Pēc ierobežojumu mīkstināšanas, ekonomisko aktivitāti Latvijā vajadzēs iekustināt strauji un bez kavēšanās. Tas nenotiks pats no sevis – būs nepieciešama aktīva valsts un pašvaldību līdzdarbošanās. Pārstrukturējot Eiropas fondus un ieguldot aizņemto naudu, Latvija šogad un nākamgad jaunu darbavietu radīšanā var investēt līdz 900 miljoniem eiro – tas ir pielīdzināms 3% no iekšzemes kopprodukta. Rīgā veiktajiem ieguldījumiem jābūt gudriem – vērstiem un ilgtermiņu un atmaksāšanos nākotnē. Tas būtu sākums Rīgas Māršala plānam!
Ēku energoefektivitātes uzlabošana
Pašvaldības un dzīvojamo ēku modernizācijai Rīgā ir jābūt vienai no prioritātēm – tā ilgtermiņā uzlabos mūsu konkurētspēju un īstermiņā dos darbu cilvēkiem. Energoefektivitātes nozarei jākļūst par lielāko darbavietu radītāju. Veicot ēku siltināšanu, no katra ieguldītā eiro apmēram puse jeb 50 centi nonāk tieši darbinieku makos kā atalgojums. Jāsāk ar Rīgas domei piederošo bērnudārzu siltināšanu un jaunu, energoefektīvu bērnudārzu būvniecību. Šādi vienlaikus var dot cilvēkiem darbu, samazināt pašvaldības komunālos tēriņus, tuvoties klimatneitralitātei un mazināt bērnudārzu rindas.
Ir iespēja atrast arī citus veidus, kā attīstīt energoefektivitātes nozari Rīgā. Lai uzlabotu ēku fonda efektivitāti, būs vajadzīgas tehnoloģijas ar augstāku energoefektivitāti; kurināmā apkures iekārtu pārveidošana sistēmās, kas darbojas ar elektroenerģiju; sensori un citi "viedie komponenti", kas uzlabo ēku ekspluatācijas efektivitāti. Tas viss radīs iespēju nodarbināt tūkstošiem darba ņēmēju, tai skaitā būvniecības un ražošanas nozarēs.
Infrastruktūras atjaunošana
Šis ir īstais laiks, lai salabotu bīstamos tiltus, sabrukušās ielas un ietves, kā arī sakārtotu māju pagalmus, atjaunotu mūsu sadragāto un nolaisto infrastruktūru. Rīgā ir krietni samazinājusies satiksmes intensitāte – pat grūti iedomāties labāku brīdi, lai pilnībā saremontētu Čaka ielu. Darbiem jāatsākas arī uz iekonservētā Brasas tilta un citos objektos.
Investīcijas infrastruktūras objektos, kas ilgstoši atstāti novārtā, nozīmē darba vietas inženierzinātnē, būvju un ainavu arhitektūrā, būvdarbos, iekārtu iegādē un ražošanā, kā arī vēl vairākos simtos tiešo un netiešo darba vietu. Šis ir īstais brīdis šādiem projektiem.
Koku un apstādījumu programma
Mežu un apstādījumu atjaunošana gan pilsētas ainavā, gan visā Latvijā var ne tikai radīt darbavietas, bet arī izvadīt no atmosfēras oglekļa dioksīda tonnas nākamajās desmitgadēs. Rīgā plaša apzaļumošanas programma jeb pilsētas jaunais zaļais kurss arī radītu vidi, kas būtu pievilcīga cilvēkiem.
Rīgā ir sliktākā gaisa kvalitāte Latvijā – ir jāveic konkrēti pasākumi, lai šo piesārņojumu mazinātu. Tas veicinātu arī Rīgas konkurētspēju ilgtermiņā, jo dzīvošanai draudzīgākām pilsētām ir daudz lielākas iespējas panākt, ka uz tām dzīvot un strādāt brauc zinātnieki, inženieri, augstskolu mācībspēki un citi profesionāļi no visas pasaules.
Mērķis – ilgtermiņa konkurētspēja
Šo īstermiņa investīciju galvenais mērķis ir darbavietu radīšana, lai pēc ierobežojumu atcelšanas nesāktos jauns emigrācijas vilnis un ekonomikai tiktu dots jauns impulss. Vienlaikus ir skaidrs, ka vidējā un ilgākā termiņā jāattīsta Rīgas reālais potenciāls.
Ekonomisko aktivitāti būtiski stimulēs "Rail Baltica" projekts, kas vienlaikus palielinās Latvijas galvaspilsētas kā nozīmīga transporta mezgla statusu. Ir jādara viss iespējamais, lai Rīgā aizvien vairāk notiktu zinātņietilpīga saimniekošana, attīstoties augstas pievienotās vērtības IKT un klimata tehnoloģijām. Līdzīgi kā 1948. gadā sāktajam plānam, arī Rīgas Māršala plānam jābūt vērstam nevis uz naudas noēšanu, bet gan gudrām ilgtermiņa investīcijām, kuru nestos augļus varētu plūkt arī nākamās paaudzes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
