Pieļauju, ka daļa lasītāju jutīsies aizskarti, izlasot tēzi, ka Latvijas valsts izveidošanās bija veiksmīga apstākļu sakritība, kas varēja arī negadīties. Patiesībā nekā noniecinoša šajā tēzē nav, un nav pat nepieciešama pseidofilozofiska attaisnošanās, ka viss mūsu dzīvē zināmā mērā ir nejaušība. Lasot par šo periodu, man ir radies iespaids, ka tas vispār bija vērienīgu sapņu un plānu laiks, bet, kā zināms, ne visi sapņi piepildās, ne visas ieceres tiek īstenotas, turklāt lielu pārmaiņu laikos dzīvošana ilūzijās ir jo raksturīga.
Pirms pievēršos diviem situācijas Latvijā 1917.-1919. gadā novērtējumiem, kuri, raugoties no šodienas un oficiālā vēstures diskursa viedokļa, liekas dīvaini vai nepieņemami, piezīmēšu, ka ne sevišķi adekvāti uz sevi un citiem skatījās ne tikai politiskās aprindas Latvijā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
