Pēteris Liniņš: Neļaut 'Tīrīgai' sabojāt depozīta sistēmu
Foto: LETA

Tuvojas vēsturisks mirklis – Iepakojuma likuma projekts, kas paredz dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas izveidi, tiks izskatīts trešajā lasījumā Saeimā. Pēc gandrīz 20 gadiem Latvijai beidzot ir iespēja ieviest mūsdienīgu sistēmu, kas spēs nodrošināt dzērienu iepakojuma savākšanu, sasniegt ES uzstādītos mērķus, kā arī piepildīt sabiedrības vēlmi sakārtot vidi. Dzērienu ražotāju pusē vēlme savākt iepakojumu ir balstīta uzņēmumu atbildībā pret sabiedrību un vidi, kā arī striktās Eiropas Savienības prasībās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

ES vides mērķos ir skaidri pateikts – depozīta sistēmas operatoram ir jābūt veidotam atbilstoši ražotāju atbildības sistēmas principiem, t.i. to jāveido dzērienu iepakojuma ražotājiem un tirgotājiem, paredzot to pienākumu savākt tirgū laisto iepakojumu. Depozīta sistēmas operatora darbība ir sakņota bezpeļņas principā, kas darbojas ar iespējami zemākām izmaksām, lai nesadārdzinātu plauktos nonākušo gala produktu. Lai izvairītos no ES sodiem, dalībvalstīm un ražotājiem līdz 2025. gadam jāsavāc 77%, bet līdz 2029. gadam – 90% PET, paredzot ieviest depozīta maksu 10 eirocentu apmērā. Dzērienu depozīta sistēma veiksmīgi darbojas 12 valstīs un 10 valstis pašlaik apsver tās ieviešanu. Visur, kur depozīta sistēma darbojas, aptuveni 90% no iepakojuma nonāk atpakaļ pārstrādē, izpildot ES mērķus jau tagad. Tā, piemēram, Lietuvā 2018. gadā tika savākts 91% PET, 94% alumīnija un 82% stikla, savukārt Igaunijā - 85% PET, 96% alumīnija un 90% stikla.

Galvenie pretinieki depozīta sistēmas ieviešanai ir atkritumu apsaimniekotāji, kas zaudēs trīs vērtīgas, bet līdz šim viņiem bezmaksas pieejamas izejvielas. Likuma grozījumiem stājoties spēkā, tās nāksies iepirkt no depozīta sistēmas operatora par tirgus vērtību. Lai arī šis ir trešais, redakcionālais lasījums, diemžēl atkritumu apsaimniekotāji un viņu lobiji nav atmetuši domu sagrozīt likumprojekta jēgu. Nevarot pilnībā novērst depozīta sistēmas ieviešanu, kā tas sākotnēji tika mēģināts, atkritumu apsaimniekotāji mēģina panākt, ka operatoru jāveido tieši viņiem. Atsevišķi opozīcijas deputāti, kas līdz pat trešajam lasījumam neiesaistījās grozījumu izstrādē, tagad iesnieguši apjomīgus un neizdiskutētus konceptuālus priekšlikumus, kas paredz nodot depozīta sistēmas pārvaldību atkritumu apsaimniekotāju rokās. Tas savukārt rada tūlītēju interešu konflikta situāciju, jo pretēji ražotājiem un tirgotājiem, atkritumu apsaimniekotāju interese ir iespējami palielināt iepakojuma apsaimniekošanas izmaksas un nopelnīt no tā pēc iespējas vairāk.

Aicinām Saeimas deputātus neatkārtot vēstures kļūdas, pieņemot nepārdomātus lēmumus, kas noved pie OIK un Tīrīgas gadījumiem, veidojot neierobežotas peļņas iespējas atsevišķiem tirgus dalībniekiem. Bet sabiedrību aicinām sekot līdzi likumdošanas gaitai un neļaut Tīrīgas precedentam netraucēti izplest savu monopolu vēl tālāk!

Dzērienu depozīta sistēmas ieviešanu atbalsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Alus darītāju savienība, Latvijas Alus darītāju asociācija un Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas,

Latvijas Alus darītāju savienības, Latvijas Alus darītāju asociācijas un Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācijas vārdā:

Pēteris Liniņš

Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form