Meža īpašnieki: Par iedzīvotāju ienākuma nodokli privātajiem meža īpašniekiem

Meža nozare ir sekmējusi valsts ekonomiskās dzīvotspējas nodrošināšanu un attīstību gan pirmajā Latvijas valsts vēstures posmā, gan laika periodā pēc valstiskās neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Lieki uzsvērt meža kā vietēja un atjaunojama resursa pašreizējo nozīmi un potenciālu valsts ekonomikas ātrākā atveseļošanā. Būtiska nozīme meža nozares attīstībā ir meža īpašniekiem - meža resursu apsaimniekotājiem. Ņemot vērā ievērojamo privāto meža īpašnieku skaitu (150 tūkstoši), mežs kā ienākumu avots kalpo lielai Latvijas sabiedrības daļai. Pateicoties darbavietām, kas izveidotas meža apsaimniekošanai un iegūto koksnes produktu tālākai pārstrādei, daudzi cilvēki joprojām turpina dzīvot laukos, nevis pamet Latviju, izvēloties sniegt ieguldījumu citu valstu ekonomiku attīstībā. Tai pat laikā jāapzinās, ka meža audzēšana saistās ar ļoti ilgu aprites ciklu - 50, 70 un 100 gadiem, kā arī ar īpašnieka ieguldījumiem meža atjaunošanā, kopšanā, slimību un kaitēkļu apkarošanā, infrastruktūras izveidē un uzturēšanā visā meža audzēšanas cikla laikā. Ne tikai meža īpašnieki, bet arī meža nozarē strādājošie pārstrādes uzņēmumi 2005. gadā apsveica likumdevēju lēmumu atbrīvot meža īpašniekus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa - nodokļa par ienākumiem, kas gūti no augoša meža vai tajā sagatavoto kokmateriālu pārdošanas. Drīz pēc nodokļa atcelšanas varēja vērot lēmuma būtiskos pozitīvos aspektus - tiešo darījumu apjoma pieaugumu starp meža īpašniekiem un pārstrādes uzņēmumiem, privāto meža īpašnieku veikto investīciju pieaugumu mežsaimniecībā, nelegālo darījumu skaita kardinālu samazināšanos, nesamazinātu koksnes plūsmu no privātajiem mežiem pēcvētras periodā.

Pēdējo divu gadu laikā privātās mežsaimniecības attīstību ietekmējuši gan pozitīvi, gan negatīvi faktori. Pie pozitīvajiem faktoriem jāpieskaita meža īpašniekiem dotā iespēja izmantot Eiropas struktūrfondu atbalstu meža ekonomiskās vērtības paaugstināšanā, kā arī valsts virzība birokrātisko procedūru samazināšanas virzienā. Kā negatīva atzīmējama Valsts ieņēmumu dienesta rīcība, kas ir pretrunā ar likumdevēju mērķi- stimulēt mežsaimniecības un meža nozares attīstību, atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli privātajiem meža īpašniekiem, kuriem mežs ir īpašumā vairāk kā 3 gadus. Proti, tiek mēģināts šo nodokli iekasēt, izmantojot normas par saimnieciskās darbības veikšanu. Turklāt, kā liecina prakse, nepastāv vienoti kritēriji šādu normu piemērošanai. Vienā rajonā privātā meža īpašniekam, paša spēkiem iegūstot savā mežā nedaudz vairāk kā simts kubikmetrus koksnes un pārdodot tos vairākiem pircējiem, tā tiek traktēta kā saimnieciskā darbība. Savukārt citā rajonā, kur īpašnieks pārdod vairākus tūkstošus kubikmetrus koksnes no vairākām cirsmām vienā reizē un vienam pircējam, saimnieciskā darbība konstatēta netiek.

Pēdējie divi gadi raksturojas arī ar ievērojamu koksnes cenu kritumu tirgū, ko sevišķi pastiprina apstāklis, ka atsevišķiem kokmateriālu sortimentiem, piemēram, papīrmalkai, ko izmanto celulozes ražošanai, noietu atrast ir praktiski neiespējami. Augstāk minētie apstākļi lielā mērā ir iemesls tam, ka no privātajiem mežiem iegūtais koksnes apjoms 2008. gadā bija gandrīz 2 reizes mazāks nekā 2005. gadā. Šādas tendences turpināšanās notiek arī 2009. gadā, un ir prognozējams, ka privātajos mežos iegūtais koksnes apjoms šogad būs tikai nedaudz vairāk par 2 miljoniem kubikmetru (2005. gadā tika iegūti 6,47 miljoni koksnes).

