Kā kvantitāte var pasliktināt kvalitāti?

Nesen Latvija bija viena no pasaules rekordistēm pēc studentu skaita uz tūkstoti iedzīvotāju, un arī patlaban studentu īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas kā sēnes pēc lietus radās jaunas mācību iestādes ar visai akadēmiskiem nosaukumiem. Vairums no tām mācīja sociālās zinātnes, ar uzsvaru uz biznesa vadību, ekonomiku un profesijām, kas šķita modernas - politologs, psihologs, sabiedrisko attiecību speciālists.

Piemēram, 2008. gadā 54% Latvijas studentu mācījās sociālās zinātnes (ES vidēji - 34%), no tiem ekonomiku un biznesa vadību - 35% (ES vidēji - 16%). Sociālo zinību studējošo pieaugumu pēc valsts neatkarības atjaunošanos var uzskatīt par loģisku, jo atspoguļo "dzelzs aizkara" krišanu un jaunu (pieprasītu) zināšanu ienākšanu Latvijā - līdzīga tendence vērojama arī citās Austrumeiropas valstīs. Tomēr, šķiet, ka šī tendence Latvijā daļēji bija pārspīlēta: kāpēc gan neatvērt jaunu mācību iestādi laikā, kad sociālo zinību studiju izmaksas ir lētas (salīdzinot ar mākslu vai medicīnu), bet tajā pašā laikā reflektantu rindas ir vai bezgalīgas, jo darbs finanšu sektorā un uzņēmējdarbībā kļuvis par modi? Augstākā izglītība Latvijā daļēji kļuva par biznesu ar visām no tā izrietošām pozitīvām un negatīvām sekām.

Studentu skaita palielinājumam, vienlaikus ar nenoliedzami pozitīvu ietekmi uz Latvijas sabiedrību (zināšanas ir tautsaimniecības attīstības stūrakmens), diemžēl varētu piemist arī negatīva iezīme. Maksas izglītība padarīja par neizdevīgu augstskolām izslēgt studentus ar zemām sekmēm - šī īpašība ir īpaši aktuāla privātajās augstskolās, kuras ir vairāk atkarīgas no studiju maksas. Situācijā, kad lielākā daļa studentu nevar visu laiku veltīt mācībām, jo paralēli studijām jāiegūst arī darba pieredze, kā arī jānopelna nauda mācību apmaksai, tas var negatīvi ietekmēt izglītības standartus. Pat nemainot formālās prasības, mazāka studējošo piepūle var izpausties zināšanu līmeņa un, kas vēl svarīgāk, - iegūto prasmju līmeņa (kuru grūtāk pārbaudīt eksāmenos) kritumā.

Kā kvantitāte var veicināt kvalitāti?

Augstākā izglītība un zinātne ir tādas tautsaimniecības nozares, kurām piemīt pozitīva atdeve no mēroga. Proti, palielinot studentu skaitu, noteiktus mācību sasniegumus var nodrošināt ar zemākām izmaksām. Un, nemainot vidējās izmaksas uz studentu, pozitīvā atdeve no mēroga ļauj katram studējošam sasniegt augstākus sasniegumus mācībās un pētniecībā. Taču pozitīvu atdevi no mēroga var efektīvi sasniegt arī, nevis palielinot studentu skaitu auditorijā vai mācību iestādē, bet gan mācību iestādēm kooperējoties savā starpā, ar to nodrošinot saviem pētniekiem, mācībspēkiem un studentiem vienotu informācijas jeb ideju telpu. Mūsdienās to visefektīvāk sasniegt ar elektroniskās saskarsmes līdzekļiem un datu bāzēm (kā nesenu pozitīvu piemēru var minēt iespēju Latvijas Universitātes studentiem pieslēgties zinātnisko rakstu elektroniskajām datu bāzēm arī ārpus universitātes telpām), turpretī starptautisku konferenču, komandējumu un klasisko bibliotēku nozīme pakāpeniski sarūk.

Nereti informācijas trūkums par to, kādu diplomdarbu raksta citas augstskolas students, liek vienam otram studējošam no jauna izgudrot riteni. Pasaules zinātnes informācijas telpa ir tik piesātināta, ka vienam cilvēkam gandrīz neiespējami ilgstoši sekot līdzi visām zinātniskām publikācijām pat kādā šaurā problemātikā - kooperējoties studenti varētu sasniegt augstākus panākumus pētniecībā. Jāatzīmē, ka jāveicina ne vien Latvijas augstskolu kooperācija, bet arī sadarbība ar Igaunijas, Lietuvas, pārējo ES valstu un NVS valstu augstskolām.

Kāpēc Latvijas augstskolām "zems reitings"?

