Otto Ozols: Vācu avīze - Latvija pazaudējusi 10 miljardus
Foto: Publicitātes foto

Pagājušā gada jūnijā pazīstamajā Vācijas avīzē "Die Tageszeitung" bija neliels raksts ar izteiksmīgu virsrakstu - "Vācija iegūst, Latvija zaudē" ("Deutschland profitert, Lettland verliert"). Rakstā gan nav tieši pateikts, ka Latvija būtu zaudējuši 10 miljardus. Tur rakstīts, ka kopš 2000. gada Latviju pametuši apmēram 160 000 iedzīvotāju, no kuriem apmēram puse ir bijuši jaunāki par 35 gadiem.

Tas ir apmēram 12% no kopējā iedzīvotāju skaita. Igaunijā ir veikti aprēķini, ka investīcijas uz katru bērnu no piedzimšanas līdz divdesmit gadu vecumam ir apmēram 64 000 eiro. Latvijā šie ieguldījumi varētu būt ļoti līdzīgi. Reizinot vācu laikraksta pieminētos 160 tūkstošus ar 64 tūkstošiem eiro, iznāk mazliet vairāk kā 10 miljardi eiro.

Latvijā cilvēki ir audzinājuši, ieguldījuši laiku, enerģiju, resursus savā jaunajā paaudzē, bet tad šie jaunieši ir devušies uz ārzemēm, lai strādātu un nodokļus maksātu citām valstīm. Protams, var diskutēt par ieguldījuma - vairāk vai mazāk par 64 tūkstošiem eiro uz katru bērnu? Var diskutēt - vai tiešām tikai 160 000 ir pametuši Latviju? Tomēr tas nemaina būtību - Latvija ir zaudējusi cilvēkresursus apmēram 10 miljardu apmērā. Vācija un Lielbritānija - ieguvusi.

Vācu laikraksta galvenie secinājumi ir pamatoti ar pētījumu "Brain Drain/Brain Gain" ("Smadzeņu aizplūšana/ smadzeņu iegūšana"). Pētījumā galvenie secinājumi ir sekojoši:

- augsti kvalificētā darbaspēka migrācijas īpatsvars laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam palielinājies no 27% līdz 41%;

- šim migrācijas procesam lielākās ieguvējas ir Lielbritānija un Vācija. Zaudētājas - Latvija, Lietuva Polija, Ungārija, Spānija, Portugāle.

- galvenie divi iemesli, kāpēc migrē: 1) augsts bezdarba līmenis dzimtajā valstī un 2) algu atšķirības;

- Vācija ļoti aktīvi piesaista viesstrādniekus, sevišķi - ar labu kvalifikāciju. Tam ir arī demogrāfiski iemesli (t.sk. Vācijas novecošana);

- arī no pašas Vācijas notiek "smadzeņu aizplūde" - piemēram, 2000 ārsti kopš 2007. gada aizbraukuši uz Šveici, ASV, Austriju. Vācija šo aizplūšanu daļēji kompensē ar viesstrādniekiem no Austrumeiropas;

- barības ķēdes galā atrodas Latvija, kurā kopš 2000. gada izceļojuši 160 000 iedzīvotāju. Apmēram puse ir vecumā līdz 35 gadiem, no kuriem daudzi ir ar labu kvalifikāciju. Emigrācijas dēļ Latvijai draud darbaspēka trūkums;

- tas noved pie jaunas nevienlīdzības ES valstu starpā. Šī problēma ir Eiropas līmenī jāatzīst un jārisina;

- pārvietošanās brīvības ierobežošana pati par sevis nebūtu adekvāts risinājums. Lai ierobežotu migrāciju, ir nepieciešama dzīves apstākļu izlīdzināšanās.

Rakstā gan īpaši netiek uzsvērts, ka šīs straujās un masveidīgas imigrācijas dēļ Latvija ir zaudējusi faktiski veselu paaudzi, kas vēl vairāk padziļinājusi jau tā dziļo demogrāfisko bedri. Vācija un Lielbritānija faktiski ir bez jelkādām investīcijām ieguvusi lielu papildinājumu savam darba tirgum un ražīgus nodokļu maksātājus, lai varētu uzturētu savas novecojušās sabiedrības un labklājības valstu sistēmas. Protams, no šajā lielajā procesā Latvija bija tikai neliela daļa no apjomīga cilvēkresursu donorvalstu skaita. Latvija, vācu pētījumā, ir izcelta, kā valsts, kura procentuāli visvairāk zaudējusi cilvēkresursus un nākotnē saskarsies ar vislielākajām problēmām. Vienkāršoti runājot - Latvijā ir kritiski maz to cilvēku, kuri veidos valsts un tautas nākotni, kuri pelnīs nodokļus valsts infrastruktūras uzturēšanai - ceļiem, izglītībai, valsts pārvaldei, aizsardzībai un, protams, nākotnes pensijām.

Nākamā lielā problēma - Vācijai, vislielākai Eiropas ekonomikai, arī nākotnē būs nepieciešami jauni strādājošie. Vācija, atšķirībā no citām attīstītajām Eiropas valstīm, ir bijušas pamatīgas demogrāfiskās problēmas. Un tādēļ jau šobrīd redzams liels darba roku deficīts jau tuvākajā nākotnē. Pēc nesenās bēgļu krīzes uzliesmojuma un sekojošajiem skaļajiem skandāliem, Vācijas valdībai būs sarežģīti ļaut plūst strādniekiem no trešās pasaules valstīm. Tas nozīmē, ka Vācija dabiski centīsies pārvilināt strādājošos no citām Eiropas Savienības valstīm, tai skaitā no Latvijas. Vācija var kļūt par jauno "Īriju" tūkstošiem latviešu strādājošo. Tai skaitā, labi izglītotiem.

Kādi varētu būt risinājumi? Vācu laikrakstā nav īpaši pieminētā vai izcelta Igaunija. Zināms, ka Igaunija ir salīdzinoši daudz mazāk cietusi no jauno cilvēku aizceļošanas. Izrādās, ka viens no iemesliem, kādēļ igauņi nav steigušies pamest savu valsti ir bijis ļoti gudrs un pārdomāts "enkurs".

Igaunijas valdība apzinājās, ka cilvēkiem lielāks atalgojums nav vienīgais un izšķirošākais iemesls, lai pamestu savu zemi. Ļoti būtiska izrādījusies drošības sajūta jaunajām ģimenēm - plašs un pārdomāts sociālais atbalsta tīkls, balstīts likumos un nodokļu politikā - pabalsti, veselības aizsardzība, bērnudārzu pieejamība, reāla bezmaksas izglītība, valsts un pašvaldību atsaucība jaunajām ģimenēm - šīs pasākumu komplekss ļāva jaunajām igauņu ģimenēm justies daudz drošāk un stabilāk savās mājās. Igauņi vairāk uzticējās un paļāvās uz savu valsti, kas ne tikai runāja, bet arī reāli darīja, lai palīdzētu saviem jaunajiem pilsoņiem un viņu ģimenēm.

Atjaunot šo uzticību - ne tikai vārdos, bet arī reālos darbos, ir Latvijas jaunās valdības galvenais un svarīgākais uzdevums. Runa ir par valsts un tautas nākotni. Burtiski.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form