Otto Ozols: Apstiprināts - Latvija bija Eiropas bagātāko un dinamiskāko valstu desmitniekā
Foto: Publicitātes foto

Par to daudz iepriekš runāts, bet tagad ir pieejami zinātniski precīzi fakti, ka Latvija bija viena no Eiropas labklājīgākajām un dinamiskākajām valstīm pirmskara Eiropā. To apstiprina Lielbritānijā izdots nopietns, akadēmisks pētījums. Savukārt 2016. gada budžets norāda uz ilgstošām un ielaistām problēmām - politiski un ekonomiski. Skaitļi runā paši par sevi. Atšķirība starp Igaunijas un Latvijas budžetiem ir dramatiska. Bet par visu pēc kārtas.

Jau agrāk bieži tika apgalvots, ka starpkaru posmā Latvija bija viena no turīgākajām, ekonomiski attīstītākajām valstīm. Bet daudz retāk bija dzirdami nopietni, zinātniski pamatojumi šim apgalvojumam. Tagad tas ir apstiprināts akadēmiskā pētījumā - Latvija bija starp desmit vadošajām Eiropas valstīm, piedevām - visdinamiskākā no Baltijas valstīm.

Tas pierādīts Lielbritānija izdotajā grāmatā "The Cambridge Economic History of Modern Europe. Volume 2. 1870 to the Present". Pie izdevuma strādājusi liela cienījamu zinātnieku komanda, vadošie redaktori izdevumam ir Stīvens Brodberijs no Varvikas universitātes (Stephen Broadberry, University of Warwick) un Kevins O'Rurks no prestižās Trinitijas Universitātes Dublinā, Īrijā. (Kevin H. O'Rourke, Trinity College, Dublin).

Izdevumā publicēta tabula par divdesmit attīstītāko Eiropas valstu Iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju (GDP per capita) 1922., 1929. un 1938. gados. Mērījums veikts nosacītajos "starptautiskajos dolāros" (vai tā dēvētajos "Geary-Khamis dollar" ar kuriem pētnieki salīdzina dažādu valstu ekonomikas vēstures griezumā).

Ja 1922. gadā Latvija bija 18. vietā TOP 20 attīstīto valstu sarakstā, atpaliekot no Igaunijas, kura bija 13. vietā, tad jau 1929. gadā Latvijā bija pakāpusies līdz 15. vietai, blakus Igaunijai. Vēl pēc deviņiem gadiem, 1938. gadā, Latvijā jau biju iekļuvusi Eiropas bagātāko valstu TOP 10.

Piedevām Latvija bija apsteigusi Igauniju, Somiju, Austriju, Itāliju un citas valstis. Protams, IKP uz vienu iedzīvotāju ir tikai viens no daudzajiem ekonomiskajiem rādītājiem, jāņem vērā arī citi. Tomēr Baltijas valstis un īpaši Latvijas sasniegumi starpkaru posmā novērtēti arī citos pētījumos. Jau iepriekš esmu to minējis, bet vēlreiz atkārtošu - britu vēsturnieks Alans Palmers arī latviski tulkotajā grāmatā "Baltijas jūras valstu un tautu vēsture" raksta: "... tika panākts daudz kas vērtīgs. Latvijas parlamentārieši no 1920. gada līdz 1930. gada sākumam izveidoja vidēji 204 likumus gadā, viņu kaimiņi daudz neatpalika. Latvija ieguva cieņu ar savām sociālo garantiju programmām un līdzīgi Igaunijai saņēma labvēlīgus ziņojumus no Starptautiskās strādnieku organizācijas saistībā ar progresīviem noteikumiem darbam rūpnīcās (..)".

Tātad ir patiess apgalvojums, ka Latvija pirms padomju okupācijas un Otrā pasaules kara, bija starp turīgākajām un sociāli stabilākajām Eiropas valstīm. Piedevām ir pamats apgalvot, ka Latvija bija arī valsts, kas neparasti ātri spēja uzbūvēt plaukstošu ekonomiku. Der atcerēties, ka Pirmā pasaules kara laikā uz Krieviju tika izvestas gandrīz visas lielākās rūpnīcas. Šausmīgo pēckara sabrukumu Latvijā spilgti raksturoja somu žurnālists, Latvijas patriots Juka Rislaki savā grāmatā par ģenerāli Krišjāni Berķi "Kur beidzas varavīksne".

Viņš rakstīja: "Pirmā pasaules kara laikā un brīvības cīņu gados Latvijas teritorija tika izpostīta vairāk nekā jebkura cita vieta Eiropā. Daudz upuru prasīja karš, terors, bēgļu laiki, slimības un bads. Iedzīvotāju skaits samazinājās par 37%. Puse Latvijas pagastu bija pārvērsti kaujas laukos. Materiālie zaudējumi bija neizsakāmi lieli. Vairāk nekā 10 000 zemnieku saimniecību bija iznīcinātas un 30% aramzemes pārvērtušās atmatā. Katra ceturtā ēka - kopā 180 000 - bija daļēji vai pilnīgi iznīcināta, rūpniecība - gandrīz izzudusi." Un tagad nopietnā britu pētījumā apstiprināts - nepilnu divdesmit gadu laikā Latvija bija spējusi kļūt par vadošu, strauji plaukstošu Eiropas valsti - vienu no Eiropas TOP 10 valstīm!

Kāda ir situācija šodien? Lai atkal runā sausi skaitļi. Kāds ir apstiprinātais Latvijas valsts budžets 2016. gadam? "LNT Ziņu TOP 10" aptaujāja deputātus, un daļai bija grūtības atcerēties pat galvenos skaitļus. Salīdzinājums ar to pašu pirmskara periodā apsteigto Igauniju ir šokējošs. Tātad - Latvijas valsts 2016. gada budžetā apstiprināti ieņēmumi 7,37 miljardi eiro, bet izdevumi - 7,65 miljardi eiro. Tagad atcerēsimies cik Latvijā ir iedzīvotāju - mazliet noapaļojot uz augšu, apmēram - 2 miljoni.

Kāds ir Igaunijas valsts budžets 2016. gadam? 2016. gada budžetā plānotie ieņēmumi ir ... 8,8 miljardi eiro, bet izdevumi - 8,9 miljardi eiro. Un cik Igaunijā ir iedzīvotāju ... 1,3 miljons. Par 1,4 (!) miljardu eiro lielāks valsts budžets valstī, kurā par trešdaļu mazāk iedzīvotāju.

Jā, tas nebija noslēpums, ka Latvija atpaliek no Igaunijas, bet šī starpība ir vienkārši šokējoša! Ja Latvijas valsts ekonomika un budžets, līdzīgi kā starpkaru periodā, būt vismaz Igaunijas līmenī, tad 2016. gada budžetam vajadzēja būt vismaz 13 miljardus eiro lielam! Nevis 7,4 miljardus. Protams, Igaunijas un Latvijas ekonomiku salīdzināšana ir daudz plašākās analīzes vērta, tomēr 5 miljardus eiro graujoša atšķirība liek izdot ļoti ārkārtīgi nopietnus jautājumus.

Comment Form