Otto Ozols: Krievija pārtop par gigantisku Ziemeļkoreju
Foto: Privātais arhīvs

Jau pirms kāda laika aprakstīju diezgan baisās sajūtas pāris stundas pavadot Maskavā. Pirms kāda laika, kad riskēju piedalīties Krievijas TV šovā par politiskiem jautājumiem, man bija iespēja mazliet pastaigāt pa Maskavu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ārēji, pirmajā mirklī nekas tāds savāds vai uzkrītošs - cilvēki kā jau cilvēki, ielas kārtīgas, varbūt tikai uzkrītoši daudz viesstrādnieku. Statistika liecina, ka Maskavā esot vismaz 2 - 3 miljoni viesstrādnieku, galvenokārt no Vidusāzijas. Pat tik lielai pilsētai kā Maskava tas nav maz. Tādēļ nav brīnums, ka ikgadējos musulmaņu Upurēšanas svētkos jeb Kurban Bairam tiek slēgtas daudzas ielas. Tad ar savām kopējām lūgšanām Maskavas ielas pārpludina vismaz vairāk nekā simts tūkstoši musulmaņu. (1)

Tomēr dažādu tautību, reliģisko pārliecību cilvēki nav nekas jauns vai pārsteidzošs arī citviet pasaulē. Pārsteidzošs, pat nedaudz šokējošs bija it kā neliels, bet visai zīmīgs sīkums. Jau agrāk par to biju rakstījis - ejot garām vairākiem suvenīru kioskiem ievēroju, ka plaši tiek tirgotas nelielas statuetes. Vairumā gadījumā tie bija plastmasīgi marmorīgi un zeltīti Putina krūšutēli. Sejas izteiksme un skatiens šķiet nokopēts no paša Romas imperatora Jūlija Cēzara.

Līdzās bija nopērkami līdzīgi Staļina un komunistu slepenpolicijas dibinātāja Džeržinska bistes. Tiesa, izvēle nedaudz mazāka. Aizejot līdz avīžu kioskam plaši tika piedāvāti "magnētiņi" ar visdažādākajiem Putina portretiem. Ieejot saldumu veikalā man pretī raudzījās vismaz piecas vai pat vairāk dažādas šokolādes šķirnes ar Putina ģīmetnēm - šokolāde "Maigā" bija izrotāta ar Putinu, kurš baro kucēnu, rūgtā šokolāde ar Putinu, kuram pār vaigu rit asara. Tie kuri ir bijuši Maskavas lidostā "Šeremetjevo", iespējams, atcerēsies plašo T-kreklu klāstu, uz kuriem Putins ir attēlots kā supervaronis, kā "aģents 001, kurš glābj pasauli" un vēl līdzīgās variācijās gandrīz vai līdz bezgalībai.



Ko mums tas atgādina? Pareizi - tādu kičīgu, pagaidām vēl iesācēja līmeņa Ziemeļkoreju. Kaut gan jāatgādina, ka nacistu totālā propaganda sākās līdzīgi. 30. gadu Vācijā, aizsākoties vācu tautas vispārējai smadzeņu skalošanai, Hitlera ģīmis arī rēgojās visās iespējamās un pat neiespējamās vietās - sākot ar desiņu šķīvi, beidzot ar kafijas krūzēm. Par krūšutēliem nemaz nerunājot. Tomēr Krievijai, šķiet jau ir tuvāk Ziemeļkorejai nevis nacistu Vācijai.

Pirms kāda laika mūsdienu, demokrātiskās Vācijas ziņu dienests "Deutsche Welle" krievu versijā atsaucoties uz Krievijas izdevumu "Vedomosti", ziņoja par ietekmīgā krievu ekonomista Alekseja Kudrina aicinājumu Putinam samazināt starptautisko spriedzi un iesaistīties pasaules "tehnoloģiskajā sadarbības ķēdē". (2)
Putins esot skarbi atbildējis, ka "ne jau Krievija pirmā sāka" un ja arī kaut kādā ziņā ir atpalikusi, tomēr tai (Krievijai) ir tūkstošgadīga vēsture un tā nesāks tirgoties ar savu suverenitāti. Vēl Putins uzsvēra, ka aizstāvēs Krievijas suverenitāti ne tikai kamēr būs prezidents, bet līdz pat sava mūža galam. (3)



Protams, nenoliedzami katrai valstij ir jāspēj nosargāt savu suverenitāti. Tomēr, ko mums atgādina šī retorika? Pareizi - Ziemeļkorejas diktatoru runas. Simboliski, ka tieši abas Korejas ir piemērs tam, kā var attīstīties divas sākotnēji līdzīgas valstis - viena, kura noslēdzas, baidās, sargā savu suverenitāti kā reliģiska fanātiķe un otrā, kura ir atvērta pasaulei, sadarbojās un nebaidās. Ziemeļkoreja tagad ir nabadzīgs briesmu stāsts, bet Dienvidkoreja ir viena no pasaules spēcīgākajām ekonomikām. Eiropā ļoti līdzīgi bija ar Austrum - un Rietumvāciju. Šeit ir vēl viena līdzība - iemesls, kādēļ komunistu leļļu režīms Austrumvācijā bija spiests uzbūvēt bēdīgi slaveno Berlīnes mūri bija pavisam vienkāršs - absurdās ekonomiskās un politiskās atpalicības dēļ vācieši masveidā muka prom no "strādnieku paradīzes".

