Nils Ušakovs: Par 'Saskaņas centru' un referendumiem
Foto: LETA

Dažās pēdējās nedēļās izskanējuši galēji pretrunīgi apvienībai "Saskaņas centrs" adresēti izteikumi. Tie svārstās amplitūdā no "nodevuši krievus" līdz "nodevuši latviešus". Šie izteikumi, protams, ir saistīti ar diviem referendumiem par valodas jautājumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

No vienas puses, "Saskaņas centru" jau sen vairs nepārsteidz kritika no visām pusēm. Pateicoties savu daudznacionālo vēlētāju gudrībai un izpratnei, pārdzīvosim arī šo periodu.

Taču, no otras puses, tieši šajās dienās mūsu darbam Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes domēs, vairākās citās pašvaldībās, kur esam pie varas, un darbam Saeimā, kur pagaidām atrodamies opozīcijā, ir pievienojies jauns uzdevums. Tas formulējams ļoti vienkārši, taču to īstenot, ņemot vērā visu mūsu sabiedrības specifiku, nebūt nav vienkārši. Tas ir - saglabāt nacionālo un etnisko stabilitāti.

Tāpēc tieši pašlaik ir īpaši svarīgi vēlreiz skaidri iezīmēt "Saskaņas centra" kā valsts vadošā politiskā spēka pozīciju.

Ļoti bīstama provokācija

 "Visu Latvijai!"-TB/LNNK iniciatīva par visu skolu pāreju uz apmācību latviešu valodā ir absolūta provokācija.

Tās panākumi novedīs, pirmkārt, pie, iespējams, jau neatgriezeniskas latviešu un krievu iedzīvotāju attiecību pasliktināšanās. Jāņem arī vērā vispārēja, no dzimtās valodas neatkarīga Latvijas iedzīvotāju neapmierinātība ar valstī notiekošo un ar to saistītā spriedze sabiedrībā. Tāpēc "Visu Latvijai!" iniciatīva, lai cik banāli neskanētu šis izteikums, ir saucama par spēli ar uguni.

Bet,  otrkārt, nevajadzētu tomēr aizmirst arī par profesionālo aspektu. Vidējās izglītības sistēma pašlaik pārdzīvo, acīmredzot, vissarežģītāko periodu kopš 1991. gada. Skolēnu skaita samazināšanās, skolotāju novecošanās, tehniskās bāzes nabadzība, līdzekļu trūkums mācību materiālu iegādei. Piekritīsiet - skolām pašlaik vēl tikai "pietrūkst" kaut kādu reformu "Visu Latvijai!" stilā... Tad pēc gadiem desmit mēs varēsim brīnīties par vidējās izglītības augsto līmeni Ziemeļāfrikā.

Te gribētos uzsvērt, ka "Visu Latvijai!" idejām nebūt nav tik daudz piekritēju. Bija vajadzīgs vairāk par gadu, lai savāktu 10 000 parakstu. Principā, ar ļoti lielu neatlaidību Latvijā 10 000 parakstu var savākt praktiski jebkurai idejai. Pat par visu skolu pāreju uz apmācību angļu valodā.

Paredzama atbilde

Biedrības "Par dzimto valodu" iniciatīva vākt parakstus par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ir loģisks un prognozējams atbildes solis.

Turklāt  šīs akcijas iniciatoru retorikā izskan, ka viņi būtībā cīnās nevis par krievu valodas statusu, bet pret skolu reformu, izmantojot referendumu par krievu valodu kā draudus.

Domāju, pat naivākie vai arī idejiskākie "Par dzimto valodu" aktīvisti netic, ka referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai viņiem ir kaut niecīgas izredzes gūt panākumus. Pietiek ielūkoties  Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā un apskatīt pilsoņu etnisko piederību. Pēc tam visi jautājumi paši par sevi ir lieki.

Pagaidām atklāts paliek jautājums, cik pareizi "Par dzimto valodu" aktīvisti ir izvēlējušies instrumentu cīņai pret "Visu Latvijai!". No vienas puses, tā ir pamatota reakcija uz ļoti bīstamu provokāciju.

No otras puses, šāda parakstu vākšana nacionālo stabilitāti valstī neveicina. Vēl jo vairāk - cīņa par krievu valodu var provocēt daļu latviešu iedzīvotāju iet un nobalsot par skolu "latviskošanu". Tādā veidā mēs palielinām risku, ka skolu reforma referendumā varētu tikt atbalstīta. Tas ir muļķīgākais un nevajadzīgākais, ko vien varētu iedomāties.

 "Saskaņas centra" vērtības

 "Saskaņas centrs" kopš pirmās savas darbības dienas ir uzsvēris, ka veidojam Latvijā pirmo starpetnisko politisko spēku, kur kopā strādā latviešu un krievvalodīgie politiķi.

Tajā pašā laikā mēs saviem vēlētājiem, neatkarīgi no viņu dzimtās valodas, atklāti sakām, ka Latvijā krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ir vesela virkne problēmu, un tās ir jārisina. Tas vienādā mērā atbilst gan krievvalodīgo iedzīvotāju, gan arī latviešu interesēm. Un šīs problēmas ir jārisina kaut vai tādēļ vien, lai no darba kārtības noņemtu to jautājumu slāni, ko daudzi mūsu politiķi aizrautīgi izmanto, lai nebūtu jānodarbojas ar ekonomisko un sociālo problēmu risināšanu. Vai spējat, piemēram, iedomāties puskailus "Visu Latvijai!" aktīvistus aukstumā, kuri tādā veidā cīnās par PVN likmes samazināšanu grāmatām?

Runājot par krievu valodas statusu, "Saskaņas centrs" savā programmā vienmēr ir iestājies par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai, kas ietver:

  • iespēju izmantot krievu valodu rakstiskai un mutiskai saziņai pašvaldībās
  • iespēju skolām ar apmācību krievu valodā vecākajās klasēs brīvi izvēlēties, kuri priekšmeti tiek apgūti latviešu valodā
  • iespēju pasēs paralēli latviešu valodai ierakstīt vārdu un uzvārdu krievu valodā.

"Saskaņas centra" pozīcija

Formulēt "Saskaņas centra"  attieksmi pret parakstu vākšanu jau kopš paša sākuma bija ļoti vienkārši.

Pirmkārt, mēs esam kategoriski pret referendumu par skolām un uzskatām, ka jāpieliek visas pūles, lai šis referendums nenotiktu. Turklāt ir jāsaprot, ka cīņai pret skolu reformu pašai par sevi nav jākļūst par provokāciju, kas tādā veidā veicinātu referenduma panākumus.

Otrkārt, biedrības "Par dzimto valodu"  parakstu vākšanu par krievu valodas statusu  mēs uztveram tikai un vienīgi kā šīs organizācijas aktīvistu cīņas instrumentu pret skolu referendumu.

Turklāt apspriest jautājumu, vai pašreizējā situācijā  referendumā par krievu valodas statusu iespējami panākumi, ir vismaz bezjēdzīgi, jo šāds referendums ir lemts neveiksmei. Un piesegties ar vārdiem, ka tas, kurš nemēģina, nekad negūs panākumus, vai atgādināt stāstu par  peli, kas iekrita krējuma podā, ir tikai demagoģija. Ja tu, piemēram,  nespēj noskriet maratonu, tu to vienkārši nenoskriesi, pat ja esi reģistrējies skrējienam. Un viss. Bet tas netraucē tev ar panākumiem nodarboties ar citiem sporta veidiem. Tāpēc ar krievu valodas jautājumu "Saskaņas centrs" turpinās nodarboties, kā to ir darījis kopš savas dibināšanas. Taču mēs  izvirzīsim mērķus, kuri konkrētajā brīdī ir realizējami un nepūlēsimies  sasniegt neiespējamo.

Tieši tāpēc "Saskaņas centrs" nekad nevar kļūt par šādu parakstu vākšanu iniciatoru. Mēs nevaram un nekad arī nemēģināsim pulcēt cilvēkus zem neizpildāmu uzdevumu karogiem. Mums ir pārlieku liela atbildība savu vēlētāju priekšā gan Saeimā, gan pašvaldībās, lai mēs  atļautos tik lielā mērā atrauties no realitātes. 

Tādējādi  "Par dzimto valodu" aktīvistu rīcību var un vajag vērtēt tikai no viena skatupunkta - vai tā palīdz apturēt referendumu par skolām. "Saskaņas centrs" uzskata, ka līdz zināmai pakāpei un ievērojot vairākus nosacījumus, tas var kļūt par  vienu no instrumentiem.

Akcija "Par dzimto valodu" izceļ "Visu Latvijai!" iniciatīvas bīstamību.  Tā mobilizē pilsoņus, kuri kategoriski iestājas pret referendumu. Kādam no viņiem, piemēram, izdosies pārliecināt savu kaimiņu vai kolēģi neiet un nebalstot pret skolām. Pat no pilsoniskās sabiedrības attīstības viedokļa, uzskatu daudzveidība ir atbalstāma.

Taču par vienu no instrumentiem tas var kļūt tikai tajā gadījumā, ja iniciatori neaizraujas un nepārvērš savu iniciatīvu no cīņas pret skolu reformu cīņā pret latviešiem un pret Latviju. Mēs uzskatām, ka tas ir nepieļaujami. Diemžēl, "Visu Latvijai!" pārstāvji jau ilgāku laiku būtībā cīnās ar krieviem, nevis par kādiem ieguvumiem valsts latviešu tautības iedzīvotājiem. Šobrīd risks, ka atbildes reakcija referendumam par skolām kļūs par tādu pašu platformu radikāļiem, tikai ar citu dzimto valodu, saglabājas.

Un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc "Saskaņas centrs" nav parakstu vākšanas iniciatoru vidū. Mēs vienmēr iestāsimies pret radikāļiem, neatkarīgi no viņu dzimtās valodas.

Bet pagaidām akcijas "Par dzimto valodu" iniciatoriem mēs varam novēlēt palīdzēt mums nepieļaut referendumu par skolām un, to darot, nepastrādāt nekādas muļķības.

 "Saskaņas centrs" turpinās cīnīties pret skolu reformu ar saviem instrumentiem. Piemēram, strādājot Saeimā otrajā lielākajā frakcijā un "noraujot" nacionālu iniciatīvas.

Vai arī strādājot Rīgas domē un ar savu piemēru parādot, kā latvieši un krievvalodīgie var kopā veiksmīgi darboties visu rīdzinieku labā, lai kāda arī nebūtu viņu dzimtā valoda, rekordlielā apjomā remontēt skolas un bērnudārzus, palielināt sociālo budžetu vai nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem. To pašu dara arī "Saskaņas centra" pārstāvji citās pilsētas, kur viņi atrodas pie varas. Un tādā veidā pārliecināt visas valsts pilsoņus, ka nevajag tērēt savu laiku un spēkus jaunu nacionālo problēmu radīšanai, bet kopā cīnīties ar ekonomiskām un sociālām problēmām.

Šo mērķu dēļ mēs pārdzīvosim pat to, ka no dažādām pusēm mūs atkal vienlaicīgi sauc gan  par krievu "nodevējiem", gan par latviešu "nodevējiem". Tātad mēs visu darām pareizi.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form