Māris Jurušs: Sildīsim ekonomiku vai pildīsim kontrabandistu makus?
Foto: VID

Ārkārtas situācijas sākumā visi tika mierināti, ka nauda atbalstam ir un uztraukumam nav pamata. Taču tagad mēs saprotam, ka tas bija aizņēmumus, un tas ir jāatdod. Ir jādomā, kur ņemt naudu un kā dzīvosim turpmāk, un šeit valdības piedāvājums ir vienkāršs – atcelt īpašos nodokļu režīmus (atvieglojumus) un palielināt nodokļus, piemēram, tabakas izstrādājumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tomēr vēl pa agru ir palielināt nodokļus. Ekonomika iet uz leju, un nav pareizs solis tagad mainīt nodokļus. Pareizāk būtu pārdalīt izdevumus, vairāk atbalstot privāto biznesu un patēriņu. Taču strukturālās reformas valsts pārvaldē, ko aizdevēji ierosināja jau iepriekšējā krīzē, netika izdarītas un izskatās, ka netiks arī tagad veiktas.

Kāpēc Igaunija daudz veiksmīgāk pārcieta krīzi 2009.g-2010.g.? Pateicoties akcīzes nodoklim! Ne jau ražošana un ienākumu nodokļi deva Igaunijai ienākumus, arī Igaunijā bija ekonomikas problēmas tajā laikā. Taču akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pildījās lieliski. Tas gan bija pateicoties arī somu tūristu pieplūdumam Igaunijā. Igaunija vēlējās "nopelnīt vēl vairāk" uz somu tūristu rēķina un palielināja akcīzes nodokli alkoholam un tabakai, tuvinot to Somijas līmenim, taču "plāns" neizdevās, jo "alkohola tūrisms" pārcēlās uz Latviju.

Izskatās, ka Latvija iet to pašu ceļu, nākamgad paredzēts palielināt akcīzes nodokli gan alkoholiskajiem dzērieniem, gan tabakas izstrādājumiem. Lai arī 2021.gada budžeta pavadošo likumprojektu paketē nav iekļauts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem, atceramies, ka šāds palielinājums jau bija paredzēts šogad, bet tika atlikts, "pateicoties akcīzes karam ar Igauniju". Nu ko, laiks iet ātri un akcīzes palielinājums tomēr jau ir tuvu.

Savukārt akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem ir viens no stūrakmeņiem turpmākajos gados visai nodokļu politikas stratēģijai, kas apstiprināta šovasar valdībā. No vienas puses, labāk mainīt akcīzes nodokli, nekā citus nodokļus, bet izskatās, ka kaut kas var noiet greizi, jo ir aizmirsts par akcīzes nodokļa galveno mērķi – ierobežot kaitīgo preču patēriņu. Tā vietā priekšplānā ir izvirzīts fiskālais mērķis – iegūt vairāk ieņēmumus budžetā. Turklāt plāns ir ļoti ambiciozs – ja cigaretēm turpmākos 3 gadus paredzēts ikgadējs nodokļa palielinājums 5% apmērā, tad alternatīviem tabakas izstrādājumiem (karsējamai tabakai un e-cigaretēm) vairāk par 80%!, bet ieviešot nodokli alternatīviem bezdūmu nikotīna produktiem pat vairāk kā 1000% liels pieaugums.

Lēmumiem par nodokļu izmaiņām būtu jābūt pārdomātiem, ņemot vērā situāciju gan valstī, gan reģionā kopumā, īpaši jāņem vērā situācija tirgū, nodokļu līmenis un konkurētspēja Baltijas valstīs. Īpaši tas attiecas uz akcīzes precēm, jo pārrobežu tirdzniecība ir jūtīgas un patērētāji ātri reaģēs uz cenu izmaiņām savā valstī.


Zema pirktspēja veicina nekontrolētu preču iegādi internetā

Kontrabandas riskam ir divas puses – tā cēloņi un sekas (skat zīmējumu). Ja viens no galvenajiem cēloņiem ir augstas preču cenas un zema pirktspēja, tad sekas ir nodokļu nemaksāšana un budžeta ieņēmumu kritums.

Starptautiskā pētījumā situācija attiecībā uz nelegālo cigarešu tirgu Latvijā ir novērta kā "stabila", jo pēdējā gadā kontrabandas cigarešu daudzums ir nokrities līdz pēdējā desmitgadē vēsturiski viszemākajam līmenim 14,1% [KPMG, Project Sun, 2020]. Tas lielā mērā ir pateicoties Latvijas muitai, kas pēdējos gados ir izmantojusi visas tehnoloģiskās un cilvēkresursu iespējas, lai arvien vairāk apgrūtinātu nelegālo cigarešu nonākšanu Latvijas tirgū. Jautājums ir, kāda būs nākotne šajā ziņā. Palielinot nodokli, palielinās risks, turklāt būtiski tas pieaug alternatīviem tabakas izstrādājumiem (karsējamai tabakai un citiem). Skaidrs, ka valdība nav paredzējusi soļus riska novēršanai, pat pretēji, pirktspēja šajā laikā tikai samazinās. Tad vismaz būtu jāparedz pasākumi riska seku mīkstināšanai, bet diemžēl izskatās, ka arī tādi plāni izpaliek.

