Pēteris Stepiņš: Kā 'nopirkt' lielāku pensiju jeb – vai ienesīgums visiem ir vienāds?
Foto: Publicitātes foto

Pēdējā laikā publiskajā telpā uzvirmojušas diskusijas, kurās virknēti argumenti par un ap pensiju ienesīgumu un pārvaldīšanas plāniem. Jaunpienācēji cenšas izaicināt, lai piesaistītu uzmanību, tirgus maratonisti sniegt savu redzējumu, kas pamato ilgtermiņa skatu un rūpes par lielākās krājēju daļas labklājību. Tomēr nereti, salīdzinot pensiju plānu ienesīgumu dažādos periodos, tiek aizmirsts būtiskākais – plānu ienesīgums atspoguļo vidējo temperatūru istabā, ne katra cilvēka uzkrājuma pieaugumu, jo ienesīgums katram mainās atkarībā no veikto iemaksu apmēra un regularitātes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdz ar to var sacīt, ka lielāku pensiju var savlaicīgi "nopirkt" jeb sarūpēt ar regulāriem ieguldījumiem pensiju 3. līmenī, kas tiek veikti ilgākā laika posmā. Kāpēc? Jo finanšu tirgu lejupslīdes brīžos par iemaksāto naudu var nopirkt vairāk vērtspapīru nekā stabilas izaugsmes laikā. Nosacīti sakot – trīs ābeļu stādus varam nopirkt par viena stāda cenu un visas šīs trīs ābeles reiz nesīs augļus. Daudz vairāk augļu nekā tad, ja būtu tikai viens stādiņš.

Minētajai analoģijai, protams, ir arī pretējā puse. Ekonomikas un finanšu tirgu lejupslīdē kāds no stādiņiem var nosalt, var iestādies neražas laiks. Tomēr ekonomikas struktūra ir gana daudzpusīga un sazarota – kritumu vienā nozarē kompensē pieaugumi citās. Tāpēc no pensijas krājēja skatpunkta par vienu no nozīmīgākajiem uzdevumiem kļūst ieguldījumu regulāra veikšana iespējami ilgākā laika posmā, jo, piemēram, četriem nosacītās "neražas" mēnešiem, kuros par iemaksāto uzkrājuma kapitālu pensiju pārvaldnieks būs iegādājies vairāk lētāku vērtspapīru, sekos atgūšanās un kāpums un peļņu nodrošinās visas jaunās un jau agrāk stādītās "ābelītes".

Iemaksu faktors veido būtiskas ienesīguma atšķirības

Regulāru iemaksu ieguvumu labi raksturo konkrēta pensijas krājēja pieredze. Ja kopš 2006. gada nogales, kad darbu sāka pensiju 3. līmeņa plāns "Dinamika+100", krājējs ik mēnesi šajā pensiju plānā būtu iemaksājis100 eiro, šī gada marta beigās kopumā iemaksāti būtu 17,2 tūkstoši eiro, bet uzkrājuma vērtība būtu pieaugusi līdz 28,1 tūkstotim eiro, tātad nopelnīti būtu teju 13 tūkstoši. Šādu peļņu būtu nodrošinājis uzkrājuma ienesīgums 6,6% gadā. Tiesa, visa pensijas plāna ienesīgums ir bijis 2,9% gadā (vērtības pieaugums vienai pensiju plāna daļai). Kāpēc tāda atšķirība starp pensijas plānu un konkrēto krājēju?

Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka, uzsākot ieguldījumus pensiju kapitālā, krājējs bija ieguldījis salīdzinoši nelielu kapitālu, teiksim, pirmos 100, 200, 500 eiro. 2008. un 2009. gads bija ekonomikas lejupslīdes laiks, bet attiecībā pret nelielu kapitālu arī šie nosacītie "zaudējumi" bija mazi. Visam kopējam pensiju plāna kapitālam savukārt tie bija relatīvi jūtamāki. Otrkārt, tieši finanšu tirgu krituma laikā, kad akcijas un citi vērtspapīri kļūst būtiski lētāki, pensiju pārvaldnieks savu klientu interesēs var nopirkt daudz vairāk akciju. Un, turpinot ieguldīt katru mēnesi, pamazām aug tas kapitāls, kas pelna papildu naudu pensijas krājējam. To nodrošina ieguldījumu regularitāte, kas uzkrājumu ik mēnesi palielina. Vienas pensijas plāna daļas ienesīgums ir salīdzinoši zemāks, jo tai vispirms jāatgūstas no tirgus lejupslīdes, un tikai pēc tam tā uzrāda peļņu.

Kādu dzīvi es iztēlojos vecumdienās?

Būtiskākais, kas cilvēkus motivē veikt iemaksas pensiju plānos, ir apziņa, ka laikā pēc aktīvajām darba gaitām būs iespējams turpināt tādu dzīvesveidu, pie kāda esam pieraduši tagad. Tāpēc uz pensijas uzkrājumu ir vērts arī paraudzīties, uzdodot sev jautājumu: kāda summa būtu nepieciešama, lai es savu dzīves kvalitāti nezaudētu? Un tad, ja esam sapratuši, ka papildus pirmajiem diviem pensijas uzkrājumu līmeņiem vecumdienās būtu vajadzīgi, teiksim, 25 tūkstoši eiro, varam viegli nonākt pie atbildes – cik daudz tad būtu jāiemaksā pensijas 3. līmenī katru mēnesi? Šajā gadījumā, pieņemot, ka līdz pensijai atlikuši 20 gadi, tie būtu aptuveni 50 eiro mēnesī. Visā periodā šādi tiktu iemaksāti 12,5 tūkstoši eiro, un vēl aptuveni tikpat varētu tikt nopelnīti (piemērā iedomātais krājējs iegulda pensiju plānā "Dinamika+100").

Uzkrājuma lielums vienmēr būs atkarīgs no trim galvenajiem mainīgajiem: iemaksu lieluma uzkrājumā, krāšanas perioda, svārstībām ekonomikā un finanšu tirgū (kā ceturto varētu minēt izmaiņas tiesību aktos, kas ietekmē finanšu tirgu un uzkrājumus, piemēram, nodokļu atlaides krājējiem, taču šo faktoru paredzēt un kontrolēt ir teju tikpat neiespējami kā trešo, un pašlaik, kad jau ieviests iedzīvotāju ienākuma nodoklis pensiju uzkrājumiem, tam nebūs tik izšķirošas ietekmes). Tātad mēs kā pensijas krājēji varam ietekmēt divus no minētajiem faktoriem – ikmēneša iemaksu lielumu un krāšanas periodu. Mūsu rīcībā ir nozīmīgas sviras, lai sarūpētu sev nākotnes pensiju. Un tie nudien nav kaut kādi abstrakti "labdari", kas īsā laikā ļautu nopelnīt milzu kapitālu, un nav arī tādu spēku, kas to tikvien gaida, lai "apēstu" mūsu atlicināto naudu. Tie esam mēs paši – ar lēmumu atlicināt dažus desmitus eiro vai mazliet vairāk katru mēnesi, lai pacietīgi, pamazām sarūpētu sev sakarīgu ikdienu nākotnē.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form