2021. gadā Eiropā tika izsniegtas 92 jaunas medikamentu reģistrācijas apliecības, kas ir milzīgs pieaugums – par aptuveni 30% vairāk nekā 2020. gadā. Palielinājies ir arī klīnisko pētījumu skaits. Šie sasniegumi mums palīdz risināt vēl neapmierinātas medicīniskās vajadzības un cīnīties ar dažām no invaliditāti visbiežāk izraisošajām slimībām.
Inovācijām ir nozīme tikai tad, ja tās sasniedz pacientus
Tomēr būtiskas un konceptuālas problēmas iezīmējas arī Eiropas līmenī. Par ārkārtīgi nozīmīgu sasniegumu uzskatāma iniciatīva inovatīvo medikamentu cenas aprēķina principos, kas piesaistīti valstu maksātspējas līmenim. Aprīlī EFPI apņēmās iesniegt cenu piedāvājuma un kompensācijas pieteikumus visās ES valstīs pēc iespējas īsākā laikā, vēlākais, divu gadus pēc medikamenta reģistrācijas. Latvijai tas varētu samazināt vidējo pacienta piekļuves laiku konkrētajai terapijai par 118 dienām. Nesen izveidotais Eiropas medikamentu pieejamības portāls nodrošinās pārredzamību saistībā ar jebkādiem pieejamības šķēršļiem dažādās dalībvalstīs.
Par ļoti svarīgu sasniegumu uzskatāms priekšlikums veidot taisnīguma principos balstītu, daudzpakāpju cenu noteikšanas sistēmu, lai nodrošinātu, ka inovatīvo zāļu cenas tiek aprēķinātas atbilstoši valstu maksātspējai.
Taču mēs to nevaram paveikt vieni. Mums jāstrādā kopā - jāizvēlas pareizais politiskais risinājums. Jo īpaši attiecībā uz farmācijas tiesību aktu pārskatīšanu Eiropas līmenī. Šajā procesā svarīgi saglabāt galvenos inovāciju virzītājspēkus: intelektuālā īpašuma aizsardzību un pasaules līmeņa normatīvo regulējumu.
Šodien pieņemtie lēmumi noteiks inovāciju nākotni nākamajām desmitgadēm. Eiropas ieguldījumam pētniecībā un attīstībā pasaules mērogā ir jāpalielinās, nevis jāsamazinās, lai nodrošinātu ieguvumu pacientiem, veselības aprūpes sistēmām, sociālajai jomai un ekonomikai. Eiropas Farmācijas stratēģija un gaidāmā ES farmācijas tiesību aktu pārskatīšana sniedz iespēju, kāda parādās vien reizi veselas paaudzes laikā.
Eiropa no pārējās pasaules iepaliek arvien vairāk
Ja vēlamies arī turpmāk nodrošināt, ka pacienti Eiropā saņem jaunās terapijas, mums jādara vēl daudz vairāk. Šobrīd, kad tiek izstrādāti aptuveni 8000 jaunu medikamentu, galvenais jautājums nav par to, vai šis inovācijas tiks ieviestas, bet gan, kur tas notiks. Tas ir svarīgi pacientiem. Tas ir svarīgi mūsu veselības aprūpes sistēmām un mūsu pētniecības ekosistēmām. Tas ir svarīgi darbavietām un izaugsmei Eiropā.
Pirms 20 gadiem farmācijas uzņēmumu investīciju apjoms pētniecībā un attīstībā ASV un ES atšķīrās par aptuveni diviem miljardiem eiro. 2020. gadā, tikai 20 gadus vēlāk, atšķirība palielinājusies līdz gandrīz 25 miljardiem eiro, Eiropai atpaliekot arvien vairāk. Pēdējo 10 gadu laikā būtiski samazinājies arī klīnisko pētījumu skaits.
Šī ir ļoti satraucoša tendence: arvien vairāk ieguldījumi farmācijas pētniecībā un attīstībā tiek veikti ārpus Eiropas, un tā ir slikta ziņa Eiropas pacientiem. Mēs vēlamies nodrošināt, lai mūsu pacientiem nenāktos atpalikt un paļauties uz citur pasaulē izstrādātām diagnostikas, ārstēšanas un vakcīnu iespējām. Mēs vēlamies, lai eiropieši varētu piedalīties klīniskajos pētījumos, kas tiek veikti Eiropā, un mēs arī vēlamies nodrošināt, lai mūsu akadēmiskā un pētniecības kopiena turpinātu gūt labumu no tiem 42 miljardiem eiro, ko nozare Eiropā katru gadu iegulda pētniecībā un attīstībā. Mēs vēlamies, lai visi 840 000 nozares darbinieku Eiropā turpinātu atklāt, izstrādāt un piegādāt jaunas zāles tieši šeit, palīdzot šai nozarei saglabāt pozīcijas kā lielākajai ES tirdzniecības bilances veicinātājai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
