Otto Ozols: Vai arī Latvijas lielais bizness piespiedīs valdību 'atvērt durvis' imigrantiem?
Foto: Publicitātes foto

Tagad es jums citēšu Vācijas valsts medija "Deutsche Welle" rakstīto. Tas ir atbildīgs medijs, kuram pavisam nav raksturīgi pārspīlējumi, lētas sensācijas vai nepārbaudītas ziņas. "DW" ir nopietns, atbildīgs medijs, kurš ārkārtīgi nopietni izturas pret publicētajiem faktiem. 2015. gada 11. septembrī "DW" ziņoja: "(Vācu) Eksperti jau sen ceļ trauksmi: Lai saglabātu pašreizējo labklājības līmeni Vācijā, nepieciešams ļoti masveidīgs migrantu pieplūdums. Ja tas nenotiks, tad Vācijas ekonomikai jau 2030. gadā pietrūks 10 miljoni strādājošo. Tādēļ biznesa pārstāvji jau vairākus gadus pieprasa valdībai mērķtiecīgu darba spēka piesaistīšanu no ārvalstīm".*

Nav zināms vai pašreizējā bēgļu lavīna, kas gāžas pāri Eiropai, ir kāda daļa no lielāka plāna, kā šo problēmu atrisināt. Tomēr ir skaidrs, ka Vācija ne gluži aiz kaut kādas "vieglprātīgas paviršības" bija atstājusi migrantiem labvēlīgu likumdošanu. Tā nevarēja būt sagadīšanās, ka Vācija bija kļuvusi par iekārojamu patvēruma mērķi bēgļiem un ekonomiskajiem migrantiem. Vācu lielais bizness un politiķi jau sen lauzījuši galvas, meklējot risinājumus, kā novērst gaidāmo milzīgo strādājošo, nodokļu maksātāju deficītu. Nav noslēpums, ka no attīstītajām Eiropas valstīm tieši Vācijā ir vislielākā demogrāfiskā bedre, proti, vislielākās problēmas ar sabiedrības novecošanu.

Šajā ziņā Vācijā situācija ir gandrīz tikpat kritiska, kā Latvijā. Speciālisti zina, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās pati par sevi nav vislielākā problēma. Latvijas vēsturē iedzīvotāju skaits ir bijis mazāks nekā šobrīd, pati par sevi tā nav problēma. Problēma ir tā dēvētā iedzīvotāju vecuma struktūra. Proti - bērnu un jauniešu skaits ir kritiski mazāks, nekā vidējā un vecākā paaudze. Tādēļ "DW" rakstītais par vācu ekspertu bažām nav nekas neparasts. Vācieši saprot, ka šodienas demogrāfiskās problēmas ir smagas rītdienas ekonomiskās un sociālās problēmas.

Kāpēc tas tā noticis? Nereti dzirdams arguments, ka "tā tas ir visur Eiropā". Tā nav taisnība. Vācija ar savu zemo dzimstības līmeni ir izņēmums starp Eiropas labklājības valstīm. (Skat. grafiku) Visdrīzākais dēļ ielaistajām ekonomiskajām problēmām Austrumvācijā (līdzās Latvijai tas ir viens no lielākajiem demogrāfiskajiem "melnajiem punktiem" ES). Pārējās ES ekonomiski attīstītajās valstīs, kur ir augsts labklājības līmenis, vidējais bērnu skaits ir lielāks. Vienkārša statistika pierāda, ka sociālā stabilitāte un mērķtiecīga valsts labklājības politika ir pamats arī lielākam bērnu skaitam ģimenēs.

Iemesls, kādēļ ES attīstītajās valstīs ir ļoti plašas un pamatīgas ģimeņu ar bērniem atbalsta programmas, ir loģisks un saprotams. Atbalstot jaunās ģimenes, attiecīgās valstis pasargājušas savas ekonomikas un labklājības sistēmas no tāda strādājošo deficīta, kuru jau pārskatāmā nākotnē piedzīvos Vācija. "DW" pieminētais 2030. gads būs jau pēc četrpadsmit gadiem. Un tas ir iemesls, kālab Vācija bija "atstājusi vaļā durvis", kurās pagājušā gadā burtiski ielauzās apmēram miljons imigrantu.

