Nupat publiskā telpā plašāk ir izskanējusi t.s. "karogotā" autoparka lieta, saukta arī par "5. kolonnas autoparku", kad aktīvi jaunieši fotografēja īpaši Rīgā tik bieži sastopamas mašīnas ar Krievijas un PSRS simboliku un iesūtīja kādā interneta vietnē. Tur tās tika ievietotas un apskatam pavērās vesela gūzma dažādu spēkratu. Visus vienoja kopīga pazīme — īpaši demonstratīvi izvietota Krievijas imperiālisma simbolika — ne jau tikai vienkāršs neliela izmēra Krievijas karogs, kāds būtu ierasts augstāku ārzemju diplomātu automobiļiem vai dažkārt kādu sporta sacīkšu līdzjutējiem, bet palieli simboli — gan ar carisko ērgli, gan padomju ģerboni, Staļina iecienīto Gregora ordeņlenšu atveidiem, dažādiem uzrakstiem. Krievijas valsts krāsas uzskatāmi ievietotas automobilī pat ar Jūrmalas pašvaldības policijas uzlīmi un turpat kaut ko līdzīgu policista identitātes kartei.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vēl pirms pāris mēnešiem, ejot pa Valdemāra ielu, pamanīju tās malā stāvam auto, kura priekšējo paneli rotāja veseli četri Krievijas karogi, no iekšpuses pielīmēti tieši pie stikla kopā ar kādu pabalējuši sarkanīgu pludmales dvieli ar sirpi un āmuru uz tā. Skats ziemas spelgoņā bija visai savāds, un acis nevilšus noslīdēja līdz numura zīmei — tas bija Latvijas numurs. Kaut kā vairs nejutos īpaši pārsteigts. Ko padarīsi, lūpās iegūlās sājš smīns. Tomēr uz kādu laiku šis numurs man iespiedās atmiņā. Līdz pagaisa. Fotoaparāts man toreiz nebija līdzi un par tādu akciju vēl nezināju.

Tagad par šo akciju zina daudzi, jo Datu valsts inspekcija (DVI) ir publiski paudusi secinājumus, Drošības policija (DP) tūlīt piebalsojusi — un kopā sanācis savāds reklāmaicinājums: atsaukties nofotografētos, rakstīt "sūdzības", iesniegumus, ka auto, lūk, apskatei ievietots arī internetā. Un 2001.gadā radītā veidojuma — DVI direktorei S.Plūmiņai vairāk nebūs jāraizējas par e-paraksta izgāšanos, kas, aizraujot līdzi lielus valsts līdzekļus, notika vēl nupat vasarā tieši zem šīs institūcijas akreditācijas zīmes.

Patiesībā aicināt pieteikties šo auto īpašniekus, lai ar katru atsevišķi nopietni parunātu par motīviem, kas viņiem liek ik dienas uzstājīgi demonstrēt tieši Krievijas imperiālisma atribūtus publiskā telpā, būtu DP darbības lauciņš. Taču DP reaģē tā, it kā kopš tās izveides 1994. gadā būtu dzīvojusi aizsietām acīm un itin nekā nezinātu par Krievijas ietekmes bīstamo pieaugumu, kam proporcionāli pieaugusi padomju gados šeit nelegāli iepludināto cittautiešu daļas nelojālitāte pret mūsu valsti un tās likumiem. Vai varbūt DP joprojām nav iepazinusies ar pasaulē plaši pazīstamo apzīmējumu "piektā kolonna" un elementāru Latvijas vēstures pamatkursu? Pretējā gadījumā no malas sāk šķist, ka DP priekšniecība ir nevis LR Iekšlietu ministrijas, bet Krievijas tiešā pārvaldē, un ar saviem paziņojumiem it kā vēlētos stiprināt kādas krieviskas monarchijas saliedētību, kāds ir šo masveidīgi demonstrēto bijušās agresorvalsts simbolu patiesais mērķis.

Vēl vairāk — DP publiski paužot savu aicinājumu, it kā rūpējas par šo demonstrētāju "drošību" internetā un "komfortu" vispār, ko nu pēkšņi apdraudējusi nevardarbīgās pretošanās smagā artilērija — fotoaparāts un publiska saziņa.

Kā izsakās DP pārstāvis, šāda atbildes reakcija uz prokrievisko simbolu demonstrētājiem esot "atšķirīgs viedoklis, tai skaitā radikāls", kas, lūk, neveicinot "dialogu starp atšķirīgi domājošām dažādām sabiedrības grupām".

Ja reiz Drošības policija ir valsts iestāde, un tās nolikuma pirmajā punktā ir teikts, ka DP īsteno svētīgo misiju: "valsts politiku valsts drošības jomā", tad jau par nevienaldzīgo fotografētāju kadriem DP vajadzētu būt samērā gandarītai, ja paši nav spējuši tādus apkopot un apstrādāt, un norādīt, protams, arī uz nepieciešamību pārdomātāk izturēties pret Datu aizsardzības likuma niansēm.

Nodarboties ar nopietnām lietām un publicēt nopietnus pārskatus tomēr vajadzētu gan DVI, gan DP, jo būtu žēl, ja šo valsts iestāžu reputācija uzkāptu smieklīguma cenā, kad par brīva viedokļa paušanu, kā tas bija vēl samērā nesen, kad, diskutējot par lata stabilitāti, DP vajāja kādu mūziķi un lektoru.

Piem., igauņu kolēģi runā ar sabiedrību godīgu un atklātu valodu par patiesi paveikto un izdarīto valsts interesēs, "lai sabiedrība saprastu, ka drošības policija velti netērē nodokļu maksātāju naudu" (Mājas Viesis, 14.07.09) un katru gadu publicē plašu pārskatu, nevis pāris teikumus Iekšlietu ministrijas mājaslapā, kā tas ir šobrīd Latvijā.

Savulaik kaut ko līdzīgu mums it kā piesolīja arī DP šefs J. Reiniks, tomēr pat oficiālā DP mājaslapas sadaļa joprojām aprobežojas vien ar pāris vispārīgiem teikumiem un dažiem pārpublicētiem normatīviem.
Un tagad — vai DP vēlas izskaust aktīvu latviešu jauniešu nacionālo principialitāti, lai notušētu savu nespēju, piem., gadu gadiem apslāpēt pretlatviskās publikācijas krievu presē?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form