Pēteris Krīgers: Kā strauss, kas iebāzis galvu smiltīs

Arodbiedrības kategoriski iebilst pret šādu grozījumu veikšanu, jo tie ir pretrunā ar pašreizējo sociāli ekonomisko situāciju valstī, kā arī būtiski pasliktina strādājošo tiesisko un sociāli ekonomisko stāvokli, un ir gatavas skaļām un masveidīgām protesta akcijām gadījumā, ja grozījumi tiks virzīti tālākai apstiprināšanai. Arodbiedrības uzskata, ka LDDK priekšlikumi ir mēģinājums paaugstināt uzņēmēju konkurētspēju uz darbinieku rēķina nevis ceļot darba ražīgumu, bet gan darba intensitāti.

Darba devēji rosina uz pusi samazināt piemaksu par darbu naktī (no 50 % uz 25 %) un piemaksu par virsstundu darbu un darbu svētku dienās (no 100 % līdz 50 %), jo Latvijā šī piemaksa esot nepieklājīgi liela. Jā, citās ES valstīs par virsstundām maksā mazāk, taču virsstundas tur atļauts strādāt tikai sevišķos gadījumos, kas valsts institūcijām un arodbiedrībām atbilstoši jāpamato.

Eirostata, Latvijas CSP, Ekonomikas institūta, Labklājības ministrijas u.c. institūciju pētījumi liecina, ka Latvijā ir viszemākās darbaspēka izmaksas ES. Vidējā darba alga 25 ES dalībvalstīs ir 2848,54 eiro, bet Latvijā – 360,88 eiro; vidējā stundas tarifu likme 15 ES valstīs ir 22 eiro, Zviedrijā 29 eiro, Portugālē – 8 eiro, bet Latvijā – 2,42 eiro, kas neapšaubāmi ir zemākā likme ES.

Tā saucamajās vecajās ES valstīs piemaksa par virsstundu darbu ir vidēji 11 eiro, kam klāt jāpieskaita stundu tarifa likme 22 eiro, tātad kopā – 33 eiro. Latvijā tas attiecīgi ir 2,42 eiro + 2,42 eiro, kopā 4,84 eiro. Savukārt Zviedrijā, kas konkurētspējas ziņā ir trešā valsts pasaulē, virsstundas vērtība ir vidēji 43, 5 eiro.

Šie skaitļi skaidri apliecina to, ka darba devēju izmantotais arguments par pārlieku lielajām Latvijas darbaspēka izmaksām un no tā izrietošo valsts ne konkurētspēju ar ES dalībvalstīm, ir absolūti nepamatots. Latvijas Darba devēju konfederācijai šķiet vajadzētu plašāk atvērt acis, lai paskatītos, kas patiesībā notiek apkārt, un meklētu citus, nopietnākus un reālākus iemeslus tam, kādēļ Latvijas uzņēmēji nav konkurētspējīgi.

2004. gada aprīlī, izdarot grozījumus Darba likumā, pēc darba devēju iniciatīvas jau tika pasliktināts darbinieku tiesiskais stāvoklis, jo vairāk kā divas reizes tika palielināts gada laikā pieļaujamais virsstundu darba apjoms. Tagad salīdzinoši lielās piemaksas par virsstundu darbu tomēr attur darba devēju nodarbināt darbiniekus virsstundu darbā likumā noteiktās maksimālās stundas un stimulē meklēt citus risinājumus, piemēram, atbilstoši ražošanas apjomam, pieņemt jaunus darbiniekus. Tā tiek radītas jaunas darba vietas un samazināts bezdarbs. Ja tiks būtiski samazināta piemaksa par virsstundu darbu, darba devējs to darīt nebūs ieinteresēts.

Darbinieki, kuri strādā nakts un virsstundu darbu un par šo laiku saņem piemaksu, ir legāli nodarbināti un nerada nekādu nelegālās nodarbinātības risku. Patiesībā darba devējs kā strauss iebāzis galvu smiltīs domā tikai par savu peļņu, neņemot vērā to, ka inflācija sasniedz 6,9 %, iztikas minimums ir Ls 101,40, bet minimālā darba alga valstī – tikai Ls 80.

Nav pieļaujams, ka konkurētspējīgu darbaspēka izmaksu grib panākt, samazinot darbiniekiem paredzētās piemaksas, jo gan virsstundu darbs, gan arī darbs naktīs ir ļoti smags un prasa pastiprinātu uzmanības, redzes un spēka koncentrēšanos. Bez tam samazinot piemaksu apmēru par nakts un virsstundu darbu, tiek būtiski samazināta ne tikai darbinieka vidējā izpeļņa, bet arī sociālo garantiju un pensiju apjoms. LDDK priekšlikumi reāli samazinās arī sociālo budžetu, iespējas paaugstināt pensijas un pabalstus, būs mazāki ienākumi veselības aprūpei, pašvaldībām un valsts budžetam kopumā. Cietīs sabiedrības mazāk turīgākā daļa. Kā vienmēr.

LDDK vēlas arī paredzēt, ka uzņēmuma darba kārtības noteikumos darba devējs varēs noteikt vai gluži otrādi – varēs arī nenoteikt konkrētu darba laika sākumu un beigas, pārtraukumu darbā, darba nedēļas ilgumu, darba laika organizāciju uzņēmumā, darba samaksas izmaksu laiku, vietu un veidu, atvaļinājumu piešķiršanas kārtību un darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā.

Absurdi, taču tas nozīmē to, ka darba devēji tagad brīvi varēs izvēlēties – no cikiem, līdz cikiem un cik ilgi darbinieki strādās, vai viņi drīkstēs izmantot pārtraukumu darbā, lai paēstu pusdienas, kad un kā izmaksāt darba algu utt. Vai nav burvīgs priekšlikums?...

Arodbiedrības uzskata, ka darba devēju priekšlikumi grozījumiem Darba likumā ir nepārdomāti, neargumentēti un pašreizējā situācijā nekādā gadījumā nav pieļaujami. Tādēļ arodbiedrības aicina rūpīgi sekot līdzi tam, kas notiek ar izstrādātajiem priekšlikumiem par grozījumiem Darba likumā un nekādā gadījumā nepieļaut savu tiesību un interešu neievērošanu.