Tieši tādēļ ES valstis ik gadu atvēl savu jauno ģimeņu, bērnu atbalsta programmām vidēji 2,5% no IKP un rezultāti ir redzami. Dažreiz tiek iebilsts, ka statistiski vidējo bērnu skaitu ģimenēs šajās valstīs palielina tieši lielās imigrantu ģimenes. Tā tas nav. Piemēram, Somijā, imigranti no trešās pasaules valstīm, ir apmēram 3% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tātad nekādi nevar jūtami ietekmēt vidējo bērnu skaitu ģimenēs visā Somijā. Iemesls ir cits - Somijas likumdošanas ir viena no vislabvēlīgākajām jaunajām mātēm visā pasaulē. Un rezultātus redzam arī tabulā. Te jāatgādina, ka Latvijā šis atbalsts ir viens no viszemākajiem visā ES - apmēram 1,4% no IKP.

Nav ne mazākā iemesla rožaini sapņot, ka Latvijas ekonomika spēs izvairīties no tiem pašiem satricinājumiem un nenormāla strādājošo, nodokļu maksātāju deficīta, par kuru nobažījušies Vācijas politiķi un lielais bizness. Latvijai, lai uzturētu kaut vai valsts infrastruktūru, veselības, aizsardzības un izglītības sistēmu, jau tuvāko desmit gadu laikā izmisīgi vajadzēs tūkstošiem jaunu strādājošo. Skaidrojums, kādēļ mēs esam nonākuši pie tik bēdīgās situācijas, ir vienkāršs - pēdējos divdesmit gadus Latvijā ir valdījuši līdz vājprātam tuvredzīgi politikāņi, kuri spītīgi ignorējuši demogrāfijas problēmas. (Neticu sazvērestības teorijām - patiešām domāju, ka iemesls ir "vadošo" aprobežotība un tuvredzība)

Līdz pat pagājušā gada budžeta pieņemšanas brīdim. Es runāju arī par dažiem politiķiem, kuri būs ministri jaunajā valdībā. Šie cilvēki ar savu rīcību burtiskā nozīmē nolēma nākotnes pensionārus pakļaut gandrīz neizbēgamiem nabadzības riskiem un burtiski spiež nākotnes politiķus "atvērt durvis" masveidīgam migrantu pieplūdumam.

Absolūti vienīgais iespējamais risinājums šobrīd ir beidzot, beidzot pāriet no tukšas muldēšanas par "demogrāfiju kā prioritāti" uz reāliem darbiem. Ar pašu pirmo valdības darba dienu. Jo "Deutsche Welle" pieminētie eksperti nosirmotu, ja salīdzinātu Vācijās ekonomikas nākotnes problēmas ar situāciju Latvijā. Ziemeļvalstu un īpaši Igaunijas un Somijas piemēri apliecina, ka mērķtiecīgs un reāls atbalsts ģimenēm ļauj skatīties uz nākotni cerīgāk.

* "Deutsche Welle" krievu redakcija: "Какие экономические эффекты вызовет в Германии волна беженцев?"

Немецкому рынку труда необходимы иностранцы.

(...) Эксперты давно уже бьют тревогу: для сохранения нынешнего уровня благосостояния Германии необходим широкомасштабный приток мигрантов, иначе к 2030 году немецкая экономика столкнется с нехваткой 10 миллионов работников. Так что бизнес вот уже целый ряд лет требует от правительства целенаправленного привлечения иностранных трудовых ресурсов."

http://www.dw.com/ru/какие-экономические-эффекты-вызовет-в-германии-волна-беженцев/a-18706297

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form