Šādā situācijā neizpratni rada Finanšu ministrijas iecere, sākot ar 2010.gadu, atjaunot iedzīvotāju ienākuma nodokli par augoša meža un tajā sagatavoto kokmateriālu pārdošanu privātajos mežos. Diemžēl mūsu rīcībā nav Finanšu ministrijas argumentācijas šāda priekšlikuma ieviešanai. Optimistiski pieņemot, šāds lēmums samazinās no privātajiem mežiem pieejamo koksnes apjomu vismaz par 20%. Veicot pat pavisam elementārus aprēķinus, iegūstam - ņemot vērā nodokļa administrēšanas izdevumus un citu saistīto nodokļu ieņēmumu samazinājumu (katrs iegūtais koksnes kubikmetrs tālāk rada aptuveni  8 LVL ieņēmumus sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā no pārstrādes rūpniecībā strādājošajiem), ieguvums valsts budžetā 2010. gadā būs tuvu nullei.

 Vienlaikus norādām uz šāda lēmuma negatīvajām sekām:

- lēmums izsauktu meža nozares eksporta apjoma samazinājumu aptuveni 10 miljonu latu apmērā 2010.gadā;

-lēmums veicinātu nelegālas darbības darījumos ar augošu mežu un tajā sagatavotajiem kokmateriāliem, „pelēkā" starpnieku slāņa atjaunošanos, kas var izraisīt tālāku nelegālu darbību virkni koksnes plūsmā, tādējādi mazinot godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēju un uzņēmumu samaksāto nodokļu apmēru;

-lēmums liktu meža īpašniekiem atsacīties no Eiropas struktūrfondu finansēto pasākumu realizācijas, tai skaitā meža kopšanai un neproduktīvo mežaudžu nomaiņai, jo pasākumu izpildei sākotnēji ir jāiegulda projekta realizētāja līdzekļi, kuri šajā brīdī ir ļoti ierobežoti.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, lūdzam Jūs nekavējoties veikt pasākumus, kas nodrošina, ka:

1.         tiek ievērots likumdevēja mērķis, kādēļ atcēla iedzīvotāju ienākuma nodokli no privāto meža īpašnieku ienākumiem par augoša meža un tajā sagatavoto kokmateriālu pārdošanas, ja mežs ir personas īpašumā ilgāk par 3 gadiem, un nekavējoties tiek pārtraukta Valsts ieņēmuma dienesta rīcība, kas vērsta uz šā nodokļa iekasēšanu piemērojot normas saistībā saimnieciskā darbības definīciju;

2.         līdz 2010.gada 1.janvārim tiek precizētas likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" tiesību normas:

a.         pilnīgi precīzi nosakot, ka likuma normas par ienākumiem no saimnieciskās darbības neattiecas uz fizisko personu ieņēmumiem kas gūti pārdodot augošu mežu vai tajos sagatavotos kokmateriālus;

b.         ieviešot normu kas paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti ienākumi no kopšanas, sanitārajām vai rekonstruktīvajām cirtēm arī gadījumos, ja mežs ir fiziskās personas īpašumā ir mazāk par 3 gadiem. Šādi tiktu novērsti draudi meža sanitārā stāvokļa pasliktināšanai un mežaudžu vērtības pazemināšanai.

3. netiek ieviestas izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredzētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa, no fizisku personu ienākumiem par augoša meža vai tajā sagatavoto kokmateriālu pārdošanas, atjaunošanu 2010.gadā.

Vēlreiz gribam uzsvērt, ka jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu privātajiem meža īpašniekiem nav atsevišķu indivīdu nevēlēšanās maksāt nodokļus, bet gan jautājums par meža nozares turpmāku attīstību. To apliecina gan līdzšinējais atbalsts no citām sabiedriskajām organizācijām, piemēram, nodibinājuma "Pasaules Dabas Fonds", biedrības "Latvijas Kokrūpniecības federācija", gan arī mūsu sadarbības partneru- reģionālo meža īpašnieku apvienību un privāto meža īpašnieku paraksti, kas tiek pievienoti šai vēstulei.

Identiska satura vēstule tiek nosūtīta arī Ministru prezidentam Valdim Dombrovska kungam.

Patiesā cerībā uz Jūsu izpratni un atbalstu,

*vēstuli ir parakstījuši vairāk kā trīs simti privāto meža īpašnieku.