Ne tikai portāla DELFI apmeklētājiem, bet arī pārējai sabiedrības daļai, laiku pa laikam rodas jautājums: “Ko dara Latvijas institūts?” Jebkurš, kuram nopietni interesē šis jautājums, ir aicināts atnāk uz Latvijas institūtu (Smilšu iela 1/3, 7. stāvs) un iepazīties ar Latvijas institūta (LI) darbu un izdevumiem. Protams, lielais vairākums LI apmeklētāju ir ārzemnieki (žurnālisti, diplomāti, zinātnieki, pētnieki, u.t.t.), kuri interesējas par Latviju, un tas ir saprotami, jo galvenā LI mērķauditorija tomēr ir ārzemnieki.
“Ko tad īsti dara un ar ko nodarbojas LI?”, lai cik tas dīvaini neliktos, šo jautājumu bieži vien nākas dzirdēt arī no pašmāju cilvēkiem. Mēs - LI sniedzam informāciju par Latviju. Mēs ‘neveidojam’ tēlu, bet atspoguļojam tās Latvijas tēla sastāvdaļas un Latvijas vērtības, par kurām ārzemniekiem ir vislielākā interese vai arī tāda varētu rasties. Latvijas tēlu veido visa sabiedrība kopumā – mūsu politiķi, mākslinieki, sportisti, zinātnieki, arhitekti, zemnieki, uzņēmēji, veikalnieki un ierēdņi.

Jebkuras valsts tēls veidojas mijiedarbojoties dažādiem elementiem kā piemēram, vēsture, kultūra, ekonomika, politika, sabiedrība, daba, pilsēta un infrastruktūra u.c. LI uzdevums ir vienkāršā, ārzemniekam saprotamā, viegli uztveramā veidā pasniegt informāciju, kas atspoguļotu katru no minētajiem elementiem, izmantojot gan drukātos materiālus kā brošūras, bukletus, faktu lapas, gan mūsdienu tehnoloģijām atbilstošos informācijas nesējus kā Internets, e-pasts, CD-ROM u.c.

Pēdējo divu gadu laikā, LI ir sagatavojis vairāk kā 20 brošūras, bukletus un faktu lapas par Latvijas vēsturi, kultūru un sabiedrību, kā arī divus video materiālus. Kopumā esam izplatījuši 50,000 drukātos eksemplārus, 2,000 video kasetes un 2,000 CD-ROM diskus. Pieprasījums pēc šiem materiāliem ir tik liels, ka LI ierobežotā budžeta dēļ - Ls 90,000 gadā -, nespēj to apmierināt. Ja LI būtu lielāks budžets, varētu piedāvāt interesentiem plašāku tematu klāstu ar drukātajiem materiāliem un vienlaicīgi palielināt arī to tirāžu.

LI materiālus var iegādāties ne tikai mūsu birojā, bet vairums tiek izplatīti arī ar valdības iestāžu, ministriju, vēstniecību, aģentūru un citu organizāciju starpniecību. Tāpat arī privātās firmas un sabiedriskās organizācijas, lai sniegtu informāciju par Latviju ārzemniekiem starptautiskos pasākumos, izmanto LI materiālus.

Mūsu izpratnē ideālā variantā visus LI materiālus noteikti vajadzētu izplatīt bez maksas, jo viens no LI mērķiem ir sniegt visiem interesentiem informāciju par Latviju. Diemžēl, mūsu budžets to neatļauj. Neskatoties uz to, LI savu iespēju robežās cenšas informatīvos materiālus ārzemniekiem dalīt bez maksas. Ja kāda Latvijas iestāde vai iedzīvotājs vēlās iegādāties materiālus lielākā skaitā, mēs tos pārdodam par pašizmaksu.

Esam nonākuši tādā paradoksālā situācijā, ka mēs kā valsts budžeta iestāde pārdodam savu preci tālāk citām valsts budžeta iestādēm. Katru gadu esam pieprasījuši papildus līdzekļus, lai ar lielāku vērienu nekā līdz šim varētu izplatīt mūsu materiālus (un radīt jaunus), bet kopš 2000. g. mūsu budžets ir bijis iesaldēts. Darām ko varam ar to kas mums ir.

Bet manuprāt, vēl svarīgāka joma par informatīvo materiālu sagatavošanu un izplatīšanu, ir LI sadarbība ar ārzemju žurnālistiem. Kopš 2000. g. LI ir kārtojis programmas, palīdzējis ar kontaktiem, informāciju vairāk kā 250 žurnālistiem. Mēs viņiem izkārtojam intervijas ar Latvijas valdības pārstāvjiem, deputātiem, uzņēmējiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, māksliniekiem, zinātniekiem, sportistiem u.t.t.

Esmu pats sniedzis neskaitāmas intervijas, uzrunājis ārvalstu delegācijas un uzstājies dažādās starptautiskās konferencēs. Kas praktiski veido Latvijas tēlu ārzemes? Tie noteikti ir ārzemju žurnālisti, jo viņu raksti parādās lielākajos pasaules laikrakstos un sasniedz vairāku miljonu lasītāju auditoriju. TV un radio raidījumi sasniedz vēl vairāk skatītāju un klausītāju. Līdz ar to šī ikdienas sadarbība ar ārzemju masu medijiem ir ļoti būtiska, jo, ja arī LI budžets un informatīvo materiālu tirāža strauji palielinātos, tas nebūtu salīdzināms ar to auditoriju, ko sasniedz šie žurnālisti, kas raksta par Latviju. Bet arī žurnālisti papildus intervijām savos rakstos, raidījumos, filmās, reportāžās izmanto LI materiālos iegūto informāciju.

Lielais vairums žurnālistu, kuri ir izmantojuši LI pakalpojumus un piedāvātos materiālus, lielākoties ir veidojuši pozitīvas vai objektīvas reportāžas. Protams, Latvijas iedzīvotāji neredz šos rakstus, jo tie parādās svešvalodās un ārzemju publikācijās.

Protams, ka varētu un vajadzētu darīt vēl vairāk. Katru nedēļu uz LI nāk cilvēki ar vērtīgiem un radošiem projektiem, kas papildina informāciju klāstu par Latviju – grāmatas, dokumentālas filmas, izstādes, koncerti, konferenci, semināri u.t.t. LI budžetā nav paredzēti līdzekļi šādu un līdzīgu projektu, kas popularizētu Latviju, finansēšanā. Līdz ar to cenšamies palīdzēt citos veidos. Mēs dalāmies pieredzē, sniedzam konsultācijas, piedalāmies dažādas darba grupās un komisijās, pasākumos un papildinām tos ar saviem materiāliem.

DELFI portālā bieži tiek vaicāts, kāda ir LI stratēģija? Tā ir 90,000 latu stratēģija – un tas, ko šāda budžeta ietvaros viena iestāde ar 6 cilvēku darba spēka resursiem var paveikt. Ar to nevar ‘veidot’ tēlu, bet var daļēji aizpildīt līdzšinējo informācijas trūkumu par Latviju ārzemēs. Tas ir piliens globālā informācijas jūrā. Nesen, Britu sabiedrisko attiecību eksperts Vallijs Olins teica, ka nopietna, profesionāla valsts tēla kampaņai ir nepieciešamas trīs lietas: 1) skaidrs mērķis 2) vismaz 1 miljons ASV dolāru, 3) labā griba un vienotība no valdības un sabiedrības par pirmām divām lietām.

Ja uzskatam, ka ar informācijas sniegšanu vien nepietiek, un apzināti ir jāveido profesionāla, mērķtiecīga valsts tēla kampaņa, tad valdībai un sabiedrībai ir jāatrod šim mērķim attiecīgi līdzekļi un resursi. Ja tie ir valsts budžeta līdzekļi, valdībai ir jāpieņem lēmums par prioritātēm, mērķiem un mērķauditoriju. Vai vēlamies veicināt tūrismu? Piesaistītu ārzemju investīcijas? Veicināt Latvijas atpazīstamību ES un NATO valstīs?

Tikai tad, kad esam izlēmuši, ko mēs katrā konkrētā mērķauditorijā vēlamies panākt, varam sākt domāt par vērienīgu stratēģisku kampaņu. Latvijas Ārlietu ministra Induļa Bērziņa vadītās Ārējās komunikācijas darba grupas pētījums par valsts tēlu ir sākuma punkts šajā procesā. Patlaban LI ir tikai viena no vairākām valsts budžetu iestādēm, kura nodarbojas ar informāciju sniegšanu uz ārzemēm. Pirms mēs sākām domāt par valsts mēroga tēla veidošanas kampaņu, ir jāapzina kādi resursi un līdzekļi jau tagad ir pieejami un kā tos labāk koordinēt un izmantot.

Ar vai bez šādas tēla kampaņas, LI darbs turpinās, jo pieprasījums pēc LI materiāliem un pakalpojumiem arvien palielinās un nav šaubu, tikai turpinās pieaugt. Arī LI ārzemju žurnālistu sadarbības tīkls nemitīgi paplašinās, prasot ar vien vairāk laika un ieguldītā darba, lai pēc iespējas lietderīgāk izmantotu šos ietekmīgos kontaktus nākotnē.

Līdz šim Latvijas tēls ārzemēs veidojās epizodiskā pašplūsmā, pamatots un nepilnīgu vai kļūdainu informāciju. Pēdējo trīs gadu laikā LI ir spējis daļēji ietekmēt Latvijas tēlu ar profesionāli un kvalitatīvi sagatavotiem informācijas materiāliem un pieaugošu kontakttīklu. Cik mēs spēsim darīt nākotnē ir atkarīgs no tā, cik valsts būs gatava ieguldīt šajā svarīgajā un laikietilpīgajā darba procesā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!