Olafs Pulks: Piespiedu kārtā atvērtie iedzīvotāju maki
Foto: LETA

Daudzdzīvokļu namu īpašniekiem rēķinos uzskaitīto pakalpojumu saraksts ir garš. Vēl garākas ir cilvēku nopūtas, ieraugot kopējo rēķinu summu. Tikmēr Rīgas tagadējie kungi izliekas neredzam skaudro situāciju un necenšas iedzīvotājiem samazināt citus ar mājokli saistītus izdevumus. Jo tas prasa laiku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nenes ātru slavu un negarantē 20% peļņu. Tas nav tik vienkārši kā noasfaltēt iekšpagalmu vai nojaukt graustu. Taču iespējas samazināt rīdzinieku tēriņus par mājokli ir.

"Vienotība" uzskata, ka jārisina jautājums par iedzīvotājiem neizdevīgo piespiedu zemes nomu, ja viņu ēka atrodas uz privāta saimnieka zemes. Tāpat no šo rīdzinieku pleciem jānoņem nepamatotais starpniecības procenta maksājums Rīgas namu pārvaldniekam, to iekasējot par zemes nomu un nekustamā īpašuma nodokli par dzīvokli.

Neizdevīgi, ja māja atrodas uz privātīpašnieka zemes

Šobrīd Rīgā ir aptuveni 85 000 dzīvokļi, kurus skar tā saucamā piespiedu zemes noma. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju māja atrodas uz privāta saimnieka zemes, un iedzīvotājiem nekas cits neatliek, kā no šī saimnieka nomāt zemi zem ēkas un tai pieguļošās teritorijas. Pēc tirgus likumiem it kā viss ir pareizi - mans īpašums, gribi nomāt, maksā. Tomēr šajā gadījumā tas nav tik vienkārši, jo abas puses darījuma attiecībās nonākušas apstākļu spiestas.

Ko šīs piespiedu attiecības nozīmē dzīvokļu īpašniekiem skaitļos? Valsts Zemes dienesta aprēķini liecina, ka par zemes nomu maksājot 6% no kadastra vērtības, dzīvokļu īpašnieki pilnībā samaksā simulēto zemes tirgus vērtību aptuveni 17 gados. Ja dzīvojamā ēka kalpo, piemēram, 100 gadu, dzīvokļa īpašnieks, maksājot nomu par šo zemes gabalu, ēkas kalpošanas laikā izpērk šo zemi sešas reizes, lai gan liela daļa no pilsētas mājokļu fonda varbūt kalpos vien 50 gadus. Bet tā kā ar likumu ir noteikts, ka dzīvokļu īpašniekiem jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvokli, viņi pilnībā samaksā zemes vērtību 13 gados jeb 100 gadu laikā zemi izpērk 7,5 reizes.

Tātad daudzdzīvokļu namu īpašniekiem būtu jābūt ieinteresētiem, lai zeme nonāktu pašvaldības rokās. Tāpat pilnīgi noteikti ir privātie zemes saimnieki, kuri nav sajūsmā, ka uz viņu īpašuma savulaik uzcelts daudzdzīvokļu nams, līdz ar to attīstīt kādu citu uzņēmējdarbību, kā vien zemes nomu, nav iespējams. Ir gadījumi, kad abas puses būtu ieinteresētas šo piespiedu laulību lauzt, tomēr pašreizējā likumdošana to neatļauj.

Ko darīt? Jāmaina esošā kartība. Pirmkārt, vienojoties ar zemes īpašnieku, viņam uzmērītā un piesaistītā zemes gabala vietā būtu jāpiedāvā vai nu līdzvērtīgs zemes gabals no pilsētas rīcībā esošajām kompensācijas zemēm, vai arī cits pilsētai piederošs nekustamais īpašums - dzīvoklis vai komercplatība ar vērtību, kas kompensētu iepriekšējo zemes gabala vērtību.

Otrkārt, kad mājai pieguļošā zeme nonākusi pašvaldībai, tikai un vienīgi mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības ir tiesīgas slēgt ilgtermiņa piesaistītā zemes gabala nomas līgumu ar Rīgas pilsētu uz 49 gadiem ar izpirkuma tiesībām. Ja tas tiek izdarīts, dzīvokļa īpašums saprātīgā veidā būtu sasaistīts ar zemes īpašumu, un pēc 49 gadiem iedzīvotāji pilnībā ir izpirkuši ar dzīvokli saistītās zemes. Nekādu piespiedu attiecību. Nekādu piespiedu tēriņu.

 

Nepamatotais procenta maksājums Rīgas namu pārvaldniekam

Papildus tam, ka iedzīvotājiem nākas samierināties, ka viņu māja atrodas uz privātīpašnieka zemes, viņiem nākas arī samierināties, ka norēķini ar šo privātīpašnieku notiek ar Rīgas namu pārvaldnieka gādību, kas par starpniecības pakalpojumu no rīdziniekiem nepamatoti iekasē 10% komisijas maksu. Tas nav pieļaujams, jo kāpēc iedzīvotājiem, maksājot par zemes nomu un maksājot ikgadējo nekustamo īpašumu nodokli par dzīvokli, regulāri jāmaksā papildus nodevas pašvaldības uzņēmumam? Pareizāk būtu slēgt līgumu par nomas maksu ar privātīpašnieku bez starpniecības, šādi ietaupot rīdzinieku naudu.  

"Vienotība" jau pirmajā lasījumā jau ir atbalstījusi MK iesniegtos grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas republikas pilsētās", kas vērsti uz problēmas risinājumu. Tāpat "Vienotība" ir vērsusies pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova ar aicinājumu izvērtēt Rīgas domes saistošos noteikumus, lai situācija ar piespiedu nomu mainītu. Tomēr jāatzīst, ka līdz šim ar mājokļiem saistīto jautājumu risināšana notiek ļoti smagnēji un negribīgi, tāpēc komunālajā sfērā neizdarīto darbu saraksts no domes vadības puses ir garš.


Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form