Oļegs Stoļarovs-Zariņš: FM netieši aicina daudzus Latvijas autopārvadātājus pārcelt uzņēmumus uz kaimiņvalstīm
Foto: DELFI

2011. gada janvārī Latvijas uzņēmējus nepatīkami pārsteidza jaunpiemērotais dienesta auto nodoklis un tā iespējamā nemaksāšana, uzstādot dienesta automašīnās GPS navigācijas sistēmu un veidojot sarežģītas un laikietilpīgas atskaites Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tā kā mūsu uzņēmums (SIA "Velokurjers") ar GPS navigācijas sistēmām darbojas jau no 2005. gada (savā ikdienas darbā paralēli velosipēdiem un motocikliem sūtījumu piegādei izmantojam kravas busus un vieglās automašīnas), nolēmām izpētīt dienesta auto nodokļa iekasēšanas sistēmu pie saviem kolēģiem Lietuvā - valstī, kuras robeža atrodas tikai 80 km attālumā no Rīgas.

GPS navigācijas sistēmas saistībā ar šo nodokli Lietuvā tā arī neatradām. Šeit, izrādās, dienesta auto nodoklis tiek rēķināts pavisam citādāk, vispirms ņemot vērā tādus parametrus kā automašīnas vērtība (tātad, jo dārgāka automašīna, jo vairāk būs jāmaksā) un nobraukto motorstundu skaits (jo vairāk un ilgāk lietojat automašīnu privātajām vajadzībām, jo vairāk maksāsiet).

Pētījumā ņēmām vērā mazos un vidējos uzņēmumus, kuri pamatā lieto un kuriem pieder nedārgas (ap 3000 EUR) 7-10 gadus vecas automašīnas ar nelieliem ekonomiskiem standarta dzinējiem (kubatūra 1,6-2l).

Dienesta auto nodokļa aprēķina metodika Lietuvā atkarīga no šādiem faktoriem:

A - stundu skaits mēnesī;

B - privātajās vajadzībās nobraukto stundu skaits;

C - mašīnas vērtība un koeficients 15 procentu apmērā no tās;

D - dienesta auto nodoklis.

Piemērs: Mēnesī ir 720 stundas. No tām darbinieks ir braucis katru dienu no mājām uz darbu un atpakaļ - kopā 1 stundu dienā (20 stundas mēnesī). Nodokļa aprēķins ir sekojošs: 720h - 20h (nodoklis tiek aprēķināts tikai par šīm 20 stundām). 15% no 3000 EUR (mašīnas vērtība) ir 450 EUR, kas atbilst 720 mēneša stundām. Iznāk, ka šajā gadījumā dienesta auto nodoklis ir 12,5 EUR jeb 9 LVL mēnesī.

Šāda metodika ir saskaņā ar sekojošas loģikas un sociālā taisnīguma principiem :

  • nodoklis tiek maksāts kā pēcapmaksa;
  • jo dārgāka automašīna, jo vairāk jāmaksā;
  • jo vairāk darba automašīnu lieto privātām vajadzībām, jo vairāk jāmaksā;
  • ja automašīna nav lietota (ir remontā, stāv garāžā...), vai vienkārši nebija vajadzības to lietot privātām vajadzībām, nemaksā neko.
  • dienesta auto nodokļa sakarā uzņēmējiem automašīnās nav jāiekārto dārgās un sarežģītās GPS navigācijas sistēmas (uzskatu, ka VID darbiniekiem un GPS sistēmu uzstādītājiem nevajadzētu zināt, kur brauc uzņēmējs; šādas funkcijas valstī pilda policija un specdienesti).

Vērojot situāciju Latvijā, redzam uzņēmējam daudz nedraudzīgāku dienesta auto nodokļa aprēķinu:

  • dienesta auto nodoklim Latvijā tiek piemērota standarta summa - 30 LVL, neatkarīgi no tā, vai auto ražots, piemēram, 1993. vai 2004. gadā (savādi - ja auto ražots pēc 2005. gada, par dienesta automašīnas lietošanu privātajām vajadzībām mēnesī jāmaksā tikai 19 LVL, tātad bagātāks īpašnieks maksā mazāk);
  • nodoklis jāsamaksā avansā (nevienam neinteresē, vai automašīna atradās vai atradīsies ilgtermiņa krāsošanas remontā,vai arī nebija nekādas vajadzības to lietot privātajām vajadzībām);
  • ja dienesta automašīna nav lietota privātajām vajadzībām, samaksātā nodokļa naudu var saņemt atpakaļ, uzrakstot iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam un detalizēti pierādot, ka jums kā privātuzņēmējam piederošais transporta līdzeklis ticis lietots tikai darba vajadzībām;
  • ierēdnis sīki un smalki parbaudīs iesniegumu (tātad, viņam jābūt labam speciālistam GPS jautājumos, lai pārliecinātos, vai atskaitē sniegtā informācija ir patiesa), un varbūt pēc kāda laika iemaksāto naudu varēs saņemt atpakaļ.

Biznesā visu nosaka cipari; ķeramies tiem klāt:

Latvijā par automašīnām tiek iekasēti vēl 2 papildus nodokļi - ceļa nodoklis 53 LVL gadā un vienreizējā tehniskā apskate 20,14 LVL gadā. Lietuvā, tieši pretēji mūsu nodokļu politikai, ceļa nodokļa nav, jeb tas tiek iekļauts degvielas cenā, bet tehnisko apskati nepieciešams iziet reizi divos gados, un tā maksā 8,45 LVL.

Latvijā ceļa nodoklis nav iekļauts degvielas cenā, bet Lietuvā ir, tātad, tur spēkā loģisks un taisnīgs princips - kas vairāk brauc, vairāk maksā.

Vidējie izdevumi automašīnām Latvijā un Lietuvā 2 gados kopā:

  • Tehniskajām apskatēm: Latvijā 40,28 LVL, Lietuvā 08,00 LVL;
  • Cilvēkresursi mašīnu dzīšanai uz tehniskajām apskatēm: Latvijā 30 LVL, Lietuvā 15 LVL;
  • Ceļa nodoklis: Latvijā 106 LVL, Lietuvā nav;
  • Dienesta auto nodoklis: Latvijā 720 LVL, Lietuvā 216 LVL;
  • Kopējie izdevumi 2 gados: Latvijā 896,28 LVL, Lietuvā 239,45 LVL. Vienā gadā: Latvijā - 448,14 LVL, Lietuvā - 119,72 Ls. Starpība - 3,76 (!) reizes.

Man kā GPS navigācijas sistēmu speciālistam vienmēr gribējies pajautāt 2 jautājumus mūsu Finanšu ministrijas atbildīgajiem speciālistiem:

  • kāpēc dienesta automašīnu kontroles nolūkam neder drošie un pārbaudītie tahogrāfi, motorstundu skaitītāji, logeri, kuru uzstādīšanas un iegādes izmaksas nepārsniedz 20-30 LVL, kuri nav pakļauti interneta tīkla iespējamai negaidītai pazušanai un nepieder trešajām personām?
  • vai, izsekojot mani un manus darbiniekus, kad mēs pārvietojamies savās dienesta automašīnās, netiek pārkāptas mūsu privātīpašnieku un cilvēku tiesības?

Cieņā pret visiem Latvijas uzņēmējiem, iedzīvotājiem un Ieņēmumu dienesta darbiniekiem,

Oļegs Stoļarovs-Zariņš, SIA "Velokurjers" valdes priekšsēdētājs

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form