Nevalstiskā organizācija: Grozam Civillikumu – kā interesēs?
Foto: PantherMedia/Scanpix

Pēdējā laikā daudz publisku diskusiju ir izpelnījies Likumprojekts "Grozījumi Civillikumā" (turpmāk Grozījumi). Jāmin, ka šo publisko diskusiju iniciatores ir bijušas nevalstiskās organizācijas. Institūciju amatpersonas, kas ir piedalījušās grozījumu izstrādāšanā, ir spiestas aizstāvēt savu darbu un meklēt argumentāciju, kāpēc šie grozījumi vispār ir vajadzīgi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mēdijos izskanējušajās diskusijās amatpersonas neuzrāda nevienu nopietnu argumentu par labu šiem grozījumiem. Vienīgais attaisnojums jebkādiem grozījumiem – ja kāds ir ieguvējs. Kurš ir ieguvējs šoreiz, mēs nezinām. Pavisam noteikti – tas nav bērns.

Stājoties spēkā grozījumiem, juridiski nebrīvam bērnam tik pat kā vairs nebūs iespējams iegūt likumisko aizstāvi (aizbildni), kas 100% pārņem bioloģisko vecāku tiesības un pienākumus. Mūsu bažas, ka grozījumi būtiski sašaurinās aizbildņu loku, apstiprina Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktores Līvija Liepiņas sacītais, ka no aizbildņu loka tiks izslēgti tie cilvēki, kuri ierodas bāriņtiesā ar prasību, ka viņi vēlas kļūt par aizbildņiem, kaut arī nepazīst nevienu bērnu.

Lai gan Bāriņtiesu likums paredz, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības prasīt no bāriņtiesas izvērtējumu par atbilstību aizbildņa pienākumu veikšanai arī, ja nav zināms bērns.

Likuma grozījumi skaidri paredz, ka bērns, kuram nav nedz radinieku, nedz ģimenes draugu, nonāks audžuģimenē vai bērnu namā. Jāatzīmē, ka audžuģimene ir īslaicīgs patvērums un audžuvecāki nav bērna likumiskie pārstāvji. Audžuģimenē ievietotie bērni ir vienīgie bērni Latvijā, kuru likumiskais pārstāvis nav persona, bet gan institūcija, kura neparedz ar bērnu uzturēt personiskas attiecības.

Visbiežāk izskanējušais arguments, ka aizbildņi var atteikties, neiztur kritiku. Atteikties var visi – gan audžuģimene, kas to var izdarīt ļoti viegli, gan adoptētāji, gan bioloģiskie vecāki.

Šobrīd Civillikums skaidri uzliek par pienākumu bāriņtiesai nekavējoties meklēt aizbildni bērnam, kurš ir zaudējis savus vecākus (dabiskos aizbildņus), tā nodrošinot bērna tiesisko aizsardzību. Likums paredz, ka bāriņtiesa meklē aizbildni starp tuvākajiem un tālākajiem radiniekiem un, ja starp tiem nav neviena spējīga un motivēta, tad - no citu personu vidus. Nav pieļaujama šī brīža situācija, ka kāds bērns Latvijā būtu bez likumiskā pārstāvja.

Mēs vēlamies pateikt, ka Civillikuma esošā redakcija pilnībā atbilst bērna interesēm un eksistenciālajai vajadzībai – nonākt ģimenē un būt aizsargātam. Tāpēc ierēdņu virzītie likuma grozījumi un nespēja tos pamatot, rada nopietnu satraukumu par bērnu aizsardzību mūsu valstī.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form