Paolo Mikeloci: Kas kopīgs un atšķirīgs nekustamā īpašuma pircējiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā?
Foto: Privātais arhīvs

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas "portreti" nekustamo īpašumu jomā visticamāk, norāda arī uz plašākām kopsakarībām un tendencēm ekonomikā un sabiedrībā.

Kā kopīgu Baltijas valstu iezīmi var minēt salīdzinoši neilgo nekustamā īpašuma nozares attīstības laiku un pagaidām vēl pilnībā nepiesātināto tirgu. Proti, gan komercsektorā, gan dzīvojamo namu segmentā ir labs attīstības potenciāls, ko pēdējos gados īpaši ir izdevies atraisīt Igaunijā, – pamatā dēļ biznesa aktivitātes un skaidra šīs valsts pozicionējuma. Daudz neatpaliek arī Lietuvā, – ar apjomīgiem darījumiem. Tikmēr Latvijā joprojām vērojamas lielākās izaugsmes iespējas, jo šobrīd tirgū valdošā piesardzība neatspoguļo ekonomikas attīstības tempus un augšupeju.

Runājot par dzīvojamajām platībām, Baltijas valstīs vērojama kopīga tendence – cilvēki aizvien vairāk domā un raugās uz teritoriju, kas veidojas ap viņu namu. Kādi būs mani kaimiņi? Kāda būs vide, kurā mēs dzīvosim nākotnē, kurā augs mūsu bērni? Vai mana dzīvojamā rajona, kvartāla attīstība pēc gadiem 10 cels mana īpašuma vērtību? Lūk, daži no jautājumiem, kas īpašumu attīstītājiem liek domāt plašāk, – ārpus kvadrātmetriem, tehnoloģiskiem un pat arhitektoniskiem risinājumiem, – strādāt arī pie visa dzīvojamā kvartāla attīstības. Veidot vidi, nevis tikai atsevišķus dzīvokļus vai namus.

Dzīvojamo platību izvēlē var saskatīt arī nozīmīgas atšķirības starp pircējiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Lietuvas tirgu pēdējo piecu gadu laikā raksturo pieaugoša "apetīte" pēc plašākām dzīves telpām – privātmāju īpašnieki, kas dzīvoja ārpus lielo pilsētu centriem, tagad vēlas tajos atgriezties, nezaudējot komfortu, pie kā pieraduši privātmājās. Ja pirms dažiem gadiem pieprasīts bija dzīvoklis ar divām guļamistabām 70–90 m2 platībā, tad tagad optimālā dzīvokļa platība ir divkāršojusies. Pircējs ir kļuvis gados jaunāks un daudz prasīgāks pret viņa individuālajām vēlmēm pieskaņotiem risinājumiem dizainā, materiālu izvēlē un plānojumā.

Latvijā cilvēki aizvien vēl cieši turas pie funkcionāliem un racionāli izsvērtiem risinājumiem dzīvokļa iegādē. Ņemot vērā, ka nodokļi par dārgākiem īpašumiem ir lielāki, cilvēki pievērš uzmanību savu investīciju atdevei un īpašuma nākotnes vērtībai. Pircēju raksturo lielāka piesardzība, arī lēmums par nekustamā īpašuma iegādi būs salīdzinoši ilgāk apdomāts un izsvērts.

Igaunija no visām trim Baltijas valstīm ir vistuvākā Skandināvijas valstu tirgum – gan klientu izvēļu, gan biznesa vides ziņā. Piemēram, ja vēl pirms dažiem gadiem bija jūtama vēlme pēc maksimāli plaša mājokļa, tagad cilvēki meklē funkcionālus un kompaktus risinājumus. Nosacīti sakot, – viena liela dzīvokļa vietā nācis kompaktāks dzīvoklis pilsētā un otrs ģimenes īpašums laukos. Kompaktāka dzīves telpa nozīmē, ka īpašuma veidotājam jāpārdomā katra kvadrātmetra funkcionālais pielietojums, ņemot vērā arī cilvēku paradumu maiņu. Ja cilvēki grib vairāk laika pavadīt mājās, tas nozīmē, ka mēs plānojam plašāku virtuvi, palīgtelpas garderobei un veļas mazgāšanai, balkonus un terases, kas uzlabo dzīves kvalitāti.

Vēl viena jūtama atšķirība saistīta ar nekustamā īpašuma iegādes veidu. Ja Lietuvā un Igaunijā ir iespējams vairāk nekā pusi no kvalitatīva īpašuma pārdot vai rezervēt vēl pirms ir uzsākta būvniecība, Latvijā cilvēki ir daudz piesardzīgāki un vēlas redzēt jau pabeigtu ēku, novērtējot plānojumu un materiālus, un tikai tad pieņemt lēmumu par īpašuma iegādi. Īpašuma tirdzniecība agrākos projekta attīstības posmos iespējama vien tad, ja nekustamā īpašuma attīstītājam ir nevainojama reputācija un ilggadēja pieredze.

Visticamāk, tas liecina par krīzes laikā gūto pieredzi, – Igaunijā un Lietuvā cilvēkiem nav tik negatīvas atmiņas par nekustamā īpašuma iegādi, saistībā ar pēdējo krīzi, tikmēr Latvijā šī sajūta vēl saglabājusies.

Nekustamā īpašuma pircējus Baltijas valstīs vieno gaidas pēc detalizētas informācijas par projektu tapšanu – sākot no iesaistītajiem arhitektiem, dizaineriem un būvniekiem un beidzot ar projekta attīstības gaitu. Tas viss ir daļa no personīgi nozīmīga lēmuma ieguldīt naudu savas dzīves telpā vai investēt to īpašumā kā biznesa projektā. Jāatceras, ka šodienas (un īpaši – rītdienas) cilvēks neiegulda naudu kvadrātmetros, bet kvalitatīvā dzīves vidē. Telpā ar nākotni un spēcīgu stāstu par tā saknēm, tapšanu un labas dzīves iespējām. Tāpēc šobrīd cilvēkus Baltijas valstīs un arī citur pasaulē vieno vēlme savu, iespējams, lielāko pirkumu dzīvē veikt atbildīgi un gudri.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form