Nekustamā īpašuma cenas krīt! Jauno realizēto projektu skaits turpina pieaugt, bet iedzīvotāji mājokļus pērk aizvien retāk. Skan paradoksāli! It kā ir pienākusi ilgi gaidītā cenu lejupslīde, tomēr vienlaikus ir samazinājušās iespējas iegādāties mājokli. Vairāki nozares eksperti raida brīdinājuma signālus, jo nepārdomāta un sasteigta politika var izraisīt krīzi nekustamā īpašuma tirgū.
Reti kurš kritizē cēlo valdības vēlmi sakārtot nekustamā īpašuma nozari. Atdzesēt sakarsušos prātus tik tiešām bija nepieciešams. Pēdējā gada laikā novērotais, ka lielāko daļu darījumu tirgū veica ātras naudas tīkotāji, nevis potenciālie mājokļa īpašnieki, nenāca par labu ne tautsaimniecībai, ne arī ilgtermiņa nozares attīstībai.

Tomēr valdības rīcība ir izraisījusi nevis tirgus vienmērīgu atdzišanu, bet efektu, ko var salīdzināt ar strauju bremzēšanu.

Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kur liela daļa dzīvojamā fonda ir tuvu kritiskam stāvoklim. Turklāt, analizējot statistikas datus, var redzēt, ka vidēji viens Latvijas iedzīvotājs dzīvo apmēram 26 kvadrātmetrus mazā telpā. Taču, piemēram, Somijā, Vācijā, Dānijā un citās Eiropas valstīs, šis rādītājs ir teju divtik lielāks.

Ja man vaicātu izteikties daiļrunīgi, es teiktu, ka, analizējot politiskās elites pēdējā laikā pieņemtos lēmumus, dažkārt rodas šaubas par atbildīgo politiķu spēju domāt ilgtermiņā. Tomēr, ja ļautu izteikties skarbāk, tad norādītu, ka, iespējams, vajadzētu apšaubīt politiķu kompetences līmeni.

Lai spriestu par politiķu kompetenci, devāmies uz vietu, kur Latvijā kā parlamentārā republikā it kā pieņem lēmumus. Jauši izvēlējāmies doties uz Saeimu ceturtdienā, jo tas ir laiks, kad gan Saeimas deputāti, gan arī ik pa laikam kāds ministrs dodas uz iknedēļas plenārsēdi. Bilance: kopā mums izdevās uzrunāt 17 sabiedrībā zināmus politiķus. Divi no tiem atteicās atbildēt uz jautājumiem. Pārējie labprāt piekrita īsai sarunai jeb aptaujai.

Mūsu saprāts teica priekšā, ka ievēlētajiem sabiedrības priekšstāvjiem būtu jāzina kaut vai būtiskākie rādītāji, pēc kuriem var spriest par tautas patieso dzīves līmeni, lai viņi varētu pieņemt atbildīgus lēmumus. Tamdēļ visiem uzdevām vienu un to pašu jautājumu: "Cik kvadrātmetros dzīves telpas, jūsuprāt, dzīvo vidusmēra Latvijas iedzīvotājs?" Lai arī pēdējo gadu laikā šis rādītājs ir nedaudz uzlabojies, tomēr vispārināti var teikt, ka tas tikpat kā ir nemainīgs – aptuveni 26 kv./m.

Skeptiķi

Visskeptiskāko no visām atbildēm sniedza Jaunā laika deputāts Artis Kampars: "Pieņemu, ka tie ir kādi pieci kvadrātmetri, iespējams, septiņi." Līdzīgās domās bija arī viņa partijas biedre Solvita Āboltiņa: "Tas skaitlis nav liels. Tie vidēji varētu būt kādi 12–15 kvadrātmetri." Līdzīgi kritisks bija arī viens no parlamentāriešiem ar visilgāko stāžu Saeimas darbā – Dzintars Ābiķis, minot deviņus kvadrātmetrus.

Savu neziņu pauda arī Ingrīda Circene (JL): "Man ir grūti to pateikt. Iespējams, tie ir desmit, varbūt 15 vai 20 kvadrātmetri." Pozitīvāki dati varētu pārsteigt arī Jakovu Plineru (PCTVL), jo viņš domājot, ka vidēji viens iedzīvotājs dzīvo 15 kvadrātmetros.

Precīzākie

Visprecīzāk atbildi zināja sniegt Jānis Lagzdiņš (TP). "Viens Latvijas iedzīvotājs vidēji dzīvo 25 kvadrātmetru platībā. Šīm ziņām es ļoti sekoju līdzi, jo kā dzīvokļu likumu radītājs es šo informāciju zinu," vaļsirdīgi atzina deputāts. Tuvu pareizai atbildei bija arī Boriss Cilēvičs (SC): "Man pašlaik ir grūti atcerēties precīzu skaitli, tomēr tas bija apmēram starp 20–25 kvadrātmetriem."

Kurš solīs vairāk?

Arī visoptimistiskākie deputāti nāk no jaunlaicēnu frakcijas. Ja Krišjānis Kariņš minot teica, ka tie vidēji varētu būt 30 līdz 40 kvadrātmetri, tad partijas idejas autors Einārs Repše atteicās nosaukt precīzu skaitli, bet izvēlējās runāt par vēlamo: "Man nav šo statistikas datu, bet mēs varam runāt par to, kā vajadzētu būt – 100 kvadrātmetru uz vienu dzīvu dvēseli." Jāatzīst gan, ka mums nav zināma neviena valsts pasaulē ar šādiem rādītājiem, iespējams, ka tādas ērtības var baudīt vienīgi Arābu Emirātu pilsoņi.

Nezinu – neteikšu

Savukārt no atbildes izvairījās gan visvairāk partiju nomainījušais deputāts Dainis Turlais (LPP/ LC), gan Sandra Kalniete (JL) un Mareks Segliņš (TP): "Neesmu skatījis šos statistikas datus, tamdēļ nezinu, un minēšana man nepatīk."

Demagogi

Izteikti demagoģisku atbildi izvēlējās teikt jau iepazītie visvairāk runātāji, kas bija gatavi apspriest visu, tomēr atbildi uz uzdoto jautājumu tā arī nespēja sniegt. Gan Juris Dobelis (TB/LNNK), gan arī Ainārs Šlesers (LPP/LC) bija gatavi dalīties pat ar saviem dzīvesstāstiem par agrāko dzīvi saspiestībā.

Tomēr visvaļsirdīgāko atbildi deva Viktors Ščerbatihs (ZZS): "Es īsti nezinu. Tad ir jāpaskatās, cik tam cilvēkam ir alga. Es dzīvoju Dobelē. Mēs dzīvojam divatā vienā dzīvoklī, kurš ir 40 ar kapeikām kvadrātmetru liels."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit