Statistika rāda, ka 2020. gadā kopumā ir notikuši 2556 darījumi ar jaunajiem dzīvokļiem, no kuriem 68% ekonomiskajā segmentā. Tas nozīmē, ka vidējais mēneša darījumu skaits segmentā salīdzinājumā ar 2019. gadu bija audzis par 28%. Savukārt šā gada 1. ceturksnī Latvijā nekustamo īpašumu darījumu skaits ir samazinājies. Arī šajā periodā izsniegto kredītu apjoms mājokļa iegādei sarucis no 292 līdz 289,8 miljoniem eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.
Divarpus tūkstoši jaunu mājokļu gadā varētu šķist daudz, taču, zinot vispārējo Latvijas dzīvojamo namu fondu un faktu, ka šobrīd būvniecības stadijā ir gandrīz divi tūkstoši jaunu dzīvokļu un vēl gandrīz 7000 tiek plānoti, nav gluži tā, ka katra jaunā mājvieta tiktu izķerta vēl pirms celtnes nodošanas. Turklāt joprojām ir vairāki tūkstoši brīvu dzīvokļu agrāk uzbūvētajos projektos, kurus cilvēki nav nopirkuši jau gadiem.
Būtu viegli pasivitāti norakstīt uz nekustamā īpašuma cenu pieaugumu, taču tas nemaz nav tik liels. 2020. gadā vien par 3% augstāks nekā gadu iepriekš. Vaina jāmeklē arī citur. Proti, aizdevējos. Latvijā dominējošās zviedru bankas reklāmās sola dāsni dāļāt hipotekāros kredītus un aicina cilvēkus pieteikties. Bet piedāvāt vēl nenozīmē dot. Un, ja dot, tad pēc kādiem nosacījumiem?
Salīdzinot eirozonā piedāvātās banku likmes hipotekārajiem kredītiem, redzam ļoti nepievilcīgu ainu. Latvijā šā brīža vidējā procentu likme ir 2,49% plus "Euribor". Tas ir gandrīz divreiz augstāk par vidējo eirozonā, kur par hipotēku bankai jāatdod vidēji 1,32%. Lai arī skaitliskā atšķirība šķiet neliela, 30 gadu līguma termiņā procentos samaksātā summa ir mērāma desmitos tūkstošu eiro.
Arī abās pārējās Baltijas valstīs, kas ir zviedru banku ietekmes sfērā, likme ir augsta, bet zemāka nekā Latvijā. Igaunijā tie ir 2,22%, Lietuvā – 2,18%. Savukārt tepat blakus Somijā – vien 0,73%. Kādēļ? Kādēļ lielās Zviedrijas bankas mums nepiedāvā tādus pašus nosacījumus kā savos mājas tirgos? Ekonomiskie riski Baltijas valstīs nav augstāki kā Somijā.
Lai vēl vairāk izceltu skandināvu banku ietekmi, aplūkosim piedāvājumu Austrumeiropas valstīs, kur to rokas nesniedzas. Slovākijā vidējā hipotekārā kredīta likme šobrīd ir 1,02% plus "Euribor", Slovēnijā – 1,81%. Rietumeiropā tā svārstās eirozonas vidējā rādītāja robežās.
Secinājums ir viens. Dominējošās zviedru bankas Baltijā ir ērti iekārtojušās un šeit finansē tikai drošākos pieteikumus ar augstām procentu likmēm. Tām trūkst īstas konkurences, tādēļ skandināvi bez īstas piepūles radījuši saviem klientiem sajūtu, ka sniedz viņiem visizdevīgāko piedāvājumu. Tas ir tas, ko ikviens klients sagaida no savas mājas bankas. Taču Latvijas gadījumā tā noteikti nav un nākas bankām maksāt vairāk naudas, nekā tiek prasīts citiem eirozonas iedzīvotājiem. Tas atspoguļojas statistikā. Diezgan daudz pasaka fakts, ka Igaunijā, kur ir par 30% mazāk iedzīvotāju, izsniegts par 30% vairāk hipotekāro kredītu.
Ņemot vērā visus minētos faktus, silti aicinu ikvienu potenciālo kredītņēmēju padomāt, vai tiešām jūsu mājas banka piedāvā izdevīgākos nosacījumus. Varbūt ir vērts izpētīt arī citu banku piedāvājumu, kas, iespējams, ir daudz draudzīgāks un likmju ziņā tuvāks eirozonas vidējam?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
