Foto: LETA
Pēdējā gada laikā telekomunikāciju nozarē ievērojami biežāki kļuvuši krāpniecības gadījumi un cīņā par klientu arvien drosmīgāk izmantota konkurentu nomelnošana. Kamēr atbildīgās iestādes tam nepievērš pietiekamu uzmanību, Latvijas iedzīvotāji saņem nekvalitatīvus telekomunikāciju pakalpojumus, savukārt nozares godīgo uzņēmumu vārds tiek diskreditēts.

Būtiska problēma ir ne vien krāpniecības mēģinājumi, bet arī telekomunikāciju nozares "kaktu kantoru" skaita pieaugums, kas, nodrošinot pakalpojumus nelegāli, nozarei rada finansiālus zaudējumus, veicina nevienlīdzīgu konkurenci un diskreditē godīgu uzņēmumu darbību.

Arī klienti šajā situācijā paliek zaudētāju lomā, jo pakalpojums, par kuru viņi ir samaksājuši mazāk, beigās sagādā vēl lielākas galvassāpes – tas netiek nodrošināts pietiekami kvalitatīvā līmenī.

Nozari regulējošās iestādes – NEPLP, PTAC – dara ļoti maz, lai šo klientam un uzņēmumiem kaitniecīgo praksi pārstātu un iestātos par nozares sakārtošanu. Tā vietā, lai veiktu pārbaudes pelēkās zonas "kaktu kantoros", redzam pārspīlētu iestāžu klātbūtni godīgo uzņēmumu darbībā.

Ar ilggadējām problēmām ir iespējams cīnīties, taču iestādēm acīmredzami trūkst vēlmes to darīt. Cenšoties labot atbildīgo institūciju nepabeigtos darbus, uzņēmumiem pašiem nākas ieguldīt sabiedrības izglītošanā, lai nezaudētu klientus nelegālajiem nozares dalībniekiem.

Pakalpojumu nelegāla izplatīšana ir nopietna problēma ar augošu tendenci. No tās cieš ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas izmanto telekomunikāciju pakalpojumus. Zaudējumus nesošā negodīgā konkurence ierobežo vadošo uzņēmumu iespējas attīstīt to sniegtos pakalpojumus vai nodrošināt zemāku pakalpojumu cenu.

Nozares uzņēmumi atrodas neveselīgas konkurences apstākļos, kur cīņā par klientu, tiek izmantoti visdažādākie līdzekļi. Šeit uz katra pleciem gulstas atbildība – vai iesaistīties vai arī gaidīt, kamēr pelēkās zonas uzņēmumu darbības nonāks regulējošo iestāžu redzeslokā. Baltcom pēdējos gados interneta tīkla attīstībā ieguldījis vairāk nekā 5 miljonus eiro. Vienlaikus, tas, ka telekomunikāciju nozare netiek pietiekami uzraudzīta un tajā brīvi var darboties krāpnieciski uzņēmumi, katru gadu nozarei rada desmitiem miljoniem lielus zaudējumus. Šos līdzekļus katrs nozares uzņēmums būtu varējis papildus ieguldīt esošo pakalpojumu attīstībā, jaunu veidošanā, lai galu galā ieguvējs būtu klients.

Nozares uzņēmumiem ir jādara atbildīgo institūciju darbs un jāiegulda papildu līdzekļi, lai izglītotu sabiedrību par kaitējumiem, ko nodara telekomunikāciju pakalpojumu nelegāla izplatīšana, nelegāla ieguve – tas viss līdzi nes atbildību par mūsu nākotni – ekonomisko attīstību, pakalpojumu pieejamību un sabiedrības drošību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!