Neskatoties uz valdības amatpersonu paziņojumiem, ka Latvija veiksmīgi pretojas vispasaules negatīvajām tendencēm, statistikas dati liecina, ka valsts ekonomikas attīstības temps šā gada pirmajos trīs mēnešos ir jūtami samazinājies.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju gada pirmajā ceturksnī valsts iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar analogu laika periodu iepriekšējā gadā, ir palielinājies par 3,8%, kas ir sliktāks rādītājs nekā jebkurā no pagājušā gada ceturkšņiem. Pagājušajā gadā kopumā IKP palielinājās par 7,6%, savukārt gada pēdējā ceturksnī tas pieauga par 6,3%, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu 2000.gadā.

Iespējams, ka daudziem, sevišķi pašreiz pie varas esošajiem politiķiem, tas ir kā īlens tikko nopirktās biksēs, taču fakts paliek fakts, un, tuvojoties Saeimas vēlēšanām slavas dziesmas par valsts ekonomisko attīstību varētu nedaudz pieklust. Ja atceramies, pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām televīzijā raidītajās priekšvēlēšanu reklāmās tika zīmētas līknes un minēts arī kāda bijušā premjera uzvārdā nosaukts faktors, lai gan šai personai un visai valdībai kopumā bija diezgan maza saistība ar ekonomikas attīstības tempu pieaugumu. Ekonomikas izaugsmi 1996. un 1997.gadā, kā arī 1998.gada sākumā lielā mērā noteica strauji augošais eksports uz Krieviju, nevis kādas amatpersonas darbība.

Apgalvojumi, ka Latvijas ekonomiku vispārējas pasaules tendences ekonomikā neietekmēs, liecina par neveiksmīgu priekšvēlēšanu kampaņu, vai arī zemo izpratnes līmeni, kā valsts ekonomika vispār funkcionē, jo šādā gadījumā, cilvēkiem kas seko vispārējam tendencēm, būtu jādomā, ka Latvija atrodas nevis uz Zemes, bet gan kādas citas planētas.

Arī iepriekšējos divos gados notikusī izaugsme bija saistīta nevis ar valdības veiksmīgu ekonomikas politiku, bet gan tendencēm pasaules preču un pakalpojumu tirgos. Straujais pieaugums preču un pakalpojumu eksportā bija saistīts ar jaunu nišu iekarošanu Eiropas, Āzijas un Amerikas tirgos, jo Krievijas finansu krīze uzņēmējiem radīja tikai divas iespējas - meklēt jaunus noieta tirgus vai gatavoties darbības pārtraukšanai.

Salīdzinot ar attīstītajām pasaules ekonomikām, ražošanas izmaksas Latvijā ir zemākas, turklāt arī paši uzņēmumi ir mazi, kas ļauj veiksmīgi reaģēt uz pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām un ražošanu pārkārtot atbilstoši pieprasījumam, ko nevar veikt pasaules mēroga lielie uzņēmumi, jo tur šis process ir ilgāks un dārgāks.

Latvijas ekonomikas izaugsmi veicinājusi arī situācijas uzlabošanās Krievijā, kas izskaidrojams ar tās nacionālās valūtas rubļa devalvācijas sākotnēji negatīvo seku pārvarēšanu un naftas cenu pieaugumu pasaules tirgū. Tā rezultātā Krievijā pieaudzis patēriņš, ļaujot tās tirgū iespraukties arī Latvijas precēm un pakalpojumiem, kā rezultātā ieguvēja bija visa valsts ekonomika, jo līdzekļi, kas tiek nopelnīti vienā nozarē tiek tērēti arī citās.

Tomēr pretošanās vispārējām tendencēm pasaulē nevar būt mūžīga, un agri vai vēlu tām vajadzēja iespaidot arī Latviju, kas arī atspoguļojas arī pirmā ceturkšņa IKP datos. IKP struktūra rāda, ka pieauguma tempi samazinājušies visās valsts ekonomiku "velkošajās" nozarēs. Tā apstrādes rūpniecībā pieaugums, salīdzinot ar analogu periodu iepriekšējā gadā bija 2,9% (pērn 11,3%), komercpakalpojumos 4,1% (pērn 13,3%), tirdzniecībā 8,9% (pērn 10,3%), savukārt transporta un sakaru jomā tikai par 1,9%, lai gan pērn bija pieaugums par 16,6%. Savukārt vienīgā lielā nozare, kur salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni vērojams progress ir būvniecība. Tajā darbības apjomi palielinājušies par 6,8%, lai gan pagājušajā gadā tie pieauga par 4,9%.

Latvijas ekonomikas tālākās attīstības perspektīvas noteiks tirgus ekonomikas attīstības tendences pasaules lielajās ekonomikās. Gada pirmajā ceturksnī IKP ASV ir palielinājies par 5,6%, kas ir vērā ņemams pieaugums, lai gan pirms pusgada tas balansēja uz recesijas robežas. Pēc saistības principa tuvākajos ceturkšņos situācijai vajadzētu uzlaboties arī Eiropā, kas šobrīd ir Latvijas lielākais eksporta tirgus.

Prognozējams, ka līdz ar ekonomikas atkopšanos Eiropas Savienības valstīs strauji palielināsies ekonomiskā aktivitāte arī Latvijā, kā rezultātā ekonomikas pieaugums gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, varētu pat dubultoties.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form