Marta Rībele: Pēc spriedzes Lamanšā - vēderbaudas un regejs Normandijā

Uz klāja ir nokaitēta atmosfēra, jo visās pusēs tuvāk vai tālāk tumsā redzamas kuģu gaismas, un domas aizklīst līdz bēgļiem, kam nav ne drošu laivu, ne gudru navigācijas ierīču un pieredzējušu kapteiņu. Mums tādi ir četri, kuri kopā visas nakts garumā bez miega vēro apkārtni un koriģē kursu. Dažkārt izmaināmies mazāk nekā jūdzes attālumā, kaut normāli būtu jābūt divām jūdzēm (to visu izrēķina navigācijas sistēma).

Ne es, ne pārējās dāmas arī nevaram pagulēt, un vienīgais prieks ir bagātīgi zvaigžņotā nakts, kas nolaidusies pār Lamanšu.

Uzaustot dienai, esam veiksmīgi pāri Lamanšam, un arī ūdens, tuvojoties okeānam, kļūst gaišāks. Jau drīz esam Francijas ziemeļu (Normandijas) pilsētā Djepē (Dieppe), ko izmēra ziņā varētu pielīdzināt Valmierai.

Taču te sākās nākamais stress... Iepriekšējā ierakstā izteicu cerību, ka tomēr laikā pagūšu līdz ieplānotajai šī posma finiša vietai - Gērnsijas salai. Taču vēl pirms iziešanas no Kūkshāvenas Vācijā ir skaidrs - tas neizdosies. Vēl vairāk - nav zināms, vai man vispār izdosies tikt līdz Gērnsijai. Tāpēc mēs ar Inesi un Linardu, kam tāda pati situācija, atceļam savas biļetes ar domu, ka tās nopirksim, kad būs skaidrs, no kurienes reāli brauksim mājās.

Nonākuši Djepē, paši un draugu palīdzību mēģinām atrast biļetes caur visādām vietām, bet nekā - cenas ir kosmiskas vai biļešu vispār nav. Esam izmisumā, taču normāla duša pēc divām diennaktīm uz laivas ar minimālistiskām nomazgāšanās iespējām ir glābiņš, domas sakārtojas un izdodas izdomāt un atrast risinājumus. Es ar vilcieniem caur Parīzi došos uz Briseli, no kurienes lidošu mājup, bet biedriem būs nedaudz garāks ceļš Djepe-Parīze-Brisele-Viļņa-Rīga. Dmitrijam paveicies nedaudz vairāk, jo biļetes no Gērnsijas ir dienu vēlāk. Viņš izlaiž mājupceļa posmu Gērnsija-Londona, no Djepes pa taisno dodas uz Londonu ar prāmi un pagūst noķert lidojumu uz Rīgu.

Šī mums visiem ir laba mācība, jo kapteiņa sākotnējais, kā viņš teica - pesimistiskais plāns paredzēja ierašanos Gērnsijā 31.jūlijā, bet mēs latviešiem neraksturīgi izcēlāmies ar optimismu un nopirkām biļetes jau uz 30.jūliju. Mainīšanas iespējas gan paņēmām, taču tās pie kosmiskajām cenām (mums būtu jāpiemaksā starpība) mums nelīdzēja.

Tikuši pāri stresiem, varam beidzot pievērsties brīnišķīgās Djepes baudīšanai - oļu pludmale, šarmanta vecpilsēta, svaigas jūras veltes vakariņās un regejs uz ostas promenādes dienas noslēgumā.

Te arī pusei komandas šis piedzīvojums beidzas. Žēl, ka neizdevās tikt līdz Gērnsijai, taču vairāk nekā divu diennakšu non-stop gājiens no Kūkshāvenas līdz Djepei ļāva izbaudīt īsto burāšanas garšu. Vieniem tā bija iespēja mācīties, citiem - nostiprināt praksi, bet vēl citiem - kā man - ļoti labi atpūsties. Trīs saullēkti, divi saulrieti un Ziemeļjūras plašums nomierināja prātu un uzbūra jaunus sapņus gan burāšanā, gan kopumā dzīvē.

Dmitrijs kā īpašu novērtē arī komandu, kurā bija gan seni burāšanas biedri, gan jaunpienācēji. Pēc ilgstošās nīkšanas Kūkskāvenā spriedze bija jūtama, taču izgaisa, tiklīdz devāmies jūrā. Par kopējo gaisotni vislielākajā mērā jāpateicas kapteinim, ko var salīdzināt ar uzņēmuma vadītāju - tam galu galā jāatbild gan par kursu, gan finansēm, gan personālu.

Kopābūšanas mirkli vēl paildzinām, mājup dodoties mūsu izejamajā uniformā - baltajos krekliņos. Stiepjot cauri teju pusei Eiropas savas mantas, iedomājos tās nosvērt un paanalizēt, kas bija lieks un ko biju aizmirsusi.

Vispirms - tiem, kas izbrīnīti, ka pārvietojos ar somām, nevis čemodānu, jāpaskaidro, ka čemodānam uz laivas ir grūtāk atrast vietu, nekā somai, turklāt viļņos mantas var krist. Abas manas somas (nododamā un rokas bagāža) svēra ap 19 kilogramiem, un tajā bija gan siltās, gan plānās burāšanas drēbes attiecīgi naktij un dienai, gan minimālistisks ikdienas apģērbs visādiem laikapstākļiem. Vairākas vasaras drēbes šoreiz pat palika neuzvilktas, jo, kā jau iepriekš stāstīju, laikapstākļu dēļ iestrēgām vējainajā Kūkshāvenā. Arī peldkostīms šoreiz nenoderēja, kamēr siltā ziemas cepure gan.

Jau esmu mājās, taču šūpošanās sajūta turpinās jau vairāk nekā dienu. Pārgājiens apkārt Eiropai ir pusē, es tam turpināšu sekot caur komandas biedru acīm. Pirmdien pa dienu jahta beidzot devās aptuveni diennakti ilgajā ceļā uz Gērnsiju.