Saskaņā ar starptautisko augstskolu reitingu "Webometrics" trīs Lietuvas un divas Igaunijas augstskolas ietilpst pasaules 1000 labākajās augstskolās. Neviena Latvijas augstskola pirmajā tūkstotī nav tikusi, vien Latvijas Universitātei ir 1004. vieta. Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijas izglītības standarti ir ievērojami zemāki par Igaunijas vai Lietuvas. Iespējamais iemesls - salīdzinoši mazs publikāciju skaits internetā angļu valodā. Kopējā problēma Baltijas valstīm ir tā, ka augstskolas ir pārāk mazas, lai tās varētu gūt panākumus reitingā, kura kritēriji ir interneta lapaspušu skaits, kā arī failu un ārējo atsauču skaits. Šie kritēriji ir atkarīgi ne tikai no kvalitātes, bet arī no mēroga - jo vairāk mācību iestādē ir pasniedzēju un studentu, jo vairāk ir publikāciju; un jo vairāk viņi izmanto angļu valodu, jo vairāk viņu publikācijām seko ārvalstu pētnieki un liek uz tiem atsauces. Vērtējiet paši - saskaņā ar "Webometrics", 45 no labākajām 50 augstskolām atrodas ASV, vēl 4 - Lielbritānijā un Kanādā, savukārt labākā Vācijas universitāte ierindojas tikai 100. vietā. Savukārt pasaules informācijas ideju telpā slikti integrētās valstis, piemēram, Baltkrievija un Kazahstāna  šajā reitingā izskatās daudz sliktāk par Latviju. Spilgts piemērs šajā ziņā ir Armēnija - augstāko pozīciju šajā valstī ieņem "American University of Armenia" - 2265. vieta (tai mājas lapa ir vienīgi angļu valodā), tālāk seko "Russian Armenian State University" - 3352. vieta (galvenā tīmekļa lapa ir krievu valodā, tulkojums armēņu un angļu valodā) un "Yerevan State University" - 4392. vieta (galvenā tīmekļa lapā ir armēņu valodā, tulkojums krievu un angļu valodā). Šaubos, ka tik liela starpība ir tikai mācību kvalitātes atšķirību dēļ - vismaz daļēji tas saistāms ar zinātnisko publikāciju valodu un interneta lietošanas intensitāti šajās augstskolās.

Zinātnes telpa ir globāla, un, tajā dziļāk integrējoties, augstskolas var ne tikai iegūt pašas, bet arī sniegt savu ieguldījumu pasaules zinātnei. Turpretī, ja ievērojama daļa no Latvijas pētnieku zinātniskām publikācijām arī turpmāk nebūs pieejama kvalitatīvā angļu valodā ar bezmaksas un neierobežotu pieeju internetā, nav šaubu, ka tas slikti ietekmēs Latvijas zinātnes atpazīstamību un citējamību pasaulē un līdz ar to arī Latvijas augstskolu sniegumu starptautiskās augstskolu reitingos.

Izglītība sākas no pašiem pamatiem

Lai gan augstskolu nozīme tautsaimniecības attīstībā ir ievērojama, valsts nākotnes kalve ir vidusskolas, jo caur tām iziet teju ikviens Latvijas iedzīvotājs. Izdevumā "Averss un Reverss" 2009. gadā publicētie pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijai, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, piemīt vidēji augsta izglītības sistēmas izmaksu efektivitāte. Lai gan skolotāju skaits Latvijā ir diezgan augsts, tiem tiek maksātas zemas algas, un tas neļauj spožiem kvantitātes rādītājiem izpausties kvalitātes rādītājos - skolēnu mācību sasniegumos. Tas norāda uz izglītības sistēmas uzlabošanas iespējām, izmantojot to valstu pieredzi, kuras izglītības sistēmas efektivitātes un it īpaši tās kvalitātes ziņā ir mums priekšā (piemēram, Igaunija). Tomēr skaidrs, ka uz skolotāju atalgojumu ekonomēt vairs nedrīkst, jo tieši skolotāju ieguldījums (kvalifikācija, motivācija, atdeve) ir izšķirīgs mācību kvalitātei.

Lai gan sava nozīme mēdz būt arī skolēnu skaitam klasēs un skolotāju skaitam uz tūkstoti skolēnu, šie faktori nav izšķirīgi. Piemēram, Somijā skolotāju skaits uz tūkstoti skolēnu ir pusotras reizes mazāks nekā Lietuvā, tomēr skolēnu mācību sasniegumi (saskaņā ar Starptautiskās studentu novērtēšanas programmas 2006. gada testa rezultātiem) ir krietni augstāki. Pretstatā medijos bieži minētam viedoklim, arī zems iedzīvotāju blīvums un līdz ar to nepieciešamība nodrošināt vidusskolas mācību iespējas attālos rajonos nav šķērslis augstas izglītības sistēmas efektivitātes un augstu mācību panākumu sasniegšanai. Piemēram, Somijā iedzīvotāju blīvums ir trīs reizes zemāks nekā Lietuvā. Tuvākajā laikā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publicēs Starptautiskās studentu novērtēšanas programmas 2009. gada rezultātus, kuri palīdzēs spriest par Latvijas skolēnu pašreizējiem mācību sasniegumiem, kā arī par vidusskolas izglītības efektivitātes dinamiku.

Par to, kā izglītības sistēmas kvalitāti Latvijā vērtē speciālisti un kādas viņi saredz perspektīvas, skatieties pētnieciskā seriāla "Naudas Zīmes" 44. sērijā LTV-1 kanālā 30. novembrī plkst. 22.40!

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form