Tabakas apritē papildu nodokļu efektam darbojas arī dažādi ierobežojumi. Nesen 1.oktobrī stājās spēkā nosacījums, ka mazumtirdzniecībā tabakas izstrādājumus ir aizliegts izvietot tā, ka pircēji tos var redzēt. Latvijā ir aizliegts pārdot tabakas izstrādājums internetā. Taču internets nav aizliegts pavisam un citās valstīs tabakas izstrādājumus un alternatīvos produktus var brīvi iegādāties tiešsaistē. Arī Latvijas patērētāji to izmanto, gan, iespējams nezinot par šādu ierobežojumu Latvijā, gan apzināti to darot, izmantojot iespēju nopirkt šos produktus lētāk citur.

Nesen VID trijās dienās atklāt 46 gadījumus, kad pasta sūtījumos bija uzpildāmās elektroniskās smēķēšanas ierīces. Veicot pasta sūtījumu kontroli, muitas amatpersonas ir konstatējušas, ka pēdējā laikā ievērojami pieaug gadījumu skaits, kad komerciālos pasta sūtījumos tiek atklātas elektroniskās cigaretes un elektronisko cigarešu uzpildes flakoni. Ir arī konstatēti gadījumi, kad pasūtījumus veikušas nepilngadīgas personas [VID, 22.10.2020].

Diemžēl, palielinot akcīzes nodokli, izskatās, ka netiek domāts par sekām un cīņu ar kontrabandu. Nodokļa ieņēmumi jau sadalīti un muitai un iekasētājiem vairs nav ko iedalīt. Miljoni saplānoti, bet cik iekasēs?

Skrienot pakaļ Igaunijai, nevajag atrauties no Lietuvas!

Vajadzētu mācīties no Igaunijas kļūdām, kad, vēloties iegūt vairāk, faktiski nodokļa palielinājums alkoholam un tabakai beigās nedeva gaidīto efektu.

Izstrādājot akcīzes nodokļa politiku, daudz vairāk uzmanības jāpievērš starptautiskās konkurētspējas aspektam. Pašlaik trūkst pamatojuma straujajam akcīzes nodokļa pieaugumam, īpaši alternatīvajiem bezdūmu produktiem (karsējamais tabakai, e-cigarešu šķidrumiem, nikotīna spilventiņiem), kuri daudzās valstīs ir atzīti par mazāk kaitīgām alternatīvām ierastajiem tabakas produktiem. Šajā ziņā izskatās, ka Latvija strauji gatavojas apdzīt savas kaimiņvalstis.

Likumprojekta anotācijā nav īsti korekti norādīts, ka alternatīvajiem produktiem (karsējamai tabakai un citiem) nodoklis tiks palielināts pakāpeniski. Tas tiek būtiski palielināts (skat. attēlu): par 87% un to nevar nosaukt par pakāpenisku palielināšanu. Vēl lielākā mērā tas attiecināms uz e-cigaretēm, kam paredzēts vēl straujāks pieaugums.

Vēl absurdāka ir akcīzes nodokļu likmes ieviešana un paaugstināšana bezdūmu nikotīna produktiem. Jau 2023.gadā tā tiks noteikta 6 reizes lielāka pat kā Zviedrijā. Vai tiešām kāds cers, ka šos produktus legāli pirks Latvijā, ja pat Zviedrijā šos produktus varēs lētāk iegādāties internetā legālā tirgū?

Nav saprotama akcīzes nodokļa diferencēšanas loģika Latvijā. Paredzot 87% pieaugumu 3 gadu laikā karsējamai tabakai un būtisku akcīzes pieaugumu e-cigarešu šķidrumiem, ir skaidrs, ka šie produkti Latvijā nav vēlami, lai gan, piemēram, Lielbritānijas Veselības ministrija tos iesaka smēķēšanas atmešanai.

Alternatīvajiem produktiem būtu jānosaka samērīgs nodoklis – vismaz ne lielāks kā tas ir Lietuvā.
Ir skaidrs, ka ir jācīnās ar atkarībām, bet nodokļi nav vienīgais instruments. Nevajadzētu šo instrumentu izmantot, lai gūtu ienākumus ekonomikas atveseļošanai. Vai tiešām mēs "karsēsim ekonomiku tās ātrākai atveseļošanai ar karsējamo tabaku"? Vai tomēr nebūtu prātīgi atlikt lēmumus un sasakņot tos ar kaimiņvalstu nodokļu politiku?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Kontrabanda Veselības ministrija VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form