļiem un nodevām" - 67 reizes, "Par uzņēmuma ienākuma nodokli"- 35 reizes, Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums  - 50 reizes, nekustamā īpašuma nodokļa likums - 22 reizes. Tātad vidēji gandrīz reizi gadā (parasti budžeta paketē) likumi tiek grozīti. Pat PVN likums, kas pieņemts tikai 2012. gada nogalē jau grozīts 5 reizes!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form