Mārtiņš Pukinskis: Vai ‘Latvijas valsts meži’ ir ‘valsts valstī’?

Kas būtu jādara amatpersonām, kuru vadītā valsts uzņēmumā kaut kas tāds ir noticis? Ja mediji būtu kļūdījušies, tad uzņēmumam vajadzētu sniegt patiesus datus. Taču gadījumā, ja rakstītais balstās uz pamatotiem datiem, tad būtu laiks sodīt vainīgos, kā arī darīt visu iespējamo, lai turpmāk nekas tāds ar valsts mantu neatgadītos.

Taču – nekā nebija! LVM pārstāvji nav iepazīstinājuši sabiedrību ar pilotprojekta realizācijas rezultātiem, kas atšķirtos no presē aprakstītajiem. Jādomā, ka to arī būtu grūti izdarīt, jo prese balstījās uz LVM mājas lapā publicētajiem datiem, kas gan drīz vien pēc ievietošanas no mājas lapas dīvainā kārtā pazuda.

Vēl vairāk - šajā situācijā „Latvijas valsts mežu” amatpersonas izlīdzas ar panaiviem un tajā pašā laikā savstarpēji pretrunīgiem komentāriem. Tā LVM Komunikāciju daļas vadītājs Tomass Kotovičs ziņu aģentūrai LETA 19. maijā paziņoja, ka „izskanējusī informācija, ka no VAS „Latvijas Valsts meži” pagājušajā gadā izstrādātā mežu apjoma pazudis liels daudzums koksnes, ir nepatiesa”. Kas un kāpēc ir nepatiess, uzņēmuma runas vīrs klusē.

Jau nākamajā dienā LVM runasvīrs mainīja aizstāvēšanās taktiku, vairs nenoliedzot starpības starp sagatavotajiem un pārdotajiem kokmateriāliem faktu. Tā vietā viņš krievu valodā iznākošajam laikrakstam „Telegraf” jau izvirzīja versiju, ka... 10 procentu kļūda esot atzīta visā pasaulē.

Jauka versija, taču diez vai arī privātiem uzņēmējiem pazaudēti 10 procenti nešķistu uzmanības vērti? Interesanti arī, kāpēc valsts uzņēmums parasti kļūdās sev par sliktu? Par šiem jautājumiem „Latvijas Valsts meži” klusē.

Ja valsts uzņēmuma darbinieku rīcība vēl ir saprotama (taču – ne atbalstāma), jo ko gan citu var gaidīt no nolaidīgā vai nekompetentā rīcībā pieķertiem cilvēkiem, tad valsts amatpersonu bezatbildība un neieinteresētība nejēdzību novēršanā gan ir kliedzoša.

Zemkopības ministram Mārtiņam Rozem, kuram būtu jāpārrauga un jākontrolē LVM darbošanās, notikušais ir nācis kā pilnīgs pārsteigums, tāpēc LVM padomes priekšsēdētājam nu jāraksta ministram paskaidrojums. Cerams, ka nesekos kārtējā formālā atrakstīšanās, pēc kuras Roze pakratīs pirkstu un visi laimīgi zāģēs tālāk. Lai gan...

Taču Roze ir vienīgais, kas izrāda vismaz jelkādu ieinteresētību un darbības imitāciju. Valdība par notikušo klusē. Partijas – gan valdošās, gan opozīcijas – arī klusē. Valsts kontrole klusē pilnīgi tradicionāli. Nezinu, kam šai valstī būtu jānotiek, lai šī iestāde pamostos un painteresētos, kas notiek valsts mežos. Beigu beigās – klusē arī prokuratūra un KNAB.

Brīžiem ir sajūta, ka mēs dzīvojam valstī, kur viss notiek stingrā saskaņā ar krievu sakāmvārdu par Vasju, kas klausās un turpina ēst. Ko gan citu var teikt par LVM rīcību, kas, neraugoties uz skandālu un zaudējumiem, pagājušajā gadā uzsākto pilotprojektu spītīgi uzskata par veiksmīgu un to plāno turpināt arī nākamajos gados.

Kas no tā sagaidāms? LVM šogad līdzīgā veidā cer izstrādāt jau 760 000 kubikmetru apaļo kokmateriālu. Tā kā tas ir veselas divas reizes vairāk nekā pagājušajā gadā, tad varam sagaidīt, ka tieši tāpat pazudīs arī divas reizes vairāk kokmateriālu. Bet turpmākajos gados LVM plāno likt uz spēles vēl lielākus Latvijas valsts „zaļā zelta” apjomus...

Manuprāt, šo apburto loku tomēr ir vērts mēģināt pārraut. Nevar būt, ka taisnība tiem skeptiķiem, kas uzskata, ka LVM par „valsti valstī”, ko kontrolēt nav Zemkopības ministrijas spēkos un par ko neinteresējas arī tiesību sargājošās iestādes. Tieši tāpēc esmu lūdzis KNAB veikt notikušā pārbaudi un ceru, ka beigu beigās sabiedrība varēs sagaidīt objektīvus izmeklēšanas rezultātus.