Marta, latviete Zviedrijā: Par citādu attieksmi pret teroristiem

Daudzi stokholmieši atzīst, ka jūtas mazliet neomulīgi, redzot kādu iebraucēju, kas izturas neparastāk nekā citi vai kuram ir liela mugursoma. Taču dzīve jau neapstājas. Cilvēki tāpat dodas izbaudīt svētku pasākumus kopā ar ģimeni un neizvairās no iepirkšanās centriem, kuros tieši tagad ir svētku atlaides visdažādākajām precēm. Varbūt vienīgi mazliet vairāk gribas palūkoties, kas notiek sev apkārt. Uz ielām un vietās, kur pulcējas daudz cilvēku, ir ievērojami vairāk policistu, un cilvēki atzīst, ka tas patiesi liek justies drošāk. Valdība prasa daudz vairāk atskaišu un rīcības no drošības dienestiem un atzīst, ka Zviedrijai pastāv teroristu uzbrukumu draudi, taču tie nav lielāki kā citām valstīm. Stokholmas sprādziens tiek analizēts no dažādiem aspektiem, taču tas tiek darīts bez pārspīlētas emociju iesaistes.

Cilvēku attieksme pēc Stokholmas sprādziena lielos vilcienos ir palikusi tieši tāda pati, kāda tā bija iepriekš – tumšāka ādas krāsa vai citāda reliģija nebūt nenozīmē terorismu. Cilvēki ir pieraduši dzīvot līdzās ar citādajiem un citādo un saprot to, ka atsevišķi indivīdi nenozīmē, ka visi musulmaņi pilnīgi noteikti ir teroristi un slepkavas. Tāpēc šķiet dīvaini, ka citās valstīs, kur iebraucējus un musulmaņus uz abu roku pirkstiem var saskaitīt, daudziem ir tik spēcīgs viedoklis par to, kādi viņi ir, neskatoties uz to, ka neviens musulmanis personīgi nav pazīstams. Jā, daudzi no viņiem, ir radikāli savā ticībā un uzskatos, jā, daudzi, iespējams, būtu gatavi iziet uz radikālu rīcību, taču tas nenozīmē, ka to darītu visi. Radikāļi un fanāti ir sastopami ikvienā nācijā, ikvienā ticībā, taču tas nenozīmē, ka viņi ir jāvispārina.

Dzirdams arī viedoklis, ka šie visnotaļ neizdevušies "terora akti" ir Zviedrijas galēji labās nacionālistu partijas, kuri ir pret iebraucējiem kā tādiem, sava veida PR kampaņa. Un patiesi – kāpēc gan abi terora akti ir bijusi totāla izgāšanās? Vai tiešām teroristu grupējumi divas reizes pēc kārtas sūtītu tadus neprofesionāļus, kas sačakarētu veselas nācijas iebiedēšanas kampaņu un palaistu garām izdevību realizēt savu mērķi – nogalināt tūkstošiem un iebiedēt miljoniem cilvēku –, kamēr vēl pilnībā nav saausījušies visi drošības dienesti?

Neskatoties uz to, ka sprādziens Stokholmas centrā, protams, nebija nekas patīkams, zviedri, iespējams, mēģina sevi mierināt ar pavisam loģiskiem argumentiem un nekarina birku "terorists" pa labi un pa kreisi. Vai vīrietis, kas oktobrī Malmo sašāva un nogalināja vairākus iebraucējus, ir vai nav terorists? Vai sērijveida slepkavas, kas nogalina neskaitāmas sievietes un bērnus ir vai nav teroristi? Un ja nav, tad kāpēc nē?
Zviedri pēc savas dabas ir ļoti toleranti, klusi un pieklājīgi. Ja vien spēs, viņi neteiks, ka viņiem kaut kas nepatīk. Viņi nevispārina vienu konkrētu notikumu un neattiecina vienas konkrētas personas raksturojumu uz visiem pārējiem attiecīgajai grupai piederošajiem. Viņi neapsūdz, bet drīzāk mēģina attaisnot pat, ja pašiem nācies ciest.

Marta, latviete Zviedrijā