Kaut kas līdzīgs jau šobrīd notiek ar Krieviju. Pagaidām vēl ne masveidā, bet aizvien vairāk krievu sāk skatīties, kā tikt ārā no Putinlandes. Visdrīzākais, ka masveida aizplūšana sāksies pēc 2017. gada, kad tiek prognozēts, ka būs beigušies pēdējie Putina "naftas naudas" uzkrājumi.
Patiesībā gaišo un spējīgo galvu aizplūšana ir notikusi jau kopš 90. gadu sākuma. ASV un Lielbritānija labākās universitātes vienmēr ir bijušas īpaši atvērtas spējīgāko studentu un mācībspēku piesaistē. To gan nevajadzētu mēģināt tulkot kā kaut kādu īpašu vēršanos pret Krieviju. Tas ir tikai loģiski, ka pasaules labākās, spēcīgākās universitātes cenšas piesaistīt visgaišākos prātus no visas pasaules. Un šajā gadījumā mēs runājam ar Krieviju nesalīdzināmu jaudu un iespēju globāliem intelektuālajiem centriem. ASV, Lielbritānijas un vispār Rietumu pasaules ekonomikā, politikā un zinātnē ir gandrīz neizsmeļami, konkurētspējīgu galvu resursi. Šajā ziņā pat Indija, ja vien tas vēl nav noticis, tad pavisam drīz apsteigs Krieviju.

Tādēļ Putins māna pats sevi pieticīgi sakot, ka "Krievija, iespējams, kaut kur kaut kādā ziņā ir atpalikusi". Patiesība ir tā, ka Krievija šobrīd ir atpalikusi it visā. Piedevām jaunākas aptaujas liecina, ka Krieviju gatavi pamest arī vismaz 40% augstākā līmeņa biznesa vadītāju. (4) Putina režīmam drīz vien, gribot negribot, būs jādara precīzi to pašu ko reiz izdarīja ziemeļkorejieši un autrumvācieši - stingri jānoslēdz robežas. Mēģinot pārņemt savā kontrolē internetu un medijus, Kremlis faktiski to jau ir sācis darīt.

Kur šajā situācijā ir vislielākais apdraudējums Latvijai? Pirmais, Putina režīms nepārprotami drīz sāks plaisāt un brukt līdzīgi kā Ziemeļkoreja, tādēļ iespējamās bēgļu straumes no Krievijas. Ņemot vērā, ka mūsu pašu neveiksmīgās un netaisnīgās sociālās politikas dēļ, Latviju pametuši un turpina pamest kritiski daudz pamatiedzīvotāju, tad šeit būs gana daudz vietas potenciālajiem bēgļiem no Krievijas.

Otra kritiskā problēma - atšķirībā no iepriekšējā Aukstā kara laikiem, mūsdienās augsto tehnoloģiju attīstība notiek daudz, daudz straujāk. Tas nozīmē, ka Krievijas atpalicība pēc sankciju un noslēgtības gadiem ļoti īsā laika posmā būs kļuvusi nepārvarami liela. Putins ar ar savu otršķirīgā čekista aprobežotību (5) būs ievilcis Krieviju tādā bedrē, ka tai būs gandrīz neiespējami no tās tikt ārā. Tas nozīmē, ka mums blakus būs nestabila, agresīva un ļoti izsalkusi valsts. Visbriesmīgākais - neprognozējama un ar atomieročiem. Putinzeme būs pārvērtusies par gigantisku Ziemeļkoreju.
Vācijas Aizsardzības ministrija sadarbībā ar citām drošības iestādēm savā jaunajā, tā dēvētajā "Baltās grāmatas" (Weissbuch) valsts drošības ziņojumā nule ir atzinusi, ka Krievija ir kļuvusi par potenciālu liela apdraudējuma avotu. Tā ir ļoti būtiska attieksmes maiņa - iepriekš Vācija definēja Krieviju kā nozīmīgu sadarbības partneri. (6)

1. ‪Около 140 тысяч мусульман отпраздновали Курбан-байрам в Москве‬https://www.youtube.com/watch?v=0X_7zy2olok
2. "Ведомости": Кудрин призвал Путина ограничить геополитические амбицииhttp://www.dw.com/ru/ведомости-кудрин-призвал-путина-ограничить-геополитические-амбиции/a-19292447
3. (3) Путин, однако, в заключительной речи по итогам совещания заявил, что "не Россия первой начала" и даже если она в чем-то отстала, у нее есть тысячелетняя история и она не станет торговать суверенитетом. При этом глава государства подчеркнул, что он будет защищать российский суверенитет не только пока будет президентом, но и до конца своей жизни, сообщил "Ведомостям" один из участников совещания.http://www.dw.com/ru/ведомости-кудрин-призвал-путина-ограничить-геополитические-амбиции/a-19292447
4. Deutsche Welle: Опрос: Свыше 40 процентов топ-менеджеров планируют уехать из Россииhttp://www.dw.com/ru/опрос-свыше-40-процентов-топ-менеджеров-планируют-уехать-из-россии/a-19310795
5. Vladimirs Putins PSRS laikos dienēja Austrumvācijas provincē, kur augsta līmeņa spiegiem nebija ko darīt. Tā bija trimda nespējīgiem čekistiem, kuri nemācēja runāt svešvalodās bez smaga krievu akcenta
6. Die Welt: Moskau verwischt Grenze zwischen Krieg und Frieden. http://www.welt.de/politik/deutschland/article155952158/Das-sind-die-groessten-Risiken-fuer-Deutschlands-Sicherheit.html
Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form