Lai cik skeptiska būtu uzņēmēju un sabiedrības kopumā attieksme pret partiju – to skaitā t.s. jauno – deklarētajiem nodomiem un to izpildi, šķiet, ka jaunveidojamā valdība patiešām izraisīs pārmaiņas vairākos ekonomiska rakstura jautājumos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
# Izmantojot situāciju, kad valdības ekonomiskā bloka ministriem būs nepieciešams laiks savu sfēru apgūšanai, pastāv iespēja, ka Latvijas Gāze, Lattelekom un Latvenergo izdarīs spiedienu uz Vienoto regulatoru ar mērķi saņemt atļauju tarifu paaugstināšanai. Ja līdz šim regulatora pozīcijas stiprināja fakts, ka valdība nevēlējās priekšvēlēšanu gaisotnē atbalstīt minēto uzņēmumu sociāli nepopulāros nodomus, tad nu situācija ir mainījusies.

# Liekas, ka potenciālais premjers Einars Repše patiešām nolēmis veikt zināmu tīrīšanu ierēdniecības augstākajos slāņos. Ja amatus zaudēs kaut daži ierēdņi (piemēram, VID vadītājs A.Sončiks), tam būs absolūti demoralizējoša ietekme uz citiem augsto posteņu ieņēmējiem. Nediskutējot par katra atsevišķā ierēdņa sirdsapziņas tīrību, tomēr liekas droši, ka pretrunīgāku tēlu ieguvušajās iestādēs palielināsies neizlēmība un, iespējams, pat korupcija (“jāņem, kamēr var”), un galvenie cietēji būs uzņēmēji.

# Spriežot pēc tā, cik nepārprotami Repše aicināja pašreizējo varas eliti atlikt KNAB vadītāja apstiprināšanu amatā, norādot, ka, pat ja pašreizējā Saeima tomēr to izdarīs, viņš šo lēmumu pārskatīs, var pieļaut, ka līdzīgi jaunā valdība var izturēties pret tai netīkamiem iepriekšējās valdības lēmumiem. Kamēr tas skars atsevišķus lēmumus par namīpašumu privatizāciju vai valsts garantijām, tā principā būs atsevišķu, iepriekšējai varai pietuvinātu indivīdu problēma. Savukārt ja pārskatīti vai novilcināti tiks konceptuāla rakstura dokumenti (piemēram, koncepcija par atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, koncepcija par Latvijas ekonomisko interešu pārstāvēšanu ārvalstīs u.c.), ietekme uz biznesu nepārprotami būs negatīva. Šajā gadījumā nav runa par to, ka kādu konkrēto programmu jaunā valdība varētu izstrādāt labāk vai arī veiksmīgāk organizēt finansējumu – pilnīgi iespējams, ka tas tā tiešām ir – tomēr, ņemot vērā Latvijas izpildvaras darba nesteidzīgumu, jaunu konceptu un aprēķinu izstrāde prasīs pārāk ilgu laiku un sagraus to uzņēmēju cerības, kas jau rēķinās ar noteiktām programmām.

# Ļoti svarīgi, kā veidosies topošās valdības attiecības ar vēl strādājošo un arī jauno parlamentu. Piemēram, ja jaunā koalīcija nespēs izveidot kaut cik konstruktīvas attiecības ar Tautas partiju, tad gan “aizejošā” gan jaunā Saeima var Repšem – un galu galā Latvijas ekonomikai kopumā – ieriebt, pieņemot apzināti pārsteidzīgus, populistiskus utt. lēmumus. Diemžēl, spriežot pēc pašreizējās gaisotnes, šāds scenārijs liekas visai ticams.

# Visbeidzot pietiekama nozīme varētu būt atsevišķām jaunās valdības personālijām. Piemēram, potenciālais ārlietu ministrs Grigorijs Krupņikovs savulaik publiski un asi konfliktēja ar Lietuvas amatpersonām par kādu ES naudas atbalstītu projektu, kurā neuzvarēja ar Krupņikovu saistīta kompānija. Publisku skanējumu ir ieguvusi dažu Pirmās partijas līderu negatīvā attieksme pret t.s. Ventspils grupējumu, savukārt topošajā valdošajā koalīcijā ietilpstošie “zaļie zemnieki” tiek uzskatīti par šim grupējumam draudzīgiem. Rezultātā var, piemēram, rasties situācija, kad valdības partijas sāk ķīvēties vai un kā ietekmēt valsts uzņēmumu Latvijas dzelzceļš, kurš gatavojas drīzumā palielināt kravu pārvadājumu tarifus, kas tieši ietekmē Ventspils uzņēmumu darbu.

Ar Pirmās partijas viena no līderiem, Ainara Šlesera, vārdu saistās virkne biznesa projektu – piemēram, Starptautiskā finansu centra organizēšana Rīgā – kas tagad varētu iegūt “otro elpu”. Ņemot vērā uzņēmēja Pētera Šmidres būtisko finansiālo atbalstu Jaunajam laikam, var pieņemt, ka telekomunikāciju un sakaru tirgū Latvijā no valdības puses varētu tikt sperti minētajam kungam tīkami soļi. Un tā tālāk un tā joprojām. Proti, nav garantijas, ka jaunā valdība būs mazāk apvīta ar biznesa interesēm kā iepriekšējā un presē retāki būs skaļi virsraksti “ar ministru X saistītais uzņēmējs…”.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form