ES standartu un prasību izpildi var finansēt ar eirofondiem. Tomēr izskatās, ka biežāk tiek finansēts no pircēju kabatām un cenas triecas mākoņos. Ko saka skaitļi?
Oficiālajā lapā www.esfondi.lv par eirofondu apguves statusu uzzinām sekojošo:
Uz 2007. gada 31. decembri Latvija no EK bija saņēmusi 252,7 miljonus latu no struktūrfondiem un (01.01.2000. – 30.09.2006.) 277,5 miljonus latu no Kohēzijas fonda. Tātad ap 530,2 miljoni latu, ieskaitot Kohēzijas fondu pat no 2000. gada sākuma.
Sandra Kalniete, Māris Riekstiņš, Ainārs Dimants solīja vismaz divas reizes vairāk. Turklāt pirmsreferenduma aģitācijas karstumā "aiz kadra" palika Latvijas dalības maksa ES. 2004. - 2006. gados Latvija iemaksāja ES budžetā 249,4 miljonus latu.
Tātad reālais ieguvums no ES fondiem bija nevis solītie 1,12 miljardi latu trīs gados, bet nepilni 100 miljoni latu gadā (šāda summa mazāka par trešdaļu no Latvijas šāgada militārajiem izdevumiem).
Atcerēsimies, ka ES komisārs Ferhoigens, vizītē Latvijā 2003. gada septembrī teica: "Neredzu iemeslus, kāpēc pēc iestāšanās cenām būtu jākāpj, - tirgus jau tagad ir atvērts, izņemot lauksaimniecības produktiem. Ja nu iestāšanās atstās kādu iespaidu uz cenām, tad drīzāk šo produktu cenas varētu kļūt zemākas, taču nekādā gadījumā ne augstākas." Vietējie solītāji, ieskaitot prezidenti un premjerministru Repši, neiebilda komisāram.
Vai kāds no solītājiem ir atkāpies no amata, uzņēmies atbildību, aizgājis no politikas? Kalnietes kundze ir aizgājusi tikai no "Jaunā Laika" un tagad solīs no Demokrātiski Patriotiskās partijas tribīnes. Māris Riekstiņš iestājies Tautas partijā un kļuvis par ārlietu ministru.
Zinot, ka pēdējo trīs gadu laikā Latvijas imports no ES bija 14,5 miljardi latu (eksports uz ES 7,7 ), rodas divi jautājumi. Pirmais: kurš kuram patiesībā dod naudu? Un otrais: vai no Latvijas valsts budžeta algotie solītāji vispār atbild par to, ko runā?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
