Kopš Latvijas Republikas atjaunošanas un pārejas uz tirgus ekonomiku mūsu valsts ārējās tirdzniecības bilance bijusi tikai negatīva - imports krietni pārsniedzis eksportu, turklāt ārējās tirdzniecības negatīvais saldo ar katru gadu tikai palielinājies. Taču pagājušā gada nogalē tika saņemta arī patīkama ziņa – Latvijas eksports uz Zviedriju, vienu no galvenajām mūsu ārējās tirdzniecības partnerēm, pārsniedzis importu no šīs valsts.
Gads gan tika noslēgts par labu Zviedrijai – imports bija lielāks par eksportu. Taču pēdējo mēnešu tendence, kad šie rādītāji izlīdzinājās un dažos mēnešos bija pat par labu Latvijai, turpinās arī 2004. gadā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada janvārī eksports uz Zviedriju bija 16,5 miljoni latu, kamēr imports – 15,2 miljoni latu.

Kas tad ir noticis, kāpēc ārējās tirdzniecības bilance ar vienu no galvenajām Latvijas tirdzniecības partnerēm pēkšņi kļuvusi mums pozitīva? Vai Ericsson mobilie telefoni vairs nav pieprasīti? Vai Volvo zaudējis tirgu Latvijā?…

Nez vai šie un citi pasaulē pazīstami zīmoli (preču zīmes) pēkšņi būtu zaudējuši popularitāti Latvijas tirgū. Statistika pierāda, ka kopumā imports no Zviedrijas pamazām tikai pieaug, nevis sarūk. Drīzāk ir jāmeklē atbilde uz jautājumu: ko mēs īsti pārdodam Zviedrijā?

Pagājušā gada nogalē, tiekoties ar Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Zviedrijā Arti Bērtuli, jautāju – kādus Latvijas zīmolus pazīst Zviedrijas tirgū? Atbilde bija pārsteidzoša – tikai “Latvijas Finieri”! Pazīstamais kokmateriālu un mēbeļu ražotājs ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kas Zviedrijas tirgū darbojas “zem sava karoga”. “Karoga” nosaukums gan nedaudz atšķiras no Latvijā pazīstamā – “Riga Wood”. 2000. gadā “Latvijas Finieris” pārpirka 100% zviedru kompānijas “Jorab Wood AB” akciju un pārdēvēja to par “Riga Wood Sweden AB”. Meitasuzņēmums tirgo “Latvijas Finiera” produkciju Zviedrijā un Norvēģijā.

Kā apgalvoja A. Bērtulis, citas Latvijas kompānijas zviedru patērētāji nepazīstot. Tās, protams, ir zināmas, taču tikai šaurā uzņēmēju lokā. Vēstnieks gan pastāstīja arī kādu kuriozu saistībā ar Latvijas ražotājiem. Jenčēpingā esot konditorejas veikals, virs kura karājoties arī “Laimas” izkārtne. Un pārdošanā esot “Laimas” produkcija, taču veikala īpašniece neesot spējusi paskaidrot, kas ir “Laima” un no kurienes šī produkcija nāk…

Ko tad Latvijas uzņēmēji tirgo Zviedrijā? Faktiski ļoti maz. Realitātē Latvijas eksportu uz Zviedriju veido paši… zviedri. Vienkāršāk runājot, ir pienācis laiks, kad zviedru uzņēmēju investīcijas Latvijā sāk atgriezties Zviedrijā gatavu izstrādājumu veidā. Tie ir vai nu pusfabrikāti tālākiem ražošanas procesiem, vai arī gatavas preces ar zviedru zīmoliem, bet par to izcelsmes valsti liecina vien mazs uzraksts kaut kur preces stūrītī vai aizmugurē – Made in Latvia.

Cik nav dzirdēti stāsti par Rietumos pirktām mantām, uz kurām vēlāk atklāts neliels uzraksts, ka manta ražota Latvijā. Parasti šādi gadījumi tiek pasniegti kā kuriozi. Kāds pasūta mēbeli no Dānijas un atklāj, ka tā ražota Latvijā. Cits nopērk apģērba gabalu Londonas lielveikalā un secina, ka nopircis Latvijas preci. Savukārt muitnieki smej, ka pēc “Anttila” katalogiem pasūtāmās preces caur muitu iziet divreiz – kad tās no Latvijas ražotājiem sūta uz Somiju un kad somi tās sūta pasūtītājiem Latvijā…

Zviedri palīdz uzlabot Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci. Latvija šajā darījumā ir ieguvusi darba vietas, iekšzemes kopprodukta pieaugumu utt., taču peļņa paliek zviedriem, mūsu nacionālās pašapziņas celšanai atstājot tikai nelielu piezīmi par izcelsmes valsti zem produktu nosaukuma. Nav noslēpums, ka lielākajai daļai patērētāju nesakritība starp kompānijas mītnes zemi un produkta ražotājvalsti parasti raisa asociācijas, ka beidzamā ir viena no banānu republikām, kuras lētais darbaspēks tiek izmantots peļņas rādītāju uzlabošanai.

Tāpēc varbūt ir labi, ka no 1. maija zviedri uz saviem Latvijā ražotajiem izstrādājumiem varēs uzrakstīt bezpersonisko Made in EU. Gan jau viņi paši to vēlēsies darīt. Bet mums atliek vien strādāt un celt valsts labklājību. Kas zina, varbūt kādreiz atbrīvosimies no banānu republikas statusa…

Latvijas ārējā tirdzniecība ar Zviedriju, milj. Ls

Eksports Imports

  • 1999 107,6 124,8
  • 2000 122,5 130,4
  • 2001 120,1 143,1
  • 2002 148,6 159,5
  • 2003 174,2 187,1

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit