28.septembris ir pēdējā diena, lai tie, kuri vēl joprojām savu 2.pensiju līmeņa līdzekļu apsaimniekošanu atstājuši Valsts kases pārvaldījumā, paši varētu izvēlēties savu privāto pensiju līdzekļu pārvaldnieku un konkrētu pensiju plānu, kurā veikt uzkrāšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Izvēloties to, noteicošie faktori ir laiks, kas atlicis līdz pensijā došanās brīdim un potenciālā pensiju plāna ienesīgums, kurš nav garantēts lielums un iepriekšējais ienesīgums nu nebūt nenorāda, ka attiecīgais pensiju līdzekļu pārvaldnieks arī nākotnē darbosies ar līdzīgām veiksmēm vai neveiksmēm. Tomēr ir atsevišķi atslēgas faktori, kas potenciālajam ieguldītājam palīdz orientēties varbūt sākotnēji sarežģītajā pensiju plānu klāstā. Pavisam ieguldītājam pieejami 25 privāto pārvaldītāju piedāvātie pensiju plāni. No tiem deviņi ir tā dēvētie konservatīvie plāni, konservatīvi tāpēc, ka tāda ir to ieguldījumu politika. Pārējo vidū šie plāni iezīmējās ar faktiski bezriska ieguldījumu veikšanu – pārsvarā attīstīto valstu parāda vērtspapīros un naudas tirgū, tomēr, jo zemāka riska pakāpe, jo potenciāli zemāks ienesīgums. Ar potenciāli augstāku ienesīgumu sarobojas sabalansētie pensiju plāni, to ieguldījumu politikai balansējot starp zema investīciju riska obligācijām un investīciju ziņā riskantākiem finanšu instrumentiem – akcijām, ieguldījumu fondu daļām utt., tādu potenciāli saulainu vecumdienu meklētājiem 2.pensiju līmeņa ietvaros ir četri. Savukārt vislielākais piedāvājuma klāsts ir aktīvo pensiju plānu vidū, potenciālajam ieguldītājam izvēles ziņā ir iespējas variēt starp 12 pensiju plāniem. Aktīvo pensiju plānu ienesīgums atšķirībā no iepriekš minētajām divām grupām ir vairāk pakļauts svārstībām pasaules akciju tirgos.

Ja apskatām konkrētu ieguldījumu plānu darbības efektivitāti, tad saskaņā ar portāla manapensija.lv informāciju konservatīvo plānu vidū šā gada 25.septembrī lielākie ienesīgums kopš darbības sākuma, rēķinot gada procentos, bija "NORVIK IPS" plānam "Daugava" – 4,42%. Seko "Parex Universālais plāns" ar 3,98% vidējo gada ienesīgumu un "Astra Krājfondi IP" plāns "Klasika" ar 3,84%. Četru sabalansēto plānu vidū ienesīgākie bijuši "NORVIK IPS" plāns "Venta" ar 5,62% un "Astra Krājfondi IP" plāns "Komforts" ar 5,45% ienesīgumu. Savukārt aktīvo plānu ienesīguma līderi ir "Suprema/ELVI IP" plāns "Safari", kura vidējais gada ienesīgums sasniedz 8,39% un "Parex Aktīvais pensiju plāns" ar 7,28% vidējo gada investīciju atdevi.

Kā redzams, iespēju klāsts ir salīdzinoši plašs, atliek vien izvēlēties, cik lielu investīciju risku uzņemties, jo situācija pasaules finanšu tirgos ir mainīgs lielums. Katrā ziņā kļūdainu izvēli var izdarīt vadoties no ienesīguma relatīvi īsā – triju vai sešu mēnešu laika periodā. Tā vietā pensiju plāna izvēlē uzmanību vajadzētu vērst uz to kāds bijis ieguldījuma plānu ienesīgums vairāku gadu intervālā vai vēl labāk - vispār kopš darbības uzsākšanas. Tiem, kuriem līdz pensijai atlicis salīdzinoši mazs laiks un nav vēlmes lieki riskēt ar pasaules biržas indeksu svārstībām, būtu labāk izvēlēties pensiju plānus ar sabalansētu vai pat konservatīvu ieguldījuma politiku.

Savukārt tiem, kuriem līdz pensijai atlicis 15, 20 vai vairāk gadu, diezgan droši var rekomendēt aktīvos pensiju plānus. Arī pasaules pieredze liecina, ka ilgtermiņā vislielāko pienesumu iedzīvotāju uzkrājumos, tajā skaitā pensiju kapitālā, nesuši tieši akciju tirgi, kuru globālā vēsturiskā virzība ir tikai uz augšu, jo savādāk tie savā pašreizējā vairāk nekā gadsimtu esošajā veidolā jau sen būtu beiguši pastāvēt.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form