Šā gada nogalē dažādos masu medijos, to skaitā arī DELFI portālā, aktualizējusies diskusija par autortiesību aizsardzību un programmatūras pirātismu.Diskusija ir pamatota un to apliecina skaitļi, kas iegūti pētījumu rezultātā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
2000.gada “Business Software Alliance” (BSA) dati par programmatūras pirātismu liecina, ka vidēji vairāk kā 1/3 biznesa programmatūras ir pirātiska. Eiropā pirātisma līmenis sasniedz vidēji 34%, kas programmatūras industrijai radījis 3,4 biljonu ASV dolāru zaudējumus. No tiem lielākie zaudējumi nodarīti Vācijā (635 miljoni dolāru), Lielbritānijā (530 miljoni dolāru) un Francijā (480 miljoni dolāru) (Newsletter for Business Software Alliance members, December 2001).

Pirātisma līmenis Rietumeiropā 1999/2000. gadā

Valsts1999(%)2000(%)
Austrija3637
Beļģija/Luksemburga3633
Dānija2926
Francija3940
Grieķija7166
Itālija4446
Īrija5141
Lielbritānija2626
Nīderlande4440
Norvēģija3735
Portugāle4742
Somija3029
Spānija5351
Šveice3334
Vācija2728
Zviedrija3535
Kopā3434

Austrumeiropā ir salīdzinoši augstāks programmatūras pirātisma līmenis, kas sastāda 63% un nodarījis zaudējumus 405 miljonu dolāru apmērā.

Saskaņā ar “Datamonitor” pētījumu par informāciju tehnoloģiju (IT) ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kas publicēti 2001. gadā, programmatūras pirātisma līmenis Latvijā ir aptuveni 77%, kas rada nozīmīgus ekonomiskos zaudējumus valstij un tās iedzīvotājiem. Pie minētā datorprogrammu pirātisma līmeņa valsts zaudē aptuveni 55 miljonus latu no mazumtirdzniecība ienākumiem un 15 miljonus latu no nesamaksātajiem nodokļiem gadā, turklāt tiek zaudēts arī ievērojams skaits potenciālo darba vietu. “Datamonitor” pētījumi par situāciju kaimiņvalstīs rāda, ka minētajā laika periodā pirātisma līmenis Lietuvā sasniedzis 76%, bet Igaunijā 69%. Salīdzinājumā ar situāciju un rādītājiem, kas fiksēti 2000.gada janvārī, Latvijā pirātisms samazinājies par aptuveni 7% (84%), Lietuvā par 16% (92%), bet Igaunijā par 5% (74%).

“BSA Latvijas komiteja” darbojas kopš 2001.gada 17.janvāra un gada laikā par tās biedriem kļuvušas deviņas kompānijas - SIA “BatSoft”, SIA “ELKO Latvija”, SIA “Fortech”, SIA “GNT Latvia”, SIA “LatInSoft”, SIA “Tech Data Latvia”, SIA “Tilde”, SIA “Tildes vairumtirdzniecības grupa” un SIA “Datorprogrammu apgāds”. Līdz ar to BSA pārstāv ne vien labi pazīstamas starptautiskas IT kompānijas, bet arī vietējos programmu ražotājus un tirgotājus.

Saskaņā ar saviem darbības mērķiem, “BSA Latvijas komiteja” organizējusi dažādus izglītojošus pasākumus, kā seminārus, tā arī akcijas, gan visas sabiedrības, gan datorprogrammu autortiesību aizsardzībā iesaistītām institūcijām. “BSA Latvijas komiteja” ir iesaistījusies arī Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā, kas strādā pie grozījumiem LR Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un ir gatava sniegt ieguldījumu ne tikai Latvijas likumdošanas pilnveidošanā.

Neskatoties uz BSA ieguldīto darbu programmatūras pirātisma problēmas izskaidrošanā, runājot par datorprogrammu nelegālu lietošanu vai izmantošanu komerciālos nolūkos, visbiežāk nākas saskarties ar diskutēšanu par to, ka nelegālas programmatūras izmantošana nemaz nav noziegums, kā arī to, ka Latvijā dzīvojošajiem ir zema pirktspēja. Arī DELFI diskusijās iesaistītie norādījuši, ka problēmas risinājums nav rodams vienīgi pārliecinot sabiedrību un apelējot pie tās sirdsapziņās, vai arī cīņā lietojot vienīgi policejiskas metodes, jo autortiesību aizsardzība un ievērošana ir komplekss jautājums.

Vērtējot diskusijas DELFI portālā jāsecina, ka pastāv atšķirīgas izpratnes par to, kas ir zādzība, līdz ar to arī argumentācija, kas to attaisno. Programmatūra kā produkts ir masveidīgs, un nelikumīga tā lietošana (piemēram, pavairošana un pārdošana) sabiedrībā mazāk saistās ar jēdzienu “noziegums” kā, piemēram, taustāmas materiālas vērtības nozagšana un pārdošana, kuru pie tam būtu visai grūti pārdot vairākiem pircējiem vienlaikus kā programmatūras kopijas.

Salīdzinoši pozitīvi vērtējama valsts attieksme pret autortiesību aizsardzību. Valdība nākamā gada budžetā piešķīrusi finansējumu speciālas policijas struktūrvienības izveidei, kas nodarbosies tikai un vienīgi ar autortiesību pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Jāatzīst, ka Latvijas Republikas likumdošana atbilst gan ES direktīvu, gan citu starptautisko normatīvo aktu prasībām, nepieciešama vien mērķtiecība tās iedzīvināšanā. Tāpēc gribas cerēt, ka tiklīdz dažādu tiesībsargājošo institūciju darbs kļūs efektīvāks, mainīsies arī sabiedrības attieksme pret autortiesībām.

DELFI piebilde:

Šis ir BSA apkopojums DELFI “Versiju” lasītāju aktīvajām diskusijām par licencēto datorprogrammu izvēles plusiem un mīnusiem. Rīt publicēsim viena no DELFI lasītājiem komentāru, kurā tiks apkopoti tie argumenti, kas vienkāršajam lietotājam liek izvēlēties iegādāties nelegālās kopijas.

Savu viedokli par šiem jautājumiem jūs varat paust arī šodien DELFI dienas jautājumā!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form