Katastrofu medicīnas centra darbinieki ir atbildīgi par neatliekamās palīdzības sniegšanu un cietušo operatīvu nogādāšanu medicīnas iestādēs, tādēļ mūs nopietni satrauc krāsaino metālu zādzības, kuru rezultātā rodas elektropadeves traucējumi un elektrības atslēgumi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šie atslēgumi izraisa neiespējamību sazvanīt palīdzības sniedzējus un arī to sniegt. Tieši tajā brīdī, kad zagļu dēl radies šāds atslēgums, kādai sievietei var sākties dzemdības un tumsā meklēt nepieciešamās lietas, lai dotos uz slimnīcu, ir grūti vai pat neiespējami, tāpat kā aprūpēt mazus bērnus vai cukura diabēta slimniekiem ievadīt precīzi nepieciešamo insulīna devu.

Situācijās, kad ir izzagta kāda transformatoru būda vai elektrības sadales skapis, elektrības padeves traucējumi rada arī lifta bojājumus, un tā mums ir milzīga problēma Rīgā. Ārsti ar desmitiem kilogramu smago aparatūru tumsā spiesti kāpt augstajos stāvos. Ļoti sarežģīti ir no devītā stāva nonest slimniekus, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkus, kuriem ir smagi infarkti vai paralīzes. Šo slimnieku izglābšanai izšķirošas var būt tikai dažas minūtes, bet palīdzības sniedzēji ierodas šīs dažas minūtes vēlāk, jo viņus kavē metāla laupītāji - uzkāpšana kādā no augšējiem stāviem prasa laiku. Bet izdzīvošanai sirds slimniekiem ar smago ritmu traucējumiem vispār ir dotas piecas minūtes.

Cik esmu skatījis interaktīvās aptaujas un uzklausījis citu sabiedrības locekļu viedokļus, cilvēkos nav žēluma pret šiem zagļiem, kuri paši gūst elektrotraumas. Mēs, centra speciālisti un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi, veicam savu profesionālo darbu un, protams, cenšamies šiem cilvēkiem sniegt visu nepieciešamo palīdzību, bet arī man iejūtības pret zagļiem nav, jo redzu, kādu kaitējumu citiem nodara viņu bezatbildīgā darbība.

Tas, ka nākas ciest citiem ir pats traģiskākais, bet zagļi jau par to nepadomā. Bez zālēm un aprūpes taču var palikt gan mazi bērni, gan citi slimnieki, tai skaitā pašu zagļu tuvinieki. Viņi neapjēdz, ka bērna slimība pati par sevi ir traģiska, vecāki viņus nemitīgi aprūpējot ir pārguruši - šādā brīdī palikt bez elektrības ir divtik grūti.

Katastrofu medicīnas centra darbinieki tiek izsaukti tad, kad vietējie augstās kvalifikācijas mediķi jau ir darījuši visu no viņiem atkarīgo, bet slimniekus ir nepieciešams pārvest uz specializētajiem vai vienīgajiem centriem valstī, kur var sniegt atbilstošu nepieciešamo palīdzību - Mikroķirurģijas centru, Specializēto un bērnu klīnisko slimnīcu, Valsts Apdegumu centru, P. Stradiņa klīnisko slimnīcu. Bieži gadās tā, ka gadījumi nav tik smagi, lai cietušos tur pārvestu vai tieši otrādi – tiem ir letālas sekas un mēs, arī visaugstākās sagatavotības un kvalifikācijas ārsti, vairs nevaram līdzēt.

Informācija piesardzībai

Jebkuru vadu atrašanās uz zemes rada ārkārtīgi augstu elektrobīstamību. Ikdienā bieži pa kādu ierastu celiņu dodamies peldēties, makšķerēt, uz darbu un nevaram iedomāties, ka tur pēkšņi mētāsies nogriezti vadi. Elektrobīstamība vēl pastiprinās slapjā laikā.

Situācijā, kad cilvēks netālu redz nogrieztu vadu, kas atrodas slīpi pret zemi, ir jāiet ātri prom un šai vietai nedrīkst tuvoties. Pirmās palīdzības sniegšanas apmācībās cilvēkiem stāstam, ka tad, kad sajusti elektriskās strāvas caursitieni, jau ir par vēlu – strāvas trieciens ir saņemts.

Tāpat pēc vētrām un negaisiem, kad vadiem uzkritis kāds koks un tie skar dzīvojamo ēku, tos pašiem nevajag mēģināt novākt. Nekas mājai nenotiks, dzīvība ir dārgāka, tādēļ jāpagaida speciālistu ierašanās.

Kā sniegt palīdzību no elektrotraumas cietušajam?

Bīstami ir cietušajam tuvoties pie strāvas virs 1000 V, un palīdzību var sniegt tikai pēc specializēta glābšanas dienesta izsaukšanas. Zemsprieguma gadījumā (līdz 1000 V) vispirms jāparūpējas par strāvas atslēgšanu. To var izdarīt, izslēdzot strāvu ar slēdžiem vai izskrūvējot drošinātājus. Ja tas nav iespējams, tad jāmēģina cietušo izvilkt no bīstamās zonas ar elektrību nevadošiem priekšmetiem (gumijas, sausa koka). Ar sausu kārti var mēģināt izsist cietušajam vadu no rokām. Cietušajam glābējs nedrīkst pieskarties, kamēr tas nav atbrīvots no strāvas avota, jo pretējā gadījumā palīdzības sniedzējs pats var kļūt par strāvas upuri.

Tālākā rīcība ir atkarīga no cietušā stāvokļa:
* ja cietušais ir bezsamaņā, pirmais uzdevums ir novērtēt elpošanu un asinsriti. Ja nepieciešams, jāsāk mākslīgā elpināšana un netiešā sirds masāža;
* apdeguma brūcēm jāuzliek tīrs pārsējs;
* jāizsauc ātrā palīdzība.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form