Vienaldzība un nihilisms
Starp satiksmes negadījumu iemesliem jāizceļ trīs faktori – cilvēku attieksme, infrastruktūra un auto tehniskais stāvoklis. Bīstama ir diezgan bieži novērojamā nihilistiskā attieksme gan pret savu, gan tuvinieku drošību. Pieminēšu vienkāršo piemēru par drošības jostas lietošanu. Visi labi zinām, ka automašīnā ir jāsprādzējas arī aizmugurējos sēdekļos, bet cik no mums to dara? Autovadītāji vairāk cenšas izvairīties no soda, nevis apzinās, ka noteikumu neievērošanai var būt smagas sekas autoavārijas situācijā.
Vienaldzība zināmā mērā izpaužas arī autovadītāju attieksmē pret savu spēkratu. Lai arī automašīnu tehniskais stāvoklis pamazām uzlabojas un ar katru gadu uz ielām parādās arvien vairāk jaunu spēkratu ar mūsdienīgām drošības sistēmām, ne vienmēr vēlamies ieguldīt pašu drošībā. Piemēram, kvalitatīvās ziemas riepās. Lai ietaupītu, daudzi ir gatavi formāli izpildīt minimālās prasības par riepu protektora dziļumu, lai gan zina, ka teju nobrauktas riepas nenodrošina pietiekamu saķeri. Ko līdz mūsdienīgas drošības sistēmas, ja dodamies ceļā ar pusplikām riepām?
Savu spēju pārvērtēšana un novēršanās no ceļa
Vēl kāda tipiska kļūda ir savu spēju pārvērtēšana. Taču bieži vien ir problemātiski prognozēt situācijas attīstību vairākus soļus uz priekšu. Piemēram, redzot priekšā braucošu auto, kurš samazina ātrumu, automātiski pieņemam lēmumu, ka tas ir jāapdzen. Taču otrs autovadītājs ir nolēmis veikt kreiso pagriezienu, bet piemirsis laikus ieslēgt virzienrādītāju. Maldīgi ir uzskatīt, ka pilnībā kontrolējam situāciju uz ceļa, un nepieļaut domu, ka kļūdīties var kāds cits.
Cita ļoti izplatīta kļūda ir novēršanās no ceļa, lietojot tālruni, navigāciju vai omulīgi pļāpājot ar blakussēdētāju. Koncentrēšanās zūd, telefonsarunām izmantojot arī brīvroku sistēmu. Diemžēl netiek ņemts vērā, ka situācija uz ceļa var mainīties ļoti strauji, piemēram, uz tā izskrienot meža zvēram. Pie stūres nekādā gadījumā nedrīkst atslābināties, lai kā mēs to vēlētos.
Autobraukšanas kultūra – bez būtiskām izmaiņām
Lai gan tas nav patīkami, bet nākas atzīt, ka autobraukšanas kultūra nav būtiski mainījusies. Jūtami uzlabojumi ir tikai atsevišķās jomās. Piemēram, tagad tiek palaisti gājēji uz gājēju pārejas vai izlaisti braucēji no pagalma. Tā ir apsveicama rīcība. Taču pieklājība aizmirstas, tiklīdz pienāk piektdienas vakars ar sastrēgumiem un stresu. Tad dažiem šoferiem gribas būt pārākiem par citiem. Agresīva braukšana un rupji ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi birst kā no pārpilnības raga. Ir saprotams, ka autobraucēju kultūras uzlabošanās ir laika jautājums. Taču, ja bērns redz, ka tētis vai mamma pie stūres pļāpā pa tālruni vai brauc agresīvi, diez vai pēc gadiem viņš uz ceļa uzvedīsies citādi.
Atsevišķa aktualitāte ir elektrisko skrejriteņu dalība satiksmē. Atbildīgās institūcijas pašlaik strādā pie tās precīza regulējuma izveides. Tomēr arī skrejriteņu vadītājiem ir jārūpējas par savu un citu satiksmes dalībnieku drošību.
Ir skaidrs, ka liela loma kārtības nodrošināšanā ir policijas klātbūtnei. Taču šobrīd policistu ir ievērojami mazāk, nekā būtu nepieciešams. Tāpat ir jāpieņem, ka ceļu kvalitātes uzlabošanās un droša infrastruktūra ir ilgtermiņa risinājumi, kas prasa laiku un investīcijas. Tāpēc mums, satiksmes dalībniekiem, vairāk ir jāpaļaujas pašiem uz sevi.
Aicinu ikvienu paskatīties uz savu braukšanas stilu no malas un nepieciešamības gadījumā mainīt to, drošību izvirzot kā pirmo un svarīgāko bausli. Viens no veidiem, kā sevi pasargāt no rūgtas pieredzes, ir mācīties no svešām, nevis savām kļūdām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
