Māris Zanders: Man ir apnicis modelis 'maita, tomēr mūsu maita'

Iemesls tālākajam tekstam bija Valsts prezidenta viedoklis, kas publicēts portālā "Delfi" [1] saistītbā ar 15. oktobrī pirmoreiz atzīmēto Valsts valodas dienu. Egila Levita nodomi, rosināt šādu dienu, droši vien ir labi, tomēr man ir iebildumi pret tēzi, ka kopīgi lietota valoda – mūsu gadījumā latviešu – ir izšķiroši svarīgs faktors nācijas pastāvēšanai. Ja drīkst lietot tik banālu piemēru – atliek ieskatīties sociālajos tīklos, lai pārliecinātos, ka vienu valodu lieto cilvēki, kuri viens otru no sirds neieredz un atšķirīgi redz pasaulē un valstī notiekošo. Tēlaini izsakoties, vienā valodā runāja gan tie, kuri represēja, gan tie, kurus represēja okupācijas periodā. Ar visiem puslīdz saprotamu komunikācijas formu nepietiek, lai kādu cilvēku grupu sauktu par nāciju. Starp citu, šāda situācija ir arī citās valstīs. Piemēram, ASV sabiedrības sašķeltība politiskajos jautājumos ir tāda, ka 60% no aptaujātajiem pretējo pusi uzskata par "nopietnu draudu ASV" [2] un braši lād viens otru angļu valodā.