Konkrēts piemērs – notiekošais kādā Kurzemes reģiona slimnīcā. Iesaistīto uzņēmumu precīzi nosaukumi nav tik būtiski, jo līdzīgas situācijas, šķiet, atkārtojas citās nozarēs un arī vienas nozares ietvaros.
Aizvadītā gada nogalē reģionālā slimnīca izsludināja izsoli telpu nomai aptiekas komercdarbības veikšanai. Uzvarēja kompānija X, kas solīja augstāko nomas cenu. Tiktāl skaidrs. Vienīgā nelaime – slimnīcas vadība potenciālajam nomniekam izvirzīja papildus nosacījumu. Viena mēneša laikā no rezultātu paziņošanas brīža jāiesniedz aptiekas darbības licence. Pretējā gadījumā nekāds nomas līgums "nespīd", lai cik labu cenu uzvarētājs piedāvājis. Uzņēmums X pīkstēja, ka veidojas apburtais loks. Proti, MK noteikumi par farmaceitiskās darbības licencēšanas kārtību paredz, ka Zāļu valsts aģentūra šādu licenci var izsniegt tikai tad, ja ... ja ir noslēgts nomas līgums. Turklāt aģentūra lēmumu pilnīgi leģitīmi var pieņemt arī ilgākā laikā par vienu mēnesi. Citiem vārdiem sakot, topošais nomnieks slimnīcai norādīja, ka ir izvirzīti neizpildāmi nosacījumi. Šie protesti slimnīcas vadību neaizkustināja.
Tad uzņēmums X vērsās Veselības ministrijā (šī gada janvārī), norādot uz vēl vienu argumentu par labu tam, ka slimnīca rīkojas, teiksim tā, ārkārtīgi radoši. Proti, MK noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību nosaka, ka nomas nosacījumus tā gluži nedrīkst mainīt – viena versija, kad publicē, cita – kad nonāk līdz līguma reālai slēgšanai.Martā Veselības ministrijas valsts sekretārs vēstulē uzņēmumam X atzina, ka slimnīca minēto noteikumu Nr.515 prasības (71.pants) patiešām ir pārkāpusi.
Tātad jautājums atrisināts? Kā tad... Lai gan ministrija ir 100% kapitāla daļu turētāja slimnīcā, "Rīga" pavēstīja, ka slimnīcas vadībai var pārmetoši pakratīt ar pirkstu, bet neko vairāk nespējot. Un kopš pavasara nekas arī nav mainījies...
Kā tad tā? Ir divas versijas. Pirmā: uzņēmums X ir "nepareizais" izsoles uzvarētājs, attiecīgi viņus vienkārši lēnā garā, atvainojiet, izčakarē, amatpersonām Rīgā šajā procesā piespēlējot. Otrā: lai gan runa ir par valsts pašas pieņemta regulējuma pārkāpšanu, "Rīgai" tas vienkārši neliekas būtiski – kaut kādas provinciālas kaislības, tā teikt. Mums te jācīnās ar presi, lobistiem, politiskajiem konkurentiem, par "valsts mēroga" jautājumiem, liekaties mierā!
Pat ja aprakstītās situācijas pamatā ir otrā versija, no tā vieglāk nepaliek. Pirmkārt, šāda dalīšana "lielos" un "sīkos" jautājumos konceptuāli ir nepereiza, jo provocē tālākus nošķīrumus. Piemēram, ja noblēdīts nav miljons, tad nav vērts ķēpāties. Kamēr kāds nav nomiris, jautājumu atliekam. Un tā tālāk. Otrkārt, ja vēl var akceptēt, ka ministrs tiešām nevar iedziļināties visos nozares notikumos, tad tāpēc taču ir ministrijas vertikāle! Vai arī tā ir uzbūvēta tik aplami, ka, kamēr ministrs nav formulējis savu viedokli par teju vai jebkuru jautājumu, padotie labāk neizdara "liekas kustības"?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
