Šī raksta mērķis ir vērst uzmanību uz Latvijā bāzēto surogātpasta (žargonā – spama) sūtītāju problēmu un pastāvošajiem līdzekļiem cīņai ar šādiem kaitniekiem, kas traucē uzņēmumu un privātpersonu ikdienas darbu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Lai arī Latvijā vietējā surogātpasta jeb aizliegtu komerciālu paziņojumu izsūtīšana nav sasniegusi tādus apmērus kā, piemēram, ASV vai Krievijā, tā joprojām spēj nokaitināt daudzus e-pasta lietotājus. Piedāvājumi apmeklēt ugunsdrošības kursus, doties eksotiskā ceļojumā vai vēl interesantāk – izmantot tieši tādus pakalpojumus, kādus sniedz pats surogātpasta saņēmējs, ir tikai daži no atjautīgo Latvijas uzņēmēju Interneta mārketinga piemēriem. Pie kam nereti šo darboņu spēja uzmākties ar savu reklāmu ir salīdzināma ar Austrumu tirgotāju neatlaidīgo dīkšanu, vairākkārtīgi piedāvājot konkrētajā gadījumā pircējam nemaz neinteresējošu preci.

Pasaulē cīņai ar surogātpasta sūtītājiem izmanto dažādas interesantas metodes: sākot ar speciāliem surogātpasta filtriem un melnajiem sarakstiem, un beidzot ar tādām maniakālām metodēm kā surogātpasta sūtītāju Interneta resursu "bombardēšanu" ar atbildes surogātpastiem (šo metodi nesen ASV ar speciāli izveidotu lietojumprogrammu palīdzību diezgan neveiksmīgi mēģināja izmantot kompānija Blue Security), kā arī, protams, talkā tiek likti dažādi juridiskie līdzekļi.

Attīstītajās valstīs pastāv ētikas kodeksi un likumdošana attiecībā uz nesankcionētu elektroniskās reklāmas izplatīšanu, tomēr tā nereti ir neefektīva, jo surogātpasta izplatītāji, kā arī reklamētā produkta vai pakalpojuma sniedzēji pārsvarā fiziski neatrodas surogātpasta saņēmēja valstī, līdz ar ko uz tiem konkrētās valsts likumdošana nav attiecināma.

Tomēr, kas tad notiek Latvijā? Latvijā ir panākts ievērojams progress šeit apskatītā jautājuma sakārtošanā no likumdošanas viedokļa, jo mūsu valstī darbojas Informācijas sabiedrības pakalpojumu (ISP) likums, kas definē komerciāla paziņojuma jēdzienu un reglamentē šādu paziņojumu izplatīšanu, kā arī ar 2006. gada 1. jūniju ir stājušies spēkā grozījumi LR Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuru 204.16 pants nosaka, ka "par likumā noteiktā komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizlieguma pārkāpšanu — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem."

Tas gan šķiet nieks salīdzinājumā ar sodiem, kas tiek uzlikti surogātpasta sūtītājiem citās valstīs (piemēram, saskaņā ar E-Briefs, ASV lielākais tiesas piespriestais sods surogātpasta sūtītājiem pārsniedz 1 miljardu (!) dolāru), tomēr vidējam Latvijas uzņēmumam tā ir pietiekami nopietna motivācija ar šādām mārketinga metodēm nenodarboties.

Tā kā Latvijā ģenerētu surogātpasta sūtījumu izplatītāji lielākoties pārstāv nelielus uzņēmumus vai darbojas šādu uzņēmumu uzdevumā, to pretlikumīgās aktivitātes var novest pie šo uzņēmumu slēgšanas, jo pat minimālais likumdošanā paredzētais sods juridiskajām personām (Ls 500) var izrādīties pārāk liels "mārketinga" izmaksu postenis tādu uzņēmumu nelielajos budžetos. Bez tam ISP likums nosaka, ka "katra aizliegta komerciāla paziņojuma sūtīšana ir atsevišķs pārkāpums".

Tomēr, iespējams, liela daļa no augstāk minētajiem uzņēmumiem vienkārši turpmāk pārdomātākā veidā organizēs savas elektroniskās reklāmas kampaņas, paturot prātā, ka pirms komerciāla paziņojuma nosūtīšanas nepieciešams iegūt nepārprotamu piekrišanu tā saņemšanai no šī paziņojuma potenciālā adresāta.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form