Šausminoties un dusmojoties par to, cik neadekvāti – formulēšu saudzīgi – Krievijas sabiedrības lielākā daļa uztver Ukrainu un Ukrainā notiekošo, nereti tiek minēts, ka tās ir sekas efektīvai un ilgstošai propagandai, kā arī – tas esot raksturīgi Krievijas pilsoņiem ar salīdzinoši zemu izglītības/ienākumu līmeni. Diemžēl vēsture – turklāt ne tikai Krievijas – liecina, ka nejēdzīgi stereotipi un tajos balstīta rīcība tikpat raksturīga ir izglītotiem, profesionāli veiksmīgiem ļaudīm.
Starp izciliem Vācijas fiziķiem 20. gadsimta pirmajā pusē netrūka neslēptu antisemītu [1], savukārt Rumānijā t.s. Erceņģeļa Mihaēla leģiona pirmie dalībnieki bija nevis Pirmā pasaules kara veterāni, bet studenti un intelektuāļi. [2] Hitleram bija fani arī ASV, neraugoties uz pavisam citu situāciju (salīdzinot ar Vāciju vai pat Eiropu kopumā) un uz brīvo presi šajā valstī. [3]
Citiem vārdiem sakot, ir naivi iedomāties, ka tumsonīgi priekšstati izzudīs, ja vien konkrētajā sabiedrībā būs vārda brīvība.