Mārtiņš Bičevskis: Lai inovācijas ienāktu Valsts kapitālsabiedrību ikdienā, to darbiniekiem nav jākļūst par izgudrotājiem
Foto: Kaspars Dobrovoļskis

Valsts konceptuāli ir izvirzījusi mērķi veicināt inovācijas valsts kapitālsabiedrībās (VKS). To nosaka Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021-2027 gadiem un citi politikas dokumenti. Tomēr īstas skaidrības, kā virzīties uz šo mērķi nav.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā cilvēks, kas strādājis gan valsts pārvaldē, gan jaunuzņēmumu ekosistēmā, redzu, ka valsts kapitālsabiedrību inovāciju līmeni iespējams kāpināt izmantojot Latvijas jaunuzņēmumu potenciālu. Nav noslēpums, ka daudzi pasaulē zināmi un spēcīgi uzņēmumi jaunas idejas to veiksmīgai attīstībai meklē ar ārpus to darbinieku potenciāla. Šie uzņēmumi iegādājas vai savā paspārnē ļauj attīstīties ambicioziem jaunuzņēmumiem, un veiksmīgāko no tiem idejas vēlāk integrē savā pamatuzņēmējdarbībā.

Latvijā pagaidām redzam tikai atsevišķus piemērus, kad valsts uzņēmumi vai kapitālsabiedrības inovācijas meklē inovatīvi jeb "nevis darām visu paši", bet gan izmantojam labāko pieejamo ārpasaulē. Šajā sakarībā kā pozitīvu piemēru var minēt Latvijas Pastu, kas savu pakomātu servisu izveidoja, iegādājoties jau esošu šādu servisu no privātā kapitāla fonda BaltCap. Savukārt pēdējā laika iepriecinošie jaunumi ir Latvenergo dalība Future Hub akceleratora izveidē un Latvijas meži īstenotā akcelerācijas programma Silvatech, ar kuru abi vēlas meklēt nākotnes risinājumus nozarē esošām problēmām.

Neskatoties uz šiem un dažiem citiem piemēriem, kopumā valsts varētu daudz vairāk izmantot jaunuzņēmumu potenciālu tās izaicinājumu risināšanai. Tāpēc vēlos aicināt no atsevišķām tālredzīgām valsts kapitālsabiedrību iniciatīvām pāriet pie koordinēta un savstarpēji papildinoša koncepta, ka inovācijas valsts pārvaldē tiek veicinātas, sistēmiski izmantojot jaunuzņēmumu potenciālu. VKS kopīgi ejot ceļu uz jaunuzņēmumu potenciāla izmantošanu, ieguvumi būtu krietni lielāki gan zināšanu pārneses kontekstā, gan arī izmaksu efektivitātes kontekstā.

Šādi VKS ne tikai lietderīgākā veidā virzītos pretī saviem mērķiem inovāciju jomā, bet arī tiktu papildus virzīts finansējums jaunuzņēmumu attīstībai Latvijā. Ambiciozi uzņēmumi ar iepriekš tirgū nepierādītiem tehniskiem risinājumiem to sākotnējā izveides stadijā ir investīcijām visriskantākie. Vienlaikus šo stadiju pārdzīvojušie uzņēmumi ir tie, kuru izaugsmes potenciāls ir visaugstākais. Tāpēc Eiropā tiek sniegts plašs valsts atbalsts tieši agrīnajai stadijai. Latvijā šādu uzņēmumu atbalstam pēdējā plānošanas periodā tikai izveidoti 3 akceleratori: BuildIt, Commercialization Reactor un Overkill Ventures. Diemžēl tiem tālākam jaunuzņēmumu atbalstam pieejamais finansējums beigsies jau tuvākajos mēnešos. Nākamais valsts atbalsts šādu akceleratoru izveidā plānots 2021-2027 plānošanas perioda ietvaros, bet reāli šāds finansējums visdrīzāk nebūs pieejams līdz pat 2023. gada beigām.

Šajā valsts tiešā atbalsta jaunuzņēmumu agrīnajām stadijām pārrāvuma periodā īpaši svarīga būtu jaunu akcelerācijas programmu izveide VKS paspārnē. Tas dotu iespēju Latvijā turpināt veidoties jauniem inovatīviem uzņēmumiem un vienlaikus VKS starp tiem atrast savu servisu vai produktu būtiskas uzlabošanas iespējas.

Redzu, ka šo ceļu varētu uzsākt divos veidos. Pirmkārt, aktīvākajām un progresīvākajām VKS vienojoties par kopīgu darbību Jaunuzņēmumu izaugsmes programmā. Šis varētu būt svarīgs solis valsts industriālā potitikā iekļautā mērķa "Veicināt valsts lielo uzņēmumu inovāciju ekosistēmu" sasniegšanai. Otrkārt, Ekonomikas ministrijai un ALTUM veidojot koordinētu valsts atbalsta pro konceptu, kas veicinātu valsts kapitālsabiedrību aktīvāku iesaisti akcelerācijas procesos.

It kā pašsaprotami, tomēr gribētos akcentēt, ka veidojamās programmas pārvaldītu profesionāli akceleratoru pārvaldnieki. Tas nodrošinātu, ka programmas ietvaros tiktu atlasītas dzīvotspējīgākās idejas. Savukārt pašu VKS iesaiste akcelerācijas programmās nodrošinātu, ka ar nozares zinātību tiktu formulēti aktuālie industrijas izaicinājumi, kam nepieciešams rast risinājumus ar potenciālu kļūt par tirgū pieprasītu produktu.

Šie nav tikai mani secinājumi, balstoties uz ilggadējo pieredzi. Valsts pētījumu programmas "Inovāciju attīstības tendences un priekšlikumi inovāciju veicināšanai ekonomiskās krīzes laikā" ietvaros arī ir konstatēts, ka "lielajām valsts kapitālsabiedrībām ir jāiesaistās to darbības stratēģijai atbilstošu jaunuzņēmumu atbalstīšanā, jāveic ieguldījumi to kapitālā… Kopumā var secināt, ka valsts kapitālsabiedrību iesaistīšanās jaunuzņēmumu iesaistē dažādu inovāciju attīstībā ir nepietiekoša, ko varētu skaidrot ar stratēģisko mērķu trūkumu, stratēģiju neesamību, padomju likvidāciju un tikai nesenu atjaunošanu, kas palīdz uzņēmumiem aktīvāk domāt par nākotnes izaicinājumiem un inovāciju ieviešanas".

Noslēgumā vēlos vēlreiz uzsvērt, ka VKS darbības pamatmērķis un misija nav radīt infrastruktūru izgudrojumu izstrādei. Bet, tās var būtiski uzlabot savu pamatdarbību, izmantojot jaunuzņēmumu radītās inovācijas. Savukārt jaunu ideju autoriem nepieciešamas akcelerācijas programmas, kur VKS ar savu resursu un industrijas zinātību var būt neatsverams partneris. Bez uzņēmumiem, kas jau individuāli ir iesaistījušies sadarbībās ar jaunuzņēmumu ekosistēmu mums ir arī virkne valsts kapitāla uzņēmumu dažādās industrijās, kuru potenciāls ir ievērojams. Piemēram transportā: Latvijas gaisa Satiksme un Latvijas Dzelzceļš, lidosta "Rīga", ostas. Infrastruktūrā AS "Valsts nekustamie īpašumi", LVRTC u.t.t.u.c. Tas būtu liels lepnums, ja par kādu no nākotnes Latvijā dzimušiem starptautiskiem veiksmes stāstiem mēs varētu teikt - izauguši sadarbībā ar Latvijas valsts kapitālu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form