Ja vēlamies nopietnu diskusiju par valsts zīmolēšanas stratēģiju, tad vispirms ir jāsaprot, ko tas īsti nozīmē. Tā nav “tēla veidošana”. Neviena iestāde vai reklāmas aģentūra nav spējīga “veidot” valsts tēlu, jo tas sastāv no neskaitāmām daļām, kas vairumā veidojas pašplūsmā pašas par sevi.
Bet mēs
varam
veicināt Latvijas pozitīvu atpazīstamību. Kāpēc gribam to veicināt? Jo tā kalpo valsts un tās iedzīvotāju interesēm. Tā stiprina mūsu ekonomiku, jo veicina tūrismu, ārzemju investīcijas un eksportpreču konkurētspēju. Tā veicina mūsu ārpolitikas mērķu sasniegšanu. Un visbeidzot, tā katram Latvijas iedzīvotājam rada lielākas iespējas sadarbībai ar ārzemniekiem.

Pasaulē ir 6 miljardi iedzīvotāju, un vairums no tiem nekad neko neuzzinās par Latviju. Bet starp tiem miljardiem ir daži miljoni, kuri varētu ietekmēt mūsu dzīvi gan kā tūristi, investori un pircēji, gan kā diplomāti un politiķi. Mēs jau tagad šos cilvēkus uzrunājam, un darīsim to arī turpmāk Šāds dialogs ar ārzemniekiem ir nepieciešams mūsu valsts attīstībai, labklājībai un drošībai.

Kaut gan katrs Latvijas iedzīvotājs var uzrunāt ārzemniekus, vairums informācijas, kas sasniedz ārpasauli, nāk no Latvijas valsts iestādēm. Informācija par Latvijas kultūru, vēsturi, ekonomiku, dabu, sabiedrību un politiku tiek gatavota ministrijās, aģentūrās un citās valdības iestādēs. Šīs iestādes izdod publikācijas un filmas, uztur Interneta mājas lapas, rīko pasākumus un piedalās starptautiskajās konferencēs. Šīs valdības iestādes ir pilnvarotas runāt Latvijas vārdā un līdz ar to, katra Latvijas iedzīvotāja vārdā.

Šīs iestādes to dara un ir darījušas kopš 1991.gada. Taču problēma ir tā, ka līdz šim šī valstu iestāžu radītā informācija nav bijusi saskaņota un mērķtiecīgi koordinēta. Katra iestāde sniedz informāciju atbilstoši savām spējām un darbinieku zināšanām.

Bet, lai efektīgi uzrunātu ārzemniekus, informācijas sniedzējam ir jābūt kaut kādām pamata zināšanām par mūsdienīgiem komunikācijas līdzekļiem – par valodām, ārzemju mērķauditorijām, uzrunāšanas metodēm un komunikācijas tirgzinību. Patlaban ir tikai trīs valsts aģentūras, kuras ar to nodarbojas sistemātiski: Latvijas institūts, Tūrisma attīstības valsts aģentūra un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Lai vēl efektīgāk uzrunātu un ietekmētu ārzemniekus pozitīvā veidā, ir jābūt plānam un stratēģijai, kas vieno un saskaņo ne tikai šo iestāžu rīcību, bet visu valsts iestāžu ārējo komunikāciju.

Šodienas globalizētajā pasaulē šādu vienotu un mērķtiecīgu valdības stratēģiju sauc par zīmolēšanu. Tā nerada neko mākslīgi – tikai sakārto informācijas sniegšanas procesu, lai visas valstī pārstāvošās iestādes strādātu vienā, kopīgā virzienā. Tā izceļ tās tēla sastāvdaļas, par kurām esam lepni un kuras ir īpaši interesantas ārzemniekiem.

Zīmolēšanas stratēģija neradīs apdāvinātus māksliniekus, sportistus, zinātniekus un uzņēmējus. Bet tāda stratēģija palīdzēs valstij izcelt šos veiksmīgos iedzīvotājus, lai viņu gūtie panākumi izskanētu pasaulē un kalpotu kopējam labumam. Laba zīmolēšanas stratēģija veicina katra iedzīvotāja konkurētspēju plašajā pasaules tirgū.

Zīmolēšanas stratēģija arī nav vienkārša devīze, logo vai simbols. Tie ir tikai aisberga virspuse. Stratēģijas lielākais uzdevums ir sakārtot, saskaņot un mērķtiecīgi koordinēt esošo informācijas plūsmu, kura jau tagad pastāv. Stratēģijā ir jāiekļauj rīcības plāns visām valsts iestādēm, kā arī sadarbības plāns privātajam sektoram. Laba stratēģija ļauj valdībai ne tikai reaģēt uz notikumiem, bet paredzēt un plānot nākotnes vajadzības.

Lai nonāktu pie nopietnas valsts zīmolēšanas stratēģijas, mums ir nepieciešamas vairākas lietas. Politiskā griba. Struktūra un mehānisms, kas to vada. Laiks, lai to izpētītu, diskutētu un realizētu. Un, protams, nauda. Pašreizējā valdība savā deklarācija ir izteikusi šo politisko gribu. Latvijas institūts ir sagatavojis valsts zīmolēšanas stratēģijas pamatnostādņu projektu, kur ir piedāvāts veids, kā nonākt pie struktūras un mehānisma. Lai piesaistītu ārējos un vietējos ekspertus, kuri varētu veikt pētījumus, izstrādātu stratēģiju, noorganizētu publisku apspriedi un piedāvātu priekšlikumus, ir nepieciešama nauda. Cik Latvijai būs nepieciešams, lai tiktu pie vienotas zīmolēšanas stratēģijas un plāna, mēs zināsim tikai tad, kad veiksim cenu aptaujas un konkursus.

Vai tā ir lietderīga nodokļu maksātāju naudas izlietošana? Pēdējos gados Latvijas valdības ir piešķīrušas lielu naudu, lai rīkotu vienreizējus pasākumus. Eirovīzija, valstu prezidentu vizītes, sporta čempionāti un kultūras festivāli – šādi pasākumi spodrina Latvijas tēlu un piesaista ārvalstu uzmanību uz īsu brīdi. Ja gribam ilgstošu un atgriezenisku reakciju uz šādiem vērtīgiem pasākumiem, mums ir vajadzīga vienota ārējas komunikācijas stratēģija – valsts zīmolēšanas stratēģija.

Zīmolēšanas stratēģija nav nekas cits kā veids kā sakārtot un stiprināt to, ko valdība jau tagad dara, lai veicinātu Latvijas atpazīstamību. Tas ir tikpat svarīgi kā pilsētas plānošana, lidostas paplašināšana, ceļu labošana un ēku remontēšana. Pirms ārzemnieki varēs izmantot mūsu pilsētas, lidostu, ceļus un ēkas, viņiem ir jāzina, ka tādas lietas ir un kāpēc viņiem šeit ir jābrauc, lai tos izmantotu. Mums ir jāinformē pasaule par to, ko vēlamies, lai tā zinātu.

Galu galā, jebkurš ieguldījums veiksmīgā, mērķtiecīgā un ilgtspējīgā zīmolēšanas stratēģijā atmaksāsies vairākkārt, jo tas veicinās Latvijas konkurētspēju pasaules tirgū un līdz ar to veicinās mūsu ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!