Dž.Bušs sola Krievijai kopā ar to strādāt, lai “attīstītu jaunu pamatu mieram un drošībai pasaulē 21. gadsimtā “. Krievija vairs neesot tāda “ļaunuma impērija” kā PSRS, bet gan pārejas valsts, kurai “ir iespēja izrādīties esam liela, demokrātiska nācija”, kas dzīvo mierā ar sevi un saviem kaimiņiem.
Galvenie draudi ASV un tās sabiedroto drošībai, kuri gan ir stipri atturīgāki savos izteikumos, šodien nāk no pasaules bezatbildīgākajām valstīm, “valstīm, kurām terors un šantāža ir dzīves veids”. Kā šādas valsts līdera piemēru Dž.Bušs savā runā minēja vienīgi Sadamu Huseinu, kurš, līdzīgi citiem mūsdienu tirāniem, ienīst “mūsu draugus”, ”mūsu vērtības”, demokrātiju, brīvību un indivīda brīvības.
Pēc Latvijas aizsardzības ministra Ģ.Kristovska domām pie mūsdienu “mazajām ļaunuma impērijām” būtu pieskaitāma arī Baltkrievija, kuras bruņojumā, saskaņā ar pētniecisko Karnegi neizplatīšanas projektu, ir SS-21 un Scud-B tipa raķetes. Atbilstoši Karnegi projekta sarakstam, kas pieejams internetā un kurā minētas vēl 28 valstis, visiespaidīgākās ballistisko raķešu programmas mūsdienās realizē ne tikai pasaules lielākā demokrātija Indija, bet arī Pakistāna, Irāna, Ziemeļ- un Dienvidkoreja. Ziemeļkoreja ir sniegusi vai sniedz atbalstu Ēģiptei, Pakistānai un Irānai. Protams, ka, attiecībā uz citām saraksta valstīm, to dara arī ASV (Grieķija, Bahreina, Izraēla, Dienvidkoreja, Indija) un Krievija (Armēnija, Irāna, Indija).
ASV varētu tērēt jaunās tehnoloģiski ļoti komplicētās sistēmas izveidošanas vajadzībām aptuveni 100 miljardus dolāru, ko, protams, šodien nav spējīga atļauties neviena cita pasaules valsts. Līdzdalība šajā projektā faktiski nozīmētu nacionālās aizsardzības sistēmas iekļaušanu ASV sistēmā.
Projekta sākotnējās stadijas realizāciju gan saista tikai ar Lielbritānijas un Grenlandes teritoriju izmantošanu, jo, principā jau tas visdrīzāk būs kosmisko tehnoloģiju projekts. Skeptiķi gan apšauba tā militāro efektivitāti, norādot, ka NATO 1999. gada karā pret Serbiju amerikāņu Tomahawk tipa raķetes tikai 85% gadījumu trāpīja mērķī, kas bija ievērojami lielāks nekā raķetes kodolgalviņa un parasti arī nekustīgs.
Taču diskusija jau nav tikai par militārajām tehnoloģijām, kā to apstiprina arī piemērs ar Baltkrieviju, ko varētu uzskatīt par Latvijas valdības patstāvīgu iniciatīvu Dž.Buša runas kontekstā. Krievija, kura nav un nespēj būt ASV konkurente sāncensībā par pasaules līderes lomu, jau piekritusi apspriest Dž.Buša piedāvāto jauno “globālās drošības un stabilitātes” satvaru. Jācer, ka arī A.Lukašenko pazvanīs no Minskas Ģ.Kristovskim, vismaz kā privātpersonai, turklāt, tulks taču nav nepieciešams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
