Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Banka: ASV un Ķīnas vilkme
Foto: LETA

Maija nogalē Latvijas Bankā notika Ekspertu saruna "Gravitācijas centra maiņa pasaules ekonomikā: iespējas Latvijas izaugsmei", kurā tika 1) novērtēta globālā makroekonomiskā aina no biznesa iespēju viedokļa, 2) kopsavilktas praktiķu atziņas par pagaidām īso pieredzi lielos un dinamiskos, bet ģeogrāfiski attālos tirgos un 3) saliktas dažas noderīgas ceļazīmes uzņēmumu tālākai darbībai ASV un Ķīnas tirgos un nepieciešamie valdības atbalsta pasākumi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas uzņēmējam, kas redz ekonomikas prognožu un pircēju aktivitātes kritumu eirozonā kopumā un pašā Latvijā, šis ir brīdis pasaules kartes novērtēšanai ar svaigu skatu. Jāaprod ar apziņu, ka pasaules saimnieciskās rosības centrs aizvien vairāk aizvirzās no pašmāju un Eiropas tirgus uz tālā Klusā okeāna abiem krastiem - uz Ķīnu un ASV. ASV pēdējo 20 gadu laikā ir apsteigusi Eiropu un šobrīd ir pēc izmēra lielākā un daudzējādā ziņā dinamiskākā tautsaimniecība pasaulē.

Nav jaunums, ka arī milzīgais, kultūrā un politikā specifiskais Ķīnas tirgus kļūst aizvien nozīmīgāks; tur šobrīd tiek radīta trešā daļa pasaules ekonomikas apjoma izaugsmes. Atspoguļojot šo realitāti, pasaules lielvaru forumi no G-20 vai G-7 formāta pārredzamā nākotnē var pārtapt par G-2, kur Ķīna un ASV bez citu mazāk nozīmīgu reģionu/valstu iesaistīšanas izšķiras par globālo finanšu un ekonomikas procesu ietekmēšanu.

Šā gada 24. maijā centrālajā bankā par šo tematiku diskutēja uzņēmumu vadītāji, to organizāciju pārstāvji un Latvijas Bankas ekonomisti. Mārcis Dzelme, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ārlietu daļas vadītājs, vērtēja, kāds apjomā, sortimentā un ilgtspējas izredzēs Ķīnā un ASV ir pašreizējais Latvijas uzņēmumu eksports un imports, kāds – valsts atbalsts. Normunds Staņēvičs, "Rīgas piena kombināta" valdes priekšsēdētājs, ar Latvijas lielākā pārtikas ražotāja vērienu izstāstija "Food Union" stratēģiju Ķīnā – gan eksportējot, gan ceļot ražotnes.

Raits Bebris, SIA "RCG Lighthouse" valdes loceklis, kulturoloģiski dāsni dalījās ar mazāka uzņēmuma veiksmju formulu un vilšanos katalogu Ķīnā. Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere ievadreferātā iepazīstināja ar tektoniskiem, paaudzes mūža garuma makroprocesiem, kas pasaules saimniecisko un politisko smaguma centru aizbīda mums neierasti tālu, rosinot izsvērt turienes iespējas un riskus. Sarunas vadītājs ekonomists Andris Strazds filozofiski atgādināja: divdesmit pieci gadi kopš 90. gadiem Eiropai un Latvijai bijis daudzējādā ziņā ieaijājoši pozitīvs laiks – atkalapvienotais kontinents pēc sociālisma sabrukuma dominējis kā pasaules saimniecības smaguma centrs, bet Frensisa Fukujamas "vēstures beigu" – liberālās demokrātijas triumfa – sajūtās riskējam kļūt par šaura skata patērētājiem, kas sev par nelaimi var palaist garām nozīmīgas pārmaiņas citviet, piemēram, tajā pašā Ķīnā.

Ekspertu atziņas īsā kopsavilkumā

Tautsaimniecība Eiropā kopumā aug, kontinents ir joprojām nozīmīgs tautsaimnieciskas aktivitātes centrs pasaulē, taču pēdējās desmitgadēs citi reģioni mūs apsteidz. Eiropas Savienības izaugsme ir zem 2% un pārskatāmā nākotnē nebūs strauja. Mūs bremzē krīzes mantojums – augsts parāds, daudzās dalībvalstīs ignorēta budžeta sabalansēšana.

ASV importa/eksporta statistikā atpaliekam no baltiešu konkurentiem, lai arī sortimentā dominē augsta pievienotā vērtība. Ķīnā Latvijas eksporta/importa statistikā neatpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, bet daudz eksportējam resursus – piemēram, kūdru, kas nav gluži augstas pievienotas vērtības produkts.

Gan ASV, gan Ķīnas tirgos konkurence ir sīva, un tur nevienu sevišķi negaida, bet to potenciāls un milzīgums rosina pārvarēt biznesa uzsākšanas grūtības, t.sk. valodas un kultūras atšķirības Āzijā. Piemēram, angliski Ķīnā pārsvarā nerunā, ja pats vēl paveidiem bagāto ķīniešu valodu mācies, jāpaļaujas uz filologu – tulku.

Ļoti svarīgs ir institucionāls atbalsts: Ķīnā (Pekinā un Šanhajā) lielākos apjomos jūt divu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvju atbalstu, bet ASV tā pietrūkst, tādēļ LTRK un AmCham Latvia vērsušās pie valdības ar lūgumu rast risinājumu. Uzņēmēji izmanto LTRK rīkotās tirdzniecības misijas; piedalās izstādēs – ne tik daudz partneru atrašanas nolūkā, kā zīmola veidošanas dēļ. ASV sakarā vērts skatīt LTRK un AmCham Latvia šogad uzsāktā Gateway to the US kontaktpersonu tīkla iespējas http://www.amcham.lv/en/programs/gateway-to-the-usa.

Apjoms nebūs Latvijas uzņēmēja konkurences priekšrocība Ķīnā salīdzinājumā ar, piemēram, francūzi vai vācieti: izmērā vidējam uzņēmumam vērts piemeklēt savai jaudai atbilstošu partneri (piegādātāju, kura rūpnīcā strādā 200-400, ne 8000 darbinieku); vērts iepazīt kultūru, jo šādi izrādīta cieņa bruģē labas attiecības.

Latvijas uzņēmēju darbībai Ķīnā ir svarīgas iekoptas labas starpvaldību attiecības, t.sk. iespēja atvest turienes partneri vizītē valdības koridoros, kur skan skaidrs vēstījums par valdības atbalstu nozarēm, to nozīmīgumu Latvijā.

Liels izaicinājums Ķīnā sākotnēji būs droši ticamas informācijas trūkums par partneriem – laiks, ko ieguldām atsauksmju meklēšanā sargās no apdedzināšanās viltus solījumos; kontaktos jātiek līdz uzņēmumu īpašniekiem.

Pareizo partneri atrast tomēr nebūs grūti, piemeklējot cilvēkus, kuru vērtību sistēma atbilst mūsējai. Kompartijas stūrētajā Ķīnā sociālisma pieredze vai atmiņa noteikti ir baltiešu priekšrocība iepretī rietumeiropiešiem; t.sk. apziņa, ka valsts uzņēmumā noteicējos būs partorgs un vietējā pašpārvalde jeb raikoms.

Ātram biznesam Ķīna nav īstais tirgus, jo vispirms pacietīgi iekopjamas draudzīgas attiecības jeb kontaktu tīkls – Guanxi) ar topošajiem partneriem vismaz gada, pusotra garumā. Lielākam uzņēmumam jāapzinās – ja neesi uz vietas, nekas neizdosies: veido savu biroju, kas ģenerēs tirgus pieredzi un nākotnes stratēģiju. Piemēram, tikai vietējais zinās pateikt, ka pienu vērts iepakot dāvanu iesaiņojumā, jo vietējie, ejot ciemos, dāvina pienu.

Tiesiskā neaizsargātība ir pagaidām neizbēgama – nevar cerēt Ķīnas tiesā uzvarēt turienes uzņēmumu. Piemēram, nesen skaļi izskanēja Ķīnas tiesas spriedums, kas lika Apple zaudēt prāvā par iPhone zīmola tiesībām vietējam ādas kantorpreču ražotājam. Vājas zāles ir labu juristu algošana, bet vienmēr palīdz mūžīgais ieteikums – nelikt visas olas vienā grozā jeb diversifikācija eksporta tirgos.

Jā, Ķīnā nezina, kas ir Latvija, kas nepārsteidz, bet uztversim to kā izdevību savam stāstam par sevi, saviem ražojumiem. Piemēram, pārtikas ražotājam, iepazīstinot ar sevi, vērts sākt ar to, ka esam zaļa Ziemeļeiropas zeme ar fantastiski tīru gaisu, kurā ražo ekoloģisku pārtiku, t.sk. veselīgu pienu. Un esam zeme, kas draudzīgi sagaida viesos ķīniešu darījumu partneri.

Ekspertu sarunas "Gravitācijas centra maiņa pasaules ekonomikā: iespējas Latvijas izaugsmei" materiāli (pilns ieraksts, video kopsavilkums, prezentācijas, fotogrāfijas) – https://www.makroekonomika.lv/ekspertu-sarunas-tiesraide-gravitacijas-centra-maina-pasaules-tautsaimnieciba-iespejas-latvijas-izau

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form