Tiek lēsts, ka pašlaik Kosovā dzīvo mazliet vairāk par 100 000 serbiem (aptuveni 7% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita), turklāt viņu lielākā daļa mitinās trijās Kosovas ziemeļu municipalitātēs - Leposavičā, Zvečanā un Zubinpatokā. Šajā reģionā dzīvojošie neuzskata par saistošu 2008. gada 17. februārī pasludināto Kosovas neatkarību, un turpina uzskatīt sevi par Serbijas pilsoņiem, ar visām no tā izrietošajām sekām. Automašīnām šajā provincēs ir Serbijas numuri, cilvēki lasa serbu avīzes un skatās serbu televīzijas raidījumus, vietējos policijas spēkos ir tikai serbi. Ļoti būtiski ir tas, ka reģiona apgāde ar dažādām precēm līdz šim notikusi tikai tās importējot no Serbijas - serbi uzskata, ka ar Kosovas albāņiem viņiem nekādu kopīgu darīšanu nevar bš bt.
Tā kā Belgrada Kosovas neatkarību nav atzinusi, oficiāls Kosovas preču imports šajā valstī netiek pieļauts. Prištinas varasiestādes jau pirms kāda laika pieņēma adekvātu atbildes lēmumu, nosakot embargo Serbijas precēm. Lai šo lēmumu realizētu, 25. jūlijā tika uzsākta operācija ar mērķi pārņemt savā kontrolē divus robežpunktus uz Kosovas un Serbijas robežas. Tieši šie notikumi arī noveda pie nesenās situācijas saasināšanās - serbi protestējot pret Kosovas albāņu parādīšanos savā teritorijā, būvēja barikādes uz ceļiem, nodedzināja abus robežkontroles punktus un pat piespieda panikā bēgt Eiropas Savienības tieslietu misijas darbiniekus.
Tagad situācija ir mazliet nomierinājusies, abas puses, sakostiem zobiem pieņēmušas NATO priekšlikumu, saskaņā ar kuru robežkontroles punktus uzrauga starptautiskās misijas KFOR karavīri. Kosovas prezidents Hašims Tači ar gandarījumu pavēstījis, ka viņi ievērošot Kosovas likumus un nepieļaušot nesankcionētu Serbijā ražotu preču ievešanu. Taču, tā kā Serbijas mediji jau bija sacēluši histēriju, ka embargo dēļ daļa Kosovas serbu teju jau mirst badā, atļauta humānās palīdzības kravu sūtīšana pāri robežām un, nav noslēpums, ka kā humāno palīdzību var noformēt teju jebko.
Jāatzīst, ka Kosovas varasiestāžu mēģinājums piespiest ziemeļos dzīvojošos serbus dzīvot pēc saviem likumiem ir izgāzies, un maz ticams, ka kaut kas mainīsies sarunās starp Belgradu un Prištinu, kas atsāksies septembra sākumā. Serbija pamazām, bet tomēr sāk aprast ar domu, ka atgriezt visu Kosovu savā sastāvā tai vairs neizdosies, taču joprojām neatmet cerības par ietekmes saglabāšanu Kosovas ziemeļos. Nepieciešamie demogrāfiskie apstākļi tam ir, un atliek tikai pietiekami prasmīgi risināt sarunas jeb piedalīties politiskajā tirgū.
Kaut gan Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle šonedēļ strikti paziņojis, ka jaunas robežu pārbīdes Balkānos vairs nebūšot, aizvien skaidrāk iezīmējas kompromisa variants. Proti, runa ir par ļoti plašu autonomijas tiesību piešķiršanu Kosovas ziemeļos dzīvojošajiem serbiem. Cik noprotams, viņiem pat varētu tikt sniegtas garantijas, ka vismaz pārredzamā nākotnē demogrāfiskais līdzsvars reģionā nemainīsies - tātad serbi, kas formāli dzīvos Kosovā, reāli mitināsies teju savā valstī. Priština, protams, par šādu priekšlikumu nav sajūsmā, tomēr ir redzams, ka visi mēģinājumi integrēt Kosovas ziemeļu daļas iedzīvotājus beigušies ar neveiksmi. Un plašas autonomijas piešķiršana ir viena no retajām iespējām, lai bez asinsizliešanas saglabātu Kosovas valsti tās pašreizą 7jās robežās. Šādam risinājumam, tiesa, cerot uz vēl kādiem papildus bonusiem, varētu piekrist arī Belgrada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
