Māris Krūmiņš: Kosovas prezidenta krēsls kā jaunas peļņas iespējas
Foto: AFP/Scanpix

Pirms nedēļas pasaules jaunākā valsts Kosova nosvinēja savas neatkarības trešo gadskārtu, bet šonedēļ tās parlaments tikai ar lielām pūlēm spēja apstiprināt amatos valsts augstākās amatpersonas. Turklāt rezultāts iznācis tāds, kas devis iespēju smīkņāt un rokas berzēt Kosovas nelabvēļiem - prezidenta amatā ievēlēts skandalozais bagātnieks Bedžets Pakolli, kuru mēdz dēvēt par vietējo Berluskoni, bet premjera amatu saglabājis Hašims Tači, pār kuru joprojām gulstas ar cilvēku orgānu tirgošanu saistīto aizdomu ēna.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

59 gadus vecā B. Pakolli nokļūšana prezidenta amatā ir klasisks piemērs tam kā tiek veidota politika neatkarīgajā Kosovā. Viņa vadītā Alianse par jaunu Kosovu decembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās ieņēma tikai piekto vietu, nodrošinot sev nieka astoņus no 120 parlamenta deputātu mandātiem. Taču H. Tači, lai saglabātu premjera krēslu, šīs partijas atbalsts bija vajadzīgs kā ēst, un, lieki nedomājot, viņš naudasmaisam, kurš savulaik 23 gadu vecumā emigrēja no Kosovas, bet valstī atgriezās tikai pirms trim gadiem, piedāvāja prezidenta amatu.

Darījums tika noslēgts pagājušonedēļ, tomēr H. Tači steigā salipinātās koalīcijas pārstāvji parlamenta balsojumā paguva nodemonstrēt savu attieksmi pret jaunizcepto prezidenta amata kandidātu. Pirmajos divos balsojumos, kuros, saskaņā ar Kosovas konstitūciju, nepieciešamas divas trešdaļas balsu ievēlēšanai, B. Pakolli tika pārliecinoši izgāzts, saņemot attiecīgi 58 un 54 balsis.

Tikai trešajā balsojumā, kurā viņam pietika ar 61 balsi, jaunais prezidents ar pūlēm sagrabināja 62 deputātu atbalstu. Domājams, ka tas notika tikai tādēļ, ka pretējā gadījumā parlamentam nāktos paziņot par savu atlaišanu un jaunu vēlēšanu rīkošanu, tā arī netiekot līdz premjera apstiprināšanai. Tomēr gan H. Tači, gan B. Pakolli labi vajadzētu saprast, kādu signālu viņi saņēmuši arī no j aunās koalīcijas biedriem, nerunājot nemaz par opozīciju, kuras deputāti vēl pirms balsošanas demonstratīvi pameta zāli.

Ar ko tad kosoviešiem tik ļoti nepatīk B. Pakolli? Visskaļāk tiek paustas bažas par viņa ciešo sadarbību ar Krieviju, kas, kā zināms, sevi pozicionē kā Serbijas sabiedroto un ir viena no tām pasaules lielvalstīm, kas tā arī nav atzinusi Kosovas neatkarību. B. Pakolli kā šveiciešu kompānijas Interplastica pārstāvis Padomju Savienībā sāka strādāt vēl pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū. Brīdī, kad PSRS izjuka, viņš jau bija apgādājies ar labiem kontaktiem vietējā nomenklatūrā un izveidoja celtniecības kompāniju Mabatex, kas ar panākumiem darbojās Krievijas tirgū. 1999. gadā izcēlās plašs skandāls - slavenā šveiciešu prokurore Karla del Ponti, apgalvoja, ka 300 miljonus dolāru vērto kontraktu Kremļa restaurācijai Mabatex ieguvusi tikai pateicoties kukuļiem, kas s amaksāti Kremļa lietu pārvaldniekam Pāvelam Borodinam un, iespējams, pat prezidenta Borisa Jeļcina ģimenei.

Tiesa, šī lieta tā arī līdz galam netika izmeklēta, kas tagad ļauj B. Pakolli uz katra stūra atgādināt, ka likuma priekšā viņš esot tīrs. Lai kliedētu jebkādas šaubas par Maskavas roku, savā pirmajā uzrunā parlamentam prezidents atgādinājis, ka "nācis no Rietumiem un Rietumi arī ir Kosovas galamērķis". Tomēr iespējamie sakari Krievijā no mīnusa varētu pārvērsties plusā, ja vien B. Pakolli tos liks lietā, lai mainītu Maskavas attieksmi pret Kosovas neatkarību. Runa nav par nekavējošu atzīšanu - sākumam pietiktu ar nelielu spiedienu uz Belgradu, kas veicinātu divpusējo sarunu uzsākšanu, piemēram, par transporta un komunikāciju jautājumiem.

Lielākas bažas attiecība uz B. Pakolli ievēlēšanu gan izraisa nevis sakari ar Krieviju, bet gan tas, ka viņš ir nevis politiķis, bet biznesmenis - cilvēks, kurš, prezidenta amatu varētu izmantot, lai gūtu peļņu. Ekonomiskā situācija Kosovā ir katastrofāla - bezdarba līmenim sasniedzot 40%, aptuveni 45% no valsts diviem miljoniem iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Kosova regulāri tiek iesaistīta starptautiskās palīdzības programmās, taču šai naudai ir tendence izkust kaut kur pa ceļam - augsta ranga ierēdņu kabinetos. Tagad, jaunā prezidenta personā, Kosova ieguvusi vēl vienu darboni, kuru šīs naudas plūsmas ļoti interesēs. Un cerēt uz to, ka viņš ir pietiekami bagāts, lai neizmantotu iespējas tās kontrolēt, ir diezgan